Iesaki rakstu:

ŠÄ gada 29. aprÄ«lÄ« laikraksts Latvijas AvÄ«ze ir publicÄ“jis rakstu ar virsrakstu „Sāks Kalnmeiera pÄ“cteču apspriešanu”. Šajā publikācijā, kuras bÅ«tiska daļa veltÄ«ta valsts amatpersonu izteikumiem medijos daudz aprakstÄ«tā valsts nozagšanas darÄ«juma (kurā, cik zināms, bijis materiāli ieinteresÄ“ts arÄ« AS Latvijas mediji patiesais labuma guvÄ“js) – Ventspils naftas akciju paketes pārdošanas par mākslÄ«gi samazinātu cenu – un tā iespÄ“jamā „piesedzÄ“ja”, prokuratÅ«ras darbinieka Jura Jurisa attaisnošanai, ir pieminÄ“ta interneta vietne www.prokuratura.info.

Šajā vietnÄ“, citÄ“jot publikāciju, „jau iepriekš ne reizi vien ir Ä·engāts prokurors Juriss, bet tagad ir publiskota "Meronigeitas datu bāze" ar daudziem e-pastiem, arÄ« prokurora Jurisa sarakste”, ko pats J. Juriss publikācijā nosaucis par vismaz daļēji viltotu.

Par to, ka šÄ«s vietnes atklātÄ«bai nodotais saturs ir galÄ“ji nevÄ“lams pieminÄ“tās noziedzÄ«gās valsts nozagšanas shÄ“mas Ä«stenotājiem un piesedzÄ“jiem, manuprāt, liecina arÄ« publikācijā pieminÄ“tie pašreizÄ“jā LR Ä£enerālprokurora Ä’rika Kalnmeiera centieni mÄ“Ä£ināt šo vietni slÄ“gt.

Es uzskatu, ka šajā publikācijā minÄ“tie amatpersonu apgalvojumi ir daļa no organizÄ“tas noziedzÄ«gas grupas mÄ“Ä£inājuma nepieļaut šÄ«s valsts nozagšanas shÄ“mas objektÄ«vu, neieinteresÄ“tu izmeklÄ“šanu un vainÄ«go saukšanu pie atbildÄ«bas, kā arÄ« veicināt minÄ“tā J. Jurisa kļūšanu par LR Ä£enerālprokuroru.

Es esmu sācis iepazÄ«ties ar publikācijā minÄ“tās interneta vietnes saturu, kura fragmenti ir tikuši atspoguļoti arÄ« sociālajā tÄ«klā Twitter, un konstatÄ“jis, ka tas vismaz daļēji atbilst man nezināmu personu man šajās dienās nodota elektronisko datu nesÄ“ja saturam.

No šÄ« satura man jāizdara secinājums, ka minÄ“to valsts nozagšanas shÄ“mu minÄ“tais R. Meroni ir Ä«stenojis kopā ar ne tikai algotiem juristiem un prokuratÅ«ras darbiniekiem, bet arÄ« Satversmes aizsardzÄ«bas biroja darbiniekiem.

Manuprāt, gan šie fakti, gan tiesÄ«bsargāšanas iestāžu pārstāvju rÄ«cÄ«ba aizvadÄ«tajos četros gados pÄ“c minÄ“tās valsts nozagšanas shÄ“mas Ä«stenošanas liecina, ka noziedzÄ«gu motÄ«vu dēļ šo faktu objektÄ«va, tiesiska izmeklÄ“šana ir tÄ«ši kavÄ“ta un nepieļauta.

LÄ«dz ar to es šo datu nesÄ“ju nosÅ«tu Nacionālajai drošÄ«bas padomei ar cerÄ«bu, ka, apspriežot tā saturu, iespÄ“jamie noziedzÄ«gās shÄ“mas piesedzÄ“ji Nacionālās drošÄ«bas padomes sastāvā neizrādÄ«sies vairākumā un šis saturs tiks nodots objektÄ«vai, tiesiskai izmeklÄ“šanai, tās gaitu regulāri kontrolÄ“jot pašai Nacionālās drošÄ«bas padomei.

Ja tas tā nenotiks, apsveru iespÄ“ju nodot sabiedrÄ«bai šÄ« datu nesÄ“ja saturu pilnā apmÄ“rā, lai noziedzÄ«gi nodarÄ«jumi, kas radÄ«juši Latvijas valstij vismaz 100 miljonu eiro lielus zaudÄ“jumus, nepaliktu slÄ“pti un to organizÄ“tāji, Ä«stenotāji un lÄ«dzzinātāji tiktu saukti pie atbildÄ«bas.