FitosertifikÄta cenas pieauguma dēļ cietÄ«s arÄ« tranzÄ«ts un ostas; ZemkopÄ«bas ministrija tÄs vienkÄrÅ¡i piemirsusi
PIETIEK · 12.03.2015. · Komentāri (27)FitosanitÄrÄs pÄrbaudes sertifikÄta cenas dramatiskÄ pieauguma dēļ nopietni var ciest arÄ« Latvijas tranzÄ«ta nozare un ostas. KaimiņvalstÄ«s LietuvÄ un IgaunijÄ šo pakalpojumu nodrošina 14 un pat 114 reizes lÄ“tÄk, turklÄt daži zÄÄ£baļķu tranzÄ«ta kravu nodrošinÄtÄji jau atteikušies no sadarbÄ«bas ar RÄ«gas ostu. RÄ«gas brÄ«vosta lÄ“š, ka fitosertifikÄta sadÄrdzinÄjuma varÄ“tu zaudÄ“t lÄ«dz 30 tÅ«kstošiem konteineru gadÄ, tÄdēļ nolÄ“musi vÄ“rsties Ostu padomÄ“ un Satiksmes ministrijÄ. SavukÄrt JÄņa DÅ«klava (attÄ“lÄ) vadÄ«tÄ ZemkopÄ«bas ministrija pirms lÄ“muma pieņemšanas par ostÄm ir vienkÄrši "piemirsusi".
Pietiek jau ziņoja, ka aptuveni pirms mÄ“neša 20 reizes – no 14 centiem lÄ«dz 2,85 eiro - palielinÄta maksa par Valsts augu aizsardzÄ«bas dienesta (VAAD) fitosanitÄro pÄrbaudi sertifikÄta iegÅ«šanai zÄÄ£baļķiem. Šis sertifikÄts jÄsaņem arÄ« tranzÄ«tÄ caur Latviju uz tÄ dÄ“vÄ“tajÄm trešÄs pasaules valstÄ«m sÅ«tÄ«tajÄm kravÄm. ÄŒetras RÄ«gas BrÄ«vostÄ strÄdÄjošas stividorkompÄnijas – Riga Container Terminal, RÄ«gas UniversÄlais terminÄls, Systems Recycling un Baltic Container Terminal – vÄ“rsušÄs RÄ«gas BrÄ«vostÄ ar lÅ«gumu steidzami iniciÄ“t Ministru kabineta noteikumu grozÄ«jumus, lai samazinÄtu fitosertifikÄta cenu zÄÄ£baļķiem.
KÄ uzsver stividorkompÄnijas, pÄ“rn tÄs pÄrkrÄvušas 360 197 kubikmetrus kokmateriÄlu, tos iekraujot 12 645 konteineros eksportam uz Ķīnas Tautas Republiku. „VAAD izcenojumu paaugstinÄšanas rezultÄtÄ kokmateriÄlu eksporta nozare kļūst nekonkurÄ“tspÄ“jÄ«ga, kÄ rezultÄtÄ RÄ«gas ostas stividorkompÄniju esošie klienti un sadarbÄ«bas partneri sadÄrdzinÄjuma dēļ apsver iespÄ“jas pÄrvietot kokmateriÄlus uz citÄm kaimiņvalstu ostÄm, tÄdÄ“jÄdi bÅ«tiski ietekmÄ“jot vienu no bÄzes eksporta kravu apjomiem konteineros sabalansÄ“tai un sekmÄ«gai plÅ«smai RÄ«gas ostÄ. Daži potenciÄli klienti no Lietuvas jau atteikušies no RÄ«gas ostas izmantošanas minÄ“tÄ iemesla dēļ,” norÄda stividorkompÄnijas.
AbÄs kaimiņvalstÄ«s fitosanitÄrÄs pÄrbaudes maksas ir daudzkÄrt zemÄkas. LietuvÄ tÄ maksÄ 197 eiro par 1000 kubikmetriem, bet IgaunijÄ – vien 25. LÄ«dz ar to tas ir attiecÄ«gi 14 un 114 reizes lÄ“tÄk nekÄ LatvijÄ.
RÄ«gas BrÄ«vosta aprÄ“Ä·inÄjusi, ka fitosertifikÄta sadÄrdzinÄjuma dēļ tÄ varÄ“tu zaudÄ“t 25 000 - 30 000 konteineru gadÄ, kuru pÄrkraušana varÄ“tu tikt nodrošinÄta Tallinas un KlaipÄ“das ostÄ. „RÄ«gas brÄ«vostas pÄrvalde ar vÄ“stuli vÄ“rsÄ«sies gan Ostu padomÄ“, gan Satiksmes ministrijÄ, lai aktualizÄ“tu šo problÄ“mu,” Pietiek apliecinÄja RÄ«gas BrÄ«vostas pÄrstÄve Anita Leiškalne.
ZemkopÄ«bas ministrija nenoliedz, ka pirms cenrÄža apstiprinÄšanas nav pÄ“tÄ«jusi, kÄ tas var ietekmÄ“t ostu darbu. „ŠÄdi aprÄ“Ä·ini netika veikti, tomÄ“r izteiktais apgalvojums, ka eksportÄ“tÄji plÄno šÄ«s paaugstinÄtÄs maksas dēļ pÄrcelt savus darbus uz kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas ostÄm, ir apšaubÄms transporta izmaksu dēļ,” ZM viedokli pauž preses sekretÄre Dagnija Muceniece. PÄ“c ZM pÄrliecÄ«bas, apaļkokam fitosanitÄrÄ sertifikÄta saņemšanas izmaksu pieaugums par 2,71 eiro vairumÄ gadÄ«jumu nav samÄ“rojams ar transporta izmaksu pieaugumu, kas rastos. tos vedot uz Lietuvas vai Igaunijas ostÄm, jo transporta izmaksas vienam m3/100 km esot aptuveni 6,65 eiro (pÄ“c Latvijas valsts mežu statistikas). „TÄdēļ Latvijas izcelsmes apaļkoku visticamÄk arÄ« turpmÄk eksportÄ“s caur Latvijas ostÄm,” sakÄs esam pÄrliecinÄta ZM.
TikmÄ“r tranzÄ«tbiznesmeņiem pagriezt apaļkoku kravas Tallina vai KlaipÄ“das virzienÄ nesagÄdÄs nekÄdas problÄ“mas. KÄ stÄsta koksnes tranzÄ«ta uzņēmuma SIA Albionus direktors Ingus Kļaviņš, jau tagad daļa kravu plÅ«smas pagriezta uz KlaipÄ“du - transporta izmaksu sadÄrdzinÄjums veido nepilnu eiro uz kubikmetru.
KokmateriÄlu eksportÄ“tÄjkompÄnijas SIA IBIZA valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs Mareks Maļinovskis norÄda, ka eksporta kravÄm transporta izmaksu dēļ nav Ä«pašas atšÄ·irÄ«bas, kuru Baltijas ostu izvÄ“lÄ“ties, piemÄ“ram, no Krievijas ziemeļdaļas ievesto koksni var uzreiz pa taisno novirzÄ«t uz Tallinas ostu, bet Baltkrievijas un Ukrainas produkciju – uz KlaipÄ“du, lÄ«dz ar to attÄlums Ä«paši nemainÄ«sies, turklÄt pÄrsvarÄ koksnes kravas ceļo pa dzelzceļu, kur viss ceļš no Latvijas robežas lÄ«dz RÄ«gas ostai izmaksÄ septiņus eiro par kubikmetru.
TurklÄt meklÄ“t lÄ“tÄku tranzÄ«ta ceļu rosinot arÄ« sadarbÄ«bas partneri BaltkrievijÄ un UkrainÄ „FitosanitÄro pÄrbaužu sadÄrdzinÄjums ir nepÄrprotams signÄls mÅ«su sadarbÄ«bas partneriem, ka RÄ«ga nav stabils tranzÄ«ta ceļš,” uzsver Kļaviņš, piebilstot, ka viņš nav ieinteresÄ“ts pÄrcelt tranzÄ«ta plÅ«smu uz kaimiņu valstÄ«m, jo RÄ«gÄ jau ir veikti ieguldÄ«jumi infrastruktÅ«ras izveidÄ“ un tehnikas iegÄdÄ“. „Mums bija tÄlejoši plÄni tranzÄ«ta attÄ«stÄ«šanai. Pašreiz Ukrainas valÅ«tas zemÄ kursa dēļ viņi ir gatavi eksportÄ“t pÄ“c iespÄ“jas vairÄk, tÄdēļ mums to vajadzÄ“tu izmantot. TaÄu pašreizÄ“jie signÄli, ko raida Latvija, nopietni apdraud tranzÄ«tu caur Latviju,” uzsver apaļkoku tranzÄ«ta uzņēmuma pÄrstÄvis, atgÄdinot, ka šajÄ tranzÄ«tÄ piedalÄs gan ostas, gan stividorkompÄnijas, gan Latvijas dzelzceļš.
PÄ“c viņa teiktÄ, pÄrorientÄ“t visu tranzÄ«ta plÅ«smu uz KlaipÄ“du vai Tallinu nav neiespÄ“jami, bet tas prasÄ«s laiku, jo bÅ«s jÄatlaiž visi darbinieki LatvijÄ un jÄpieņem darbÄ cilvÄ“ki IgaunijÄ vai LietuvÄ, kas nozÄ«mÄ“, ka arÄ« nodokļi tad nonÄks šo valstu budžetos un algas papildinÄs kaimiņvalstu iedzÄ«votÄju kabatas. „Ja tranzÄ«tÄ mÄ“nesÄ« tiek izvesti, piemÄ“ram, desmit tÅ«kstoši kubikmetru apaļkoksnes, tad LatvijÄ jÄmaksÄ 28 tÅ«kstoši eiro par fitosanitÄro pÄrbaudi, kamÄ“r LietuvÄ un IgaunijÄ par šo summu var noalgot pat 13 darbiniekus ar vidÄ“jo algu 1500 eiro mÄ“nesÄ«,” rÄ“Ä·ina Kļaviņš. „ŠÄ« starpÄ«ba man rada motivÄciju, kÄdēļ ir jÄizskata šis virziens, jo peļņa šajÄ biznesÄ ir pieticÄ«ga un cena par fitosanitÄrajÄm pÄrbaudÄ“m var nest zaudÄ“jumus,” norÄda Albionus direktors.