Iesaki rakstu:

InformatÄ«vais ziņojums izstrādāts saskaņā ar Ministru prezidenta 2017. gada 30. jÅ«nija rezolÅ«ciju Nr. 1.1.1/23, kas paredz IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai lÄ«dz 2017. gada 30. novembrim iesniegt izskatÄ«šanai Ministru kabinetā informatÄ«vo ziņojumu, kurā iekļaut pārskatu par komisijas paveikto VDK dokumentu zinātniskās izpÄ“tes procesā un, ja nepieciešams, priekšlikumus par grozÄ«jumiem attiecÄ«gajos tiesÄ«bu aktos.

Ievads

Augstākās padomes 1991. gada 24. augusta lÄ“mumā “Par PSRS valsts drošÄ«bas iestāžu darbÄ«bas izbeigšanu Latvijas Republikā” norādÄ«ts, ka “PSRS valsts drošÄ«bas iestāžu un to struktÅ«rvienÄ«bu, arÄ« Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komitejas, darbÄ«ba Latvijas Republikas teritorijā atzÄ«stama par noziedzÄ«gu un tādu, kas vÄ“rsta pret Latvijas tautas interesÄ“m” (Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta spriedums lietā Nr. 2000–03–01).

VDK darbÄ«bas zinātniskās izpÄ“tes nozÄ«me noteikta šÄdos politikas plānošanas dokumentos:

1) Saeimas 2012. gada 20. decembrÄ« apstiprinātajā Latvijas Nacionālā attÄ«stÄ«bas plāna 2014. – 2020. gadam prioritātÄ“ “CilvÄ“ka drošumspÄ“ja” ir noteikts, kā var stiprināt cilvÄ“ka drošumspÄ“ju, tas ir jāveicina sabiedrÄ«bas savstarpÄ“jās sadarbošanās spÄ“jas, kas balstÄ«tas mÅ«su mantotajās, iepazÄ«tajās un jaunradÄ«tajās kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bās; jāstiprina piederÄ«bas apziņa Latvijai, lai visi valsts iedzÄ«votāji un no Latvijas izbraukušie lepotos ar savu valsti. MinÄ“tas prioritātes rÄ«cÄ«bas virzieni ir “CilvÄ“ku sadarbÄ«ba, kultÅ«ra un pilsoniskā lÄ«dzdalÄ«ba kā piederÄ«bas Latvijai pamats” un “Stabili pamati tautas ataudzei”;

2) Ar Ministru kabineta 2011. gada 20. oktobra rÄ«kojumu Nr.542 “Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrÄ«bas un integrācijas politikas pamatnostādnÄ“m 2012. – 2018. gadam” apstiprinātajās Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrÄ«bas un integrācijas politikas pamatnostādnÄ“s 2012. – 2018. gadam norādÄ«ts, ka daļā sabiedrÄ«bas valda uz nepatiesiem vÄ“sturiskiem faktiem balstÄ«ti priekšstati par Latvijas okupāciju un tās sekām un tas šÄ·eļ Latvijas sociālo atmiņu un kavÄ“ saliedÄ“tas sabiedrÄ«bas veidošanos. PamatnostādnÄ“s rÄ«cÄ«bas virziena “SaliedÄ“ta sociālā atmiņa” apakšmÄ“rÄ·is ir nostiprināt uz patiesiem faktiem balstÄ«tu un demokrātiskām vÄ“rtÄ«bām atbilstošu izpratni par Otro pasaules karu, kā arÄ« padomju un nacistu okupāciju Latvijā.

Likuma “Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu” (turpmāk – VDK likums) 18. panta 1.² daļa nosaka, ka Ministru kabinets izveido speciālu starpdisciplināru komisiju, kas veic zinātnisku bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas (turpmāk – VDK) dokumentu izpÄ“ti atbilstoši likumā noteiktajam mÄ“rÄ·im, kas noteikts VDK likuma 1. panta 6. punktā – dot iespÄ“ju zinātniski, vÄ“sturiski un juridiski izpÄ“tÄ«t un izvÄ“rtÄ“t materiālo un morālo kaitÄ“jumu, ko VDK nodarÄ«jusi Latvijas valstij un tās iedzÄ«votājiem. VDK likuma pārejas noteikumu 8. punkts nosaka, ka šÄ likuma 18. panta 1.² daļā minÄ“tā VDK dokumentu zinātniska izpÄ“te veicama lÄ«dz 2018. gada 31. maijam.

VDK dokumentu zinātniskas izpÄ“tes starpdisciplinārā komisija (turpmāk – komisija) ir izveidota ar Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rÄ«kojuma Nr. 433 “Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu izpÄ“tei” (turpmāk – MK rÄ«kojums Nr. 433) 1. punktu, kas nosaka izveidot speciālo starpdisciplināro komisiju VDK dokumentu zinātniskai (tai skaitā vÄ“sturiskai un juridiskai) izpÄ“tei, kā arÄ« materiālā un morālā kaitÄ“juma izvÄ“rtÄ“šanai, ko VDK nodarÄ«jusi Latvijas Republikai un tās iedzÄ«votājiem un kas atbilst VDK likuma 1. panta 6. punktā noteiktajam mÄ“rÄ·im.

Komisijas galvenais uzdevums ir VDK dokumentu izpētes rezultātā sagatavot zinātniski pamatotu slēdzienu par dokumentu autentiskumu, tiesisku pamatu radīt tiesiskās sekas, par kārtību, kādā nosaka sadarbību ar VDK, sniegt zinātniski pamatotas rekomendācijas par dokumentu turpmāko pieejamību un izpēti un VDK darbības kaitējuma izvērtējumu, lai Tieslietu ministrija sagatavo un Ministru kabinets līdz 2018.gada 31.oktobrim izdod VDK likuma 18. panta otrajā daļā noteiktus noteikumus par VDK dokumentu publiskās pieejamības apjomu un kārtību.

Atbilstoši komisijas iesniegtajam pÄ“tÄ«juma Ä«stenošanas plāna laika posmam lÄ«dz 2018. gada 31. maijam 6.1. apakšpunktam, komisijai ir tai skaitā sekojoši uzdevumi VDK likuma 1. panta 6. punktā noteiktā mÄ“rÄ·a sasniegšanai:

1) sniegt zinātniski pamatotas rekomendācijas par informācijas, t.sk. VDK dokumentu, ar to saistÄ«to citu dokumentu, informatÄ«vā materiāla, intelektuālā Ä«pašuma, pieejamÄ«bu, kas veicinātu turpmāko VDK un tās rÄ«cÄ«bas izpÄ“ti, tostarp ar mÄ“rÄ·i noteikt materiālo kaitÄ“jumu, ko VDK nodarÄ«jusi Latvijas valstij un tās iedzÄ«votājiem;

2) sniegt zinātniski pamatotas rekomendācijas par to, kā turpmāk būtu institucionāli organizējama VDK un tās rīcības izpēte, tostarp ar mērķi noteikt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem;

3) sagatavot zinātniski pamatotu atzinumu par vÄ“sturisko un aktuālo materiālā un morālā kaitÄ“juma, ko VDK nodarÄ«jusi Latvijas valstij un tās iedzÄ«votājiem, noteikšanas kartÄ«bu.

MK rÄ«kojuma Nr.433 8. punkts noteica, ka komisijas darbu un ar to saistÄ«to pÄ“tniecÄ«bu administrÄ“ IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija. Bet jau tajā pašÄ 2014. gadā ar Ministru kabineta 2014. gada 10. decembra rÄ«kojumu Nr. 757 “GrozÄ«jumi Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rÄ«kojumā Nr.433 “Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu izpÄ“tei”” par administrÄ“jošo iestādi tika noteikta Tieslietu ministrija. Taču jau pÄ“c četriem mÄ“nešiem ar Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa rÄ«kojumu Nr. 179 “GrozÄ«jumi Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rÄ«kojumā Nr. 433 “Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu izpÄ“tei”” par komisijas darbu un ar to saistÄ«to pÄ“tniecÄ«bu administrÄ“jošo iestādi atkal tika noteikta IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija.

Ministru kabinetā 2015. gada 31. jÅ«lijā tika pieņemts Ministru kabineta rÄ«kojums Nr. 421 „Par bijušÄs LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu zinātnisku izpÄ“ti”, jo IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai bija nepieciešama Ministru kabineta atļauja, kas deva tiesÄ«bas IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai noslÄ“gt vienošanos ar Latvijas Universitāti, saskaņā ar kuru Latvijas Universitātei tika pārskaitÄ«ti valsts budžeta lÄ«dzekļi komisijas zinātniskās pÄ“tniecÄ«bas darba procesa nodrošināšanai un ar to saistÄ«to izdevumu administrÄ“šanai, finansÄ“jot to no IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai piešÄ·irtajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem, un nepiemÄ“rot publisko iepirkumu procedÅ«ru, ņemot vÄ“rā to, ka iepirkumu procedÅ«ras piemÄ“rošana apdraudÄ“tu bÅ«tisku valsts (sabiedrÄ«bas) interešu aizsardzÄ«bas iespÄ“ju (pieņemts, pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 3. panta trešÄs daļas 2. punkta).

1. Pārskats par komisijas darbības rezultātiem

IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijā (turpmāk- ministrijā) tika saņemta Latvijas Universitātes 2016. gada 29. jÅ«lija vÄ“stule Nr. A20-C080/222 par komisijas darbÄ«bas pārskatu 2015. gadā (komisijas 2016. gada 11. jÅ«lija vÄ“stule Nr. VDKkom-1/31), kur tika sniegta sekojoša informācija par pÄ“tniecisko darbu: “Komisijas vispārÄ“jo zinātnisko vadÄ«bu, pÄ“tniecisko uzraudzÄ«bu veic komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs Dr. hist., Dr. h.c. (LZA) Kārlis Kangeris un komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja vietniece Dr. iur. KristÄ«ne Jarinovska. Komisijas finansiālo darbÄ«bu veic Latvijas Universitāte un 2015. gadā veica Latvijas Universitātes aÄ£entÅ«ra Latvijas Universitātes Latvijas vÄ“stures institÅ«ts, par komisijas administrÄ“šanu, pārskatiem un finanšu sakariem ar Latvijas Universitāti 2015. gadā atbildÄ“ja administratÄ«vās sekretāres M. sc. comm. Gita Siliņa (2015. gada septembris), M. biol. Alma Eihentāle (2015. gada oktobris, novembris) un no 2015. gada decembra lÄ«dz šim brÄ«dim atbildÄ«ga ir administratÄ«vā sekretāre Dr. philol. Eva Eglāja-Kristsone. Komisijas locekļi 2015. gadā uzsāka virkni pÄ“tÄ«jumu. PÄ“tÄ«jumi, kuri bija paredzÄ“ti komisijas plānā un par kuriem tika ziņots 2015. gada komisijas starptautiskajā zinātniskajā konferencÄ“ bija:

M. philol. Agija Ä€biÄ·e-Kondrāte, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas stipendiāte. “Strādājošajiem – veselÄ«gu atpÅ«tu!” Kad RÄ«gā un JÅ«rmalā – saule zenÄ«tā! Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komitejas un represÄ«vo institÅ«ciju darbÄ«ba radošo profesiju pārstāvju veselÄ«bas aprÅ«pes, radošÄ darba un atpÅ«tas nodrošināšanā;

Dr. hist. Ainārs Bambals, LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas loceklis. PSRS un Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu pārņemšanas process Latvijas Republikā;

Madara BrÅ«nava, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas stipendiāte. ReliÄ£ijas kontrole Latvijas PSR. Mazo kristÄ«go konfesiju piemÄ“rs (1956–1959);

Dr. hist. Arunas Bubnys, Lietuvas genocÄ«da un pretošanās centrs (Lietuva). VDK mantojums Lietuvā — dokumenti, to pieejamÄ«ba, izmantošana un reakcijas sabiedrÄ«bā;

Dr. hist. Raimonds CerÅ«zis, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas loceklis. Dekomunizācija Centrālajā un Austrumeiropā. Tipiskākie piemÄ“ri;

M. hist. Bonifācijs Daukšts, LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas loceklis. Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komitejas un komjaunatnes sadarbÄ«ba (1945-1964);

B. hist. Mārtiņš Dātavs, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas stipendiāts. Staļina kritikas atspoguļojums Latvijas PSR drošÄ«bas iestāžu ierosinātajās krimināllietās;

Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns, LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas loceklis. Latvijas PSR masu mediju cenzÅ«ra. “Glavļit” darbÄ«ba divdesmitā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados;

Dr.philol. Eva Eglāja-Kristsone, LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas pieaicinātā eksperte. Latvijas PSR Komitejas kultÅ«ras sakariem ar tautiešiem ārzemÄ“s dokumenti Latvijas PSR Ministru Padomes kolekcijā;

Dr. hist. Ritvars Jansons, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas pieaicinātais eksperts. Latvijas PSR drošÄ«bas iestāžu darbÄ«ba (1944–1956);

Dr. iur. KristÄ«ne Jarinovska, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja vietniece LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes aktuālie aspekti;

Dr. phil. Solveiga KrÅ«miņa-Koņkova, LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas locekle. SadarbÄ«ba starp Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komitejas un PSRS ReliÄ£isko kultu lietu padomes pilnvaroto Latvijas PSR (1944–1954);

Dr. hist. Jānis Ķeruss, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas loceklis. BÄ“gšana zvejnieku laivās no Liepājas kolhoza “Boļševiks”(1952 – 1981). MotÄ«vi, norise, varas Ä«stenotāju reakcija;

Dr. iur. Jānis Lazdiņš, LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas loceklis, Dr. iur. ElÄ«na Grigore-Bāra, LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas pieaicinātā eksperte, Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komitejai kā izziņas iestādei piekritÄ«gās lietas;

B. hist. Gatis Liepiņš, LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas loceklis. Latvijas Nacionālā arhÄ«va Latvijas Valsts arhÄ«vā esošÄ fonda “PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta pārbaudes un filtrācijas punktos un nometnÄ“s ieslodzÄ«to Latvijas iedzÄ«votāju personas lietas” dokumentu analÄ«ze;

Dr. hist. Ineta Lipša, LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas pieaicinātā eksperte. Privātās dzÄ«ves uzraudzÄ«šana un kontrole Latvijas PSR, izmantojot valsts represÄ«vos mehānismus;

Dr. hist. Meelis Maripuu Igaunijas Vēsturiskās atmiņas institūts, (Igaunija). Igaunijas pieredze ar atslepenotajiem VDK dokumentiem;

M. iur. Linards Muciņš, RÄ«gas Stradiņa universitātes docÄ“tājs, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu pārņemšanas atbildÄ«gā amatpersona "Zilais brÄ«nums" Liepājā. VÄ“l viena vieta PSRS okupācijas noziegumu pret ius cogens normām;

M. sc. comp. Ilmārs Poikāns, LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas pieaicinātais eksperts. Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komitejas rÄ«cÄ«bu atspoguļojošÄ dokumentārā mantojuma digitalizācija;

B. philol. Signe Raudive, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas stipendiāte. ‘’Jaunais autors’’ versus ‘’jaunais padomju autors’’. Latvijas Padomju rakstnieku savienÄ«bas Jauno autoru darba organizÄ“šanas komisijas un Jauno literātu apvienÄ«bu darbÄ«ba (1945–1968);

M. philol. KristÄ«ne Rotbaha, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas stipendiāte. Latvju nacionālās jaunatnes apvienÄ«bas (LNJA) Valkas grupa (1945). Atmiņu mantojums;

B. hist. Agnija Ruhocka, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas stipendiāte. Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komitejas Bauskas rajona nodaļas darbÄ«ba un iedzÄ«votāju nevardarbÄ«gā pretošanās (1954–1985);

Anastasija Smirnova, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas stipendiāte. Latvijā iebraukušo etnisko minoritāšu pārstāvju nevardarbÄ«gā pretošanās padomju režīmam LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas krimināllietu atspoguļojumā (1956–1968);

Dr. habil. philol., Dr. hist. Boriss Sokolovs (Krievija). PSRS Valsts drošÄ«bas komitejas Baltijā un Austrumeiropas totalitāro režīmu specdienestu arhÄ«vu izpÄ“tes metodoloÄ£iskie aspekti. Skats no Maskavas;

B. hist. Marta Starostina, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas stipendiāte. Izklaides un kultÅ«ras sarÄ«kojumi trimdas latviešu tÅ«ristiem. VissavienÄ«bas akciju sabiedrÄ«bas “IntÅ«rists” RÄ«gas nodaļas un Latvijas PSR Komitejas kultÅ«ras sakariem ar tautiešiem ārzemÄ“s sadarbÄ«ba;

Ph.D. Geoffrey Swain, Glāzgovas universitāte (Apvienotā Karaliste). Darbs ar NKVD pratināšanas ierakstiem: interpretācijas problÄ“mas;

M. iur. Juris Stukāns, LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas pieaicinātais eksperts. SadarbÄ«bas fakta ar Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komiteju konstatÄ“šanas tiesiskie un procesuālie aspekti;

Dr. hist. Jānis TaurÄ“ns, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas loceklis. Diskusijas par Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komitejas mantojuma problÄ“mu pÄ“c Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanas;

Dr. hist. Gints Zelmenis, LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas pieaicinātais eksperts. Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komiteja un divdesmitā gadsimta astoņdesmito gadu politiskās represijas okupÄ“tajā Latvijā. IzpÄ“tes iespÄ“jas;

M. hist. ArtÅ«rs Žvinklis, LPSR Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijas loceklis. Latvijas PSR Valsts drošÄ«bas komitejas personālsastāva zinātniskās izpÄ“tes problemātika”.

Pārskatu par komisijas pÄ“tÄ«juma plāna izpildi 2016. gadā komisija iesniedza 2017. gada 6. martā, kurā tika norādÄ«ts, ka 2016.gadā tika publicÄ“ti pirmie trÄ«s LPSR VDK zinātniskās izpÄ“tes komisijas rakstu sÄ“jumi. Kā arÄ« 2016. gada 11., 12. un 13. augustā rÄ«kota starptautiskā zinātniskā konference “LIELAIS BRÄ€LIS TEVI VÄ’RO: VDK un tās piesegstruktÅ«ras”.

Komisijas 2015. gada un 2016. gada pētniecības rezultāti ir pieejami interneta vietnē, proti, ir pieejami komisijas rakstu krājuma 1. un 2. sējuma elektroniskā ISBN izdevuma versijas: www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/39429/ un www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/40430/, kā arī 2016. gada rezultāti ir publicēti komisijas rakstu krājuma 3. sējumā, kas ir pieejams elektroniski http://www.lu.lv/vdkkomisija/zinas/t/43851/.

2017. gadā ir plānots izdot 4. un 5. sējumu.

2017. gada 23., 24. un 25. martā rÄ«kota starptautiska zinātniskā konference RÄ“zeknÄ“ sadarbÄ«bā ar RÄ“zeknes TehnoloÄ£iju akadÄ“miju, tās rektoru Edmundu Teirumnieku. Konferences nolÅ«ks bija prezentÄ“t atsevišÄ·us 2016. gada otrajā pusÄ“ veiktus komisijas pÄ“tÄ«jumus un sniegt iespÄ“ju ārvalstu referentiem uzstāties par komisijai aktuālajiem jautājumiem.

Komisija Latvijas Universitātes portālā izveidoja un saturiski uztur sev atvÄ“lÄ“to interneta vietni – www.lu.lv/vdkkomisija/, lai informÄ“tu par komisiju un tās veikto darbu.

2017. gadā komisijas darba plānā galvenie uzdevumi ir pÄ“tniecÄ«ba, starptautiskā zinātniskā konference un komisijas piekļuve Satversmes aizsardzÄ«bas biroja Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centra esošajiem dokumentiem un materiāliem, lai veiktu VDK dokumentu zinātnisko izpÄ“ti.

LÄ«dz šim, tai vietā, lai ievÄ“rojot normatÄ«vajā regulÄ“jumā ietvertās prasÄ«bas izmantotu Satversmes AizsardzÄ«bas biroja Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centrā (turpmāk- SAB un SAB TSDC) pieejamās iespÄ“jas veikt VDK dokumentu zinātnisko izpÄ“ti, komisija kopš 2014. gada lÄ«dz šim brÄ«dim ir iesaistÄ«jusies apjomÄ«gajā sarakstÄ“ ar SAB un citām valsts iestādÄ“m. SAB TSCD telpās ikdienā notiek darbs ar valsts noslÄ“puma objektiem, NATO un Eiropas SavienÄ«bas klasificÄ“to informāciju. Tādēļ tiem komisijas locekļiem, kurus tā deleģēs strādāt SAB telpās, ir jāaizpilda pieejas valsts noslÄ“pumam aptaujas anketa, lai DrošÄ«bas policija veiktu drošÄ«bas pārbaudes procedÅ«ru, saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumiem Nr. 21 “Valsts noslÄ“puma, Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizācijas, Eiropas SavienÄ«bas un ārvalstu institÅ«ciju klasificÄ“tās informācijas aizsardzÄ«bas noteikumi”. Tā ir obligāta drošÄ«bas prasÄ«ba, par kuru SAB informÄ“ja komisiju jau ar 2014. gada 13. oktobra vÄ“stuli, taču komisija lÄ«dz šim bez pamatojuma atsakās to izpildÄ«t. SalÄ«dzinājumam, Latvijas valsts ierÄ“dņiem sākot ar vidÄ“jā lÄ«meņa vadÄ«tājiem arÄ« ir jāaizpilda anketa, kuru pārbauda valsts drošÄ«bas dienesti, lai saņemtu pieeju valsts noslÄ“puma objektiem, dažādas pakāpes pieejai atkarÄ«bā no amata pienākumiem, un nav pamatojuma uzskatÄ«t šo prasÄ«bu par nesamÄ“rÄ«gu.

Kā arÄ« VDK dokumenti satur informāciju, kas attiecās uz fizisko personu datiem un privāto dzÄ«vi, kas ir ierobežotas pieejamÄ«bas informācija, kuras izmantošanu regulÄ“ un aizsargā Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likums un Informācijas atklātÄ«bas likums. Tādēļ komisijas locekļiem, kas strādās ar fizisko personu informāciju, ir jāparaksta saistÄ«bu raksts, apliecinot, ka viņi apzinās informācijas aizsardzÄ«bas nosacÄ«jumus un atbildÄ«bu, kas ir paredzÄ“ta par likuma pārkāpumu.

ŠÄ«s prasÄ«bas attiecÄ«bā uz informāciju par fiziskām personām nebÅ«t nenozÄ«mÄ“, ka nākotnÄ“ šÄ« informācija netiks publicÄ“ta. Taču lÄ“mumu par informācijas publiskošanas apjomu un kārtÄ«bu pieņems Ministru kabinets. Proti, saskaņā ar VDK likuma pārejas noteikumu 9. punktu noteikto Ministru kabinets lÄ«dz 2018.gada 31.oktobrim izdod VDK likuma 18. panta otrajā daļā noteiktus noteikumus par VDK dokumentu pÄ“c to zinātniskās izpÄ“tes publisku pieejamÄ«bu noteiktajā apjomā un kārtÄ«bā. Par noteikumu projekta sagatavošanu atbildÄ«gā iestāde ir Tieslietu ministrija.

Komisijas galvenais uzdevums ir nevis publiski paust savu viedokli par publicÄ“jamās informācijas apjomu un kārtÄ«bu, bet izpÄ“tes rezultātā sagatavot zinātniski pamatotu informāciju Tieslietu ministrijai Ministru kabineta noteikumu projekta sagatavošanai un Ministru kabinetam lÄ“muma pieņemšanai.

Tādēļ komisijas pÄ“tÄ«juma Ä«stenošanas plāna tai skaitā ir paredzÄ“ti šÄdi konkrÄ“ti uzdevumi:

sagatavot zinātniski pamatotu slēdzienu par VDK dokumentu autentiskumu;

sagatavot zinātniski pamatotu slēdzienu par tiesisku pamatu VDK dokumentos ietvertajai informācijai radīt tiesiskās sekas;

sagatavot zinātniski pamatotu slēdzienu par kārtību, kādā nosaka sadarbību ar VDK.

SAB kopš 2014. gada 13. oktobra ir aicinājis komisiju iepazÄ«ties ar SAB TSCD rÄ«cÄ«bā esošo fondu aprakstiem, taču komisija ir ieradusies iepazÄ«ties ar fondu aprakstiem tikai 2017. gada 12. septembrÄ«. Komisijas locekļi atstāja SAB telpas, pilnÄ«bā neiepazinušies ar fondu aprakstiem. SAB ir sagatavojis fondu aprakstu kopijas un 2017. gada 25. oktobrÄ« ar kurjeru nogādāja komisijas priekšsÄ“dÄ“tājam K. Kangerim personÄ«gi. LÄ«dz šim neviens no komisijas pÄ“tniekiem nav vÄ“rsies TSDC ar konkrÄ“tu pÄ“tÄ«juma tÄ“mu.

Saskaņā ar ministrijai pieejamo saraksti starp komisiju un SAB, SAB ir godprātÄ«gi izpildÄ«jis savus pienākumus ievÄ“rot normatÄ«vajos aktos noteikto kārtÄ«bu pieejai valsts drošÄ«bas objektam (SAB telpām), kā arÄ« fizisko personu datu aizsardzÄ«bas prasÄ«bas, un ir vairākkārt informÄ“jis komisiju par kārtÄ«bu, kādā tai ir iespÄ“jas uzsākt VDK dokumentu pÄ“tniecÄ«bu, taču komisija nepamatoti atsakās izpildÄ«t normatÄ«vajā regulÄ“jumā noteiktās prasÄ«bas. Pielikumā ir viena no SAB vÄ“stulÄ“m komisijai no 2017. gada 13. novembra, kas atspoguļo komisijas attieksmi pret SAB kopš 2014. gada oktobra piedāvātajām iespÄ“jām uzsākt VDK dokumentu pÄ“tniecÄ«bu (pielikumā datne: SABvest_131117_VDK).

Tai vietā komisija ir vÄ“rsusies ministrijā ar pretrunā ar normatÄ«vajiem aktiem esošiem priekšlikumiem nodot TSDC kā iestādi Latvijas Universitātei, kas faktiski nozÄ«mÄ“ SAB reorganizāciju, proti:

1) veikt grozÄ«jumus VDK likumā, nododot Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centru kā iestādi Latvijas Universitātei ar funkcijām, pārvaldes uzdevumiem, personālu, arhÄ«vu un finansÄ“jumu;

2) nodot visus VDK dokumentus bez izņēmuma un nekavÄ“joties, tajā skaitā VDK aÄ£entu alfabÄ“tisko kartotÄ“ku un pārÄ“jās kartotÄ“kas, arÄ« VDK Informācijas analÄ«zes daļas pretizlÅ«košanas automatizÄ“tās elektroniskās sistÄ“mas (datu bāzes) Delta Latvija, Latvijas Nacionālajam arhÄ«vam, vai arÄ«, ja tas nav iespÄ“jams, Latvijas Universitātei.

Ministrija sadarbÄ«bā ar citām valsts institÅ«cijām – Satversmes aizsardzÄ«bas biroju, Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju ir izvÄ“rtÄ“jusi komisijas priekšlikumu par iespÄ“jamÄ«bu veikt grozÄ«jumus VDK likumā, nododot Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centru kā iestādi Latvijas Universitātei ar funkcijām, pārvaldes uzdevumiem, personālu, arhÄ«vu un finansÄ“jumu un secināja, ka:

1) Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centrs ir nodots Satversmes aizsardzÄ«bas birojam un ir tā struktÅ«rvienÄ«ba;

2) Latvijas Universitātei tādÄ“jādi tiktu nodotas augstskolai neraksturÄ«gas ar valsts drošÄ«bu saistÄ«tas funkcijas, kuras nav paredzÄ“tas Latvijas Universitātes SatversmÄ“, kas nosaka, ka Latvijas Universitāte ir Latvijas republikas akadÄ“miskās un profesionālās augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes institÅ«cija, kurā ir apvienots un tiek attÄ«stÄ«ts valsts galvenais studiju un zinātniskās pÄ“tniecÄ«bas potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. Latvijas Universitāte nodrošina mÅ«sdienu lÄ«menim atbilstošas studijas un pÄ“tniecÄ«bu, balstoties uz augstākās izglÄ«tÄ«bas un zinātnes vienotÄ«bu;

3) saskaņā ar VDK likuma 11., 12. un 13. pantu Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centram jānodrošina informācijas izsniegšanu pÄ“c pieprasÄ«jumiem, kas ir sarežģīti un no informācijas aizsardzÄ«bas viedokļa ir saskatāmi riski. Tā nav augstskolas funkcija saskaņā ar Augstskolu Likumu;

4) atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 29. novembra sÄ“des protokola Nr. 65 45.§ 2. punktam tika atbalstÄ«ta Tieslietu ministrijas budžeta programmā 43.00.00 “Satversmes aizsardzÄ«ba” 2016. gadā uzsāktajam neatliekamajam pasākumam paredzÄ“tās apropriācijas pārdale programmas ietvaros, lai nodrošinātu VDK informācijas un dokumentu sistematizāciju un digitalizāciju: 2016. gadā 10 000 euro apmÄ“rā un 2017. gadā 30 000 euro apmÄ“rā. TādÄ“jādi valdÄ«ba jau ir izšÄ·Ä«rusies par risinājumu, piešÄ·irot finanšu lÄ«dzekļus Satversmes aizsardzÄ«bas birojam dokumentu digitalizācijai un sistematizācijai, lai komisijai bÅ«tu iespÄ“ja saņemt dokumentus digitalizÄ“tā veidā un izmantot tos zinātniskajai izpÄ“tei;

5) Satversmes aizsardzÄ«bas birojs ir viena no valsts drošÄ«bas iestādÄ“m un nav pieļaujama tās tiesiski nostiprinātu funkciju ietekmÄ“šana.

Par augstākminēto tika informēta komisija.

Komisija ir iesaistījusies nekonstruktīvajā apjomīgajā sarakstē arī ar ministriju un citām valsts iestādēm.

2015., 2016. un 2017. gadā IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijā no Latvijas Universitātes saņemtas 23, bet no komisijas 44 vÄ“stules par: MK rÄ«kojuma Nr. 433 grozÄ«šanu (par sastāva maiņu un administrÄ“jošas iestādes maiņu), lÄ«guma grozÄ«šanu un lÄ«guma saistÄ«bu izpildi, stipendijām, Latvijas Universitātes Publiskās atmiņas centra nolikuma projektu, grozÄ«jumu veikšanu likumā “Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu”, priekšlikumu nodot Totalitārisma seku dokumentÄ“šanas centru kā iestādi Latvijas Universitātei, par slepenÄ«bas režīma struktÅ«rvienÄ«bas un slepenās telpas piešÄ·iršanu atļaujas pieejai valsts noslÄ“pumam aptaujas lapas aizpildÄ«šanai un citi.

PiemÄ“ram, 2017. gada 13. novembra vÄ“stulÄ“ komisija ir vÄ“rsusies ministrijā ar prasÄ«bu nodrošināt atsevišÄ·u lietvedÄ«bas telpu, lai komisijas locekļi aizpildÄ«tu pieejai valsts noslÄ“pumam aptaujas lapu, kaut gan normatÄ«vie akti neparedz nepieciešamÄ«bu pÄ“c atsevišÄ·as telpas anketas aizpildÄ«šanai (saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumiem Nr.21 “Valsts noslÄ“puma, Ziemeļatlantijas lÄ«guma organizācijas, Eiropas SavienÄ«bas un ārvalstu institÅ«ciju klasificÄ“tās informācijas aizsardzÄ«bas noteikumi”).

2017. gada 16. novembra vÄ“stulÄ“ ministrijai komisija nosÅ«tÄ«ja komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja un vÄ“l 12 komisijas locekļu atteikumus “nodrošināt slepenÄ«bas režīma redakciju un aizpildÄ«t slepenÄ«bas režīmā aptaujas lapas, lai Satversmes aizsardzÄ«bas biroja telpās veiktu izpÄ“ti tiem dokumentiem, kuriem nav valsts noslÄ“puma statusa”, kaut gan, kā iepriekš norādÄ«ts, šÄdas atļaujas ir obligātas darbam SAB kā valsts drošÄ«bas iestādes telpās un izņēmuma piemÄ“rošana nav pieļaujama.

Savukārt saskaņā ar komisijas 2017. gada 18. novembra vÄ“stuli ministrijai Nr. VDKkom-1/97, komisija 2017. gada 16. novembrÄ« nosÅ«tÄ«jusi Ministru prezidentam vairāku fizisko personu aptaujas lapu projektus atļaujas pieejai valsts noslÄ“pumam piešÄ·iršanai, kaut gan saskaņā ar normatÄ«vo regulÄ“jumu šÄ«s aptaujas lapas ir jāiesniedz DrošÄ«bas policijai, un SAB ir informÄ“jis par to komisiju jau ar 2014. gada 13. oktobra vÄ“stuli, lÅ«dzot noteikt personu loku, kurām bÅ«tu nepieciešama atļauja, un nosÅ«tot anketu.

LÄ«dz ar to, kaut arÄ« komisija ir veikusi virkni pÄ“tÄ«jumu par VDK darbÄ«bu, lÄ«dz šim tā nav veikusi savu galveno uzdevumu- veikt zinātnisko izpÄ“ti un uz tās pamata sagatavot zinātniski pamatotu slÄ“dzienu par dokumentu autentiskumu, tiesisku pamatu radÄ«t tiesiskās sekas, par kārtÄ«bu, kādā nosaka sadarbÄ«bu ar VDK, sniegt zinātniski pamatotas rekomendācijas par dokumentu turpmāko pieejamÄ«bu un izpÄ“ti un VDK darbÄ«bas kaitÄ“juma izvÄ“rtÄ“jumu, ko VDK nodarÄ«jusi Latvijas valstij un tās iedzÄ«votājiem, lai Tieslietu ministrija sagatavo un Ministru kabinets lÄ«dz 2018.gada 31.oktobrim izdod VDK likuma 18. panta otrajā daļā noteikumus par VDK dokumentu pÄ“c to zinātniskās izpÄ“tes publisku pieejamÄ«bu noteiktajā apjomā un kārtÄ«bā.

Å…emot vÄ“rā likuma “Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu” pārejas noteikumu 8. punktā noteikto, VDK dokumentu zinātniskā izpÄ“te veicama lÄ«dz 2018. gada 31. maijam. Pārskats par 2017. gadu un 2018. gada posmu lÄ«dz 31. maijam par zinātniskās izpÄ“tes rezultātiem Latvijas Universitātei jāiesniedz IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai lÄ«dz 2018. gada 31. maijam, kā arÄ« Latvijas Universitātei jānodrošina pÄ“tÄ«juma pārskata prezentācija Ministru kabinetā.

2. Komisijas darbības finansējums

Pamatojoties uz 2015. gada 7. aprīļa Ministru kabineta sÄ“des protokola Nr. 18 59. § par rÄ«kojuma projektu "GrozÄ«jumi Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rÄ«kojumā Nr. 433 "Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu izpÄ“tei"" (TA-697) un rÄ«kojuma projektu "GrozÄ«jumi Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rÄ«kojumā Nr. 433 "Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu izpÄ“tei"" (TA-710) 2. un 3. punktā doto uzdevumu: “Tieslietu ministrijai un IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai normatÄ«vajos aktos noteiktā kārtÄ«bā iesniegt Finanšu ministrijā savstarpÄ“ji saskaņotus priekšlikumus apropriācijas pārdalei, paredzot veikt transferta pārskaitÄ«jumu 244 727 EUR apmÄ“rā 2015. gadā no Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 09.06.00 "Totalitārā režīma dokumentu zinātniskā izpÄ“te un nodarÄ«tā kaitÄ“juma aprÄ“Ä·ināšana" uz IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas budžeta programmu 03.03.00 "Zinātniskās darbÄ«bas attÄ«stÄ«ba augstskolās un koledžās", lai nodrošinātu finansÄ“jumu speciālās starpdisciplinārās komisijas Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu izpÄ“tei darbÄ«bas nodrošināšanai” un “Finanšu ministrijai samazināt bāzes izdevumus Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammai 09.06.00 "Totalitārā režīma dokumentu zinātniskā izpÄ“te un nodarÄ«tā kaitÄ“juma aprÄ“Ä·ināšana" 2016. gadam un 2017. gadam 250 000 EUR apmÄ“rā ik gadu un palielināt IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas bāzes izdevumus programmai 03.03.00 "Zinātniskās darbÄ«bas attÄ«stÄ«ba augstskolās un koledžās" 2016. un 2017. gadam 250 000 EUR apmÄ“rā ik gadu, lai nodrošinātu finansÄ“jumu speciālās starpdisciplinārās komisijas Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu izpÄ“tei darbÄ«bas nodrošināšanai” un ņemot vÄ“rā likuma “Par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbÄ«bas fakta ar VDK konstatÄ“šanu” pārejas noteikumu 8. punktā noteikto, ka VDK dokumentu zinātniskā izpÄ“te veicama lÄ«dz 2018. gada 31. maijam (2014. gada 8. maija redakcija, kas stājas spÄ“kā 2014. gada 23. maijā), lÄ«dzekļi komisijas darbÄ«bas nodrošināšanai tika paredzÄ“ti 2015., 2016. un 2017. gada budžetā, kopumā 744 727 euro apmÄ“rā.

Å…emot vÄ“rā, ka IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija nevar nodrošināt zinātniskā pÄ“tÄ«juma procesa Ä«stenošanu, jo zinātnisko pÄ“tÄ«jumu administrÄ“šana nav IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas kompetence, tai nav amatpersonu vai darbinieku, kuru pienākumos bÅ«tu noteikts pienākums veikt zinātnisko pÄ“tÄ«juma administrÄ“šanu, IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija un Latvijas Universitāte 2015. gada 11. septembrÄ« noslÄ“dza vienošanos par bijušÄs Valsts drošÄ«bas komitejas dokumentu zinātnisko izpÄ“ti nr. 01-28/118 (turpmāk – lÄ«gums) par zinātniskā izpÄ“tes procesa Ä«stenošanas nodrošināšanu un ar to saistÄ«to izdevumu segšanu un administrÄ“šanu, balstoties uz IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai šim mÄ“rÄ·im piešÄ·irto valsts budžeta finansÄ“jumu. Saskaņā ar lÄ«guma 1. punktā noteikto komisijas darba un pÄ“tÄ«juma Ä«stenošanai nepieciešamo izdevumu administrÄ“šanu nodrošina Latvijas Universitāte.

Saskaņā ar IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas un Latvijas Universitātes noslÄ“gtā lÄ«guma 18. punktu IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija no IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas “05.20.00 “Padomju Sociālistisko Republiku SavienÄ«bas totalitārā okupācijas režīma izpÄ“te Valsts drošÄ«bas komitejas zinātniskās izpÄ“tes komisijā Latvijas UniversitātÄ“”” (sākotnÄ“jā redakcijā – “03.03.00 “Zinātniskās darbÄ«bas attÄ«stÄ«ba augstskolās un koledžās”) paredzÄ“tajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem par kopÄ“jo summu 744 727 euro finansiāli nodrošina Latvijas Universitātei lÄ«guma 1. punktā noteiktā darba izpildi atbilstoši finansÄ“šanas plānam.

2015. gada, 2016. un 2017. gadā IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija pilnā apjomā izpildÄ«ja lÄ«guma saistÄ«bas un veica finanšu lÄ«dzekļu kopumā 744 727 euro apmÄ“rā pārskaitÄ«šanu Latvijas Universitātei lÄ«guma izpildei, ar kuriem, tai skaitā, tiek nodrošināta komisijas darbÄ«ba laika periodā no 2018. gada 1. janvāra lÄ«dz 2018. gada 31. maijam.

Atbilstoši lÄ«guma 5., 6. un 7. punktā noteiktajam Latvijas Universitāte iesniedza IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai nepieciešamos dokumentus par 2015. un 2016. gadu:

1. pētījuma posma plānu 2015. gadam un 2016. gadam un laika posmam no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31.maijam;

2. finansÄ“šanas plānu 2016. gadam, norādot finansÄ“juma sadalÄ«jumu atbilstoši finansÄ“šanas plānā noteiktajiem uzdevumiem;

3. finansÄ“šanas plānu par laika posmu no 2017. gada 1. janvāra lÄ«dz 2018. gada 31. maijam, norādot finansÄ“juma sadalÄ«jumu atbilstoši finansÄ“šanas plānā noteiktajiem uzdevumiem;

5. pētījuma posma atskaiti par 2015. gadu un 2016. gadu;

6. pieņemšanas – nodošanas aktu par finansÄ“šanas plāna 2015. gadam un 2016. gadam izpildi, pievienojot izdevumus pamatojošo dokumentāciju (dokumentu atvasinājumus) un iekļaujot informāciju par izlietotā finansÄ“juma sadalÄ«jumu atbilstoši finansÄ“šanas plānā noteiktajiem uzdevumiem.

Līdz komisijas darbības beigām, saskaņā ar līguma 8. punktā noteikto, Latvijas Universitātei līdz 2018. gada 31. maijam jāiesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai:

1. pētījuma posma atskaiti par laika posmu no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. maijam;

2. pētījuma gala pārskatu;

3. pieņemšanas – nodošanas aktu par finansÄ“šanas plāna laika posmam no 2017. gada 1. janvāra lÄ«dz 2018. gada 31. maijam izpildi, pievienojot izdevumu pamatojošo dokumentāciju (dokumentu atvasinājumus) un iekļaujot informāciju par izlietotā finansÄ“juma sadalÄ«jumu atbilstoši finansÄ“šanas plānā noteiktajiem uzdevumiem;

4. prezentāciju par pētījumu rezultātiem.

Pamatojoties uz lÄ«guma 9. punktu, Latvijas Universitātei jānodrošina pÄ“tÄ«juma pārskata prezentācija Ministru kabinetā.

Nobeigums

IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas ieskatā, komisijas locekļiem, kas plāno veikt SAB TSDC pieejamo VDK dokumentu izpÄ“ti, ir nekavÄ“joties jāaizpilda pieejas valsts noslÄ“pumam aptaujas anketa, lai DrošÄ«bas policija veiktu drošÄ«bas pārbaudes procedÅ«ru, jāapliecina gatavÄ«ba ievÄ“rot normatÄ«vajā regulÄ“jumā noteiktās saistÄ«bas attiecÄ«bā uz fizisko personu datiem un privāto dzÄ«vi, kamÄ“r Ministru kabinets nav noteicis datu publiskošanas apmÄ“ru un kārtÄ«bu, un jāpabeidz VDK dokumentu zinātniskā izpÄ“te atbilstoši darba plānam paredzÄ“tajam termiņam un piešÄ·irtā finansÄ“juma ietvaros. Atbilstoši MK rÄ«kojuma Nr. 433 2. punktam, komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs organizÄ“ komisijas darbu VDK dokumentu zinātniskai (tai skaitā vÄ“sturiskai un juridiskai) izpÄ“tei.

Saskaņā ar VDK likuma pārejas noteikumu 9. punktu noteikto Ministru kabinets lÄ«dz 2018.gada 31.oktobrim izdod VDK likuma 18. panta otrajā daļā noteikumus par VDK dokumentu pÄ“c to zinātniskās izpÄ“tes publisku pieejamÄ«bu noteiktajā apjomā un kārtÄ«bā. Par šo uzdevumu atbildÄ«gā iestāde ir Tieslietu ministrija. Tam ir nepieciešama komisijas darba plānā paredzÄ“tais zinātniski pamatots slÄ“dziens par VDK dokumentu autentiskumu, par kārtÄ«bu, kādā nosaka sadarbÄ«bu ar VDK, par tiesisku pamatu VDK dokumentos ietvertajai informācijai radÄ«t tiesiskās sekas, kā arÄ« zinātniski pamatots atzinums par vÄ“sturisko un aktuālo materiālā un morālā kaitÄ“juma, ko VDK nodarÄ«jusi Latvijas valstij un tās iedzÄ«votājiem, noteikšanas kārtÄ«bu.