Iesaki rakstu:

RÄ«gas pilsÄ“tas Zemgales priekšpilsÄ“tas tiesa kādā civilprasÄ«bā pret dzÄ«vokļu Ä«pašnieku biedrÄ«bu (DzĪB) Pleskodāle rÄ«kojusies visai aizdomÄ«gi un, iespÄ“jams, pat viltojusi dokumentus. Tiesa, Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu notikušajā nav saskatÄ«jis, bet prasÄ«tājiem uzraugošo iestāžu “neredzÄ«gums” radÄ«jis aizdomas par korupciju vai nu “savÄ“jo piesegšanu”.

Neapmierinātie dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, nespÄ“dami no DzĪB Pleskodāle saņemt dokumentus par to, kā tiek izlietoti dzÄ«vokļu saimnieku veidotie uzkrājumi mājas remontiem, vÄ“rsušies tiesā pret DzĪB , taču tiesas rÄ«cÄ«ba šÄ«s lietas izskatÄ«šanā bijusi vairāk nekā dÄ«vaina, turklāt dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem radušÄs aizdomas, ka notikusi dokumentu viltošana.

AizdomÄ«gās darbÄ«bas sākušÄs, kad dzÄ«vokļa Ä«pašnieki tiesā iesnieguši pieteikumu par pierādÄ«jumu nodrošināšanu, jo uzskatÄ«juši, ka atbildÄ“tāja sniegtie paskaidrojumi ir apšaubāmas ticamÄ«bas, pretrunÄ«gi vai pat maldinoši.

Tiesas sÄ“dÄ“, kas notikusi pÄ“rnā gada 11.maijā, tiesa skatÄ«jusi tieši šo pieteikumu, iztaujājusi par tā nepieciešamÄ«bu prasÄ«tājus, taču pÄ“c tam sekojis septiņu mÄ“nešu ilgs klusums. Nekādus ziņojumus vai lÄ“mumus prasÄ«tāji no tiesas nav saņēmuši.

Tieši tiesas bezdarbÄ«ba pierādÄ«jumu nodrošināšanas jautājumā likusi prasÄ«tājiem apšaubÄ«t tās godprātÄ«bu, tādēļ nākamajā tiesas sÄ“dÄ“, kas notika jau septiņus mÄ“nešus vÄ“lāk - novembrÄ«, prasÄ«tāji pieteikuši tai noraidÄ«jumu.

PrasÄ«tāji arÄ« vÄ“lÄ“jušies iepazÄ«ties ar lietas materiāliem, taču tiesa to liegusi, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 229.pantu, kas nosaka, ka lÄ“muma pieņemšana notiek apspriežu istabā, tomÄ“r nenoteic, ka šajā laika posmā tiek ierobežotas lietu dalÄ«bnieku procesuālās tiesÄ«bas.

PrasÄ«tājiem par lielu brÄ«numu dažas dienas pÄ“c tiesas sÄ“des novembrÄ«, kurā izteikts noraidÄ«jums, viņi saņēmuši tiesas lÄ“muma norakstu, kas datÄ“ts jau ar 17.aprÄ«li, tātad jau pirms iepriekšÄ“jās tiesas sÄ“des 11.maijā, kad ne ar vārdu nav ticis pieminÄ“ts, ka pieņemts kāds lÄ“mums saistÄ«bā ar pierādÄ«jumu nodrošināšanu.

ArÄ« 9.novembra sÄ“dÄ“ tiesa neko nav minÄ“jusi, ka bÅ«tu pieņēmusi kādu lÄ“mumu par pierādÄ«jumu nodrošināšanu, turklāt paziņojusi, ka jautājumu par pierādÄ«jumu nodrošināšanu plāno izskatÄ«t nākamajā sÄ“dÄ“ pie lietas izskatÄ«šanas pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

Taču 17.novembrī, jau pēc tiesas sēdes, kurā tika izteikts noraidījums, un laikā, ko tiesnese bija noteikusi lēmumam pieņemt vai nepieņemt noraidījumu, izsūtītais tiesas lēmuma noraksts melns uz balta liecina, ka lēmums pieņemts jau 17.aprīlī.

Tajā nolemts daļēji apmierināt pieteikumu nevis par pierādÄ«jumu nodrošināšanu, bet gan pierādÄ«jumu izprasÄ«šanu. PÄ“c saviem ieskatiem interpretÄ“jot prasÄ«tāju pieteikumā minÄ“to “nodrošināt pierādÄ«jumus”, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 98.pantu, un nomainot to uz Civilprocesa likuma 93.pantu par “pierādÄ«jumu izprasÄ«šanu”, tiesa faktiski nomaskÄ“jusi Civilprocesa likuma 101.panta pārkāpumu, kas prasa pieteikumu par pierādÄ«jumu nodrošināšanu izskatÄ«t tiesas sÄ“dÄ“. Taču šÄdas tiesas sÄ“des vispār nav bijis.

VÄ“l interesantāk, ka tieši “17.aprīļa” lÄ“muma izsÅ«tÄ«šanas datumā – 17.novembrÄ« – atbildÄ“tāja - DzĪB pārstāve iesniegusi it kā jau pirms septiņiem mÄ“nešiem izprasÄ«tos pierādÄ«jumus. Turklāt likums nosaka, ka izprasÄ«tie pierādÄ«jumi jāiesniedz ne vÄ“lāk kā 14 dienu laikā pirms tiesas sÄ“des, kas nozÄ«mÄ“, ka tiem jau bija jābÅ«t tiesas rÄ«cÄ«bā gan maija, gan novembra sÄ“dÄ“s.

PrasÄ«tājiem tas radÄ«jis aizdomas, ka patiesÄ«bā lÄ“mums pieņemts ar atpakaļejošu datumu, un šÄ«s aizdomas vÄ“l vairāk pastiprinājis fakts, ka lÄ“mums parādÄ«jās gaismā tieši tiesneses noraidÄ«šanas periodā, kad tiesnese liedza iepazÄ«ties ar lietas materiāliem. Turklāt prasÄ«tāji konstatÄ“juši, ka lÄ“mums lietā, visticamākais, ielikts jau vÄ“lāk, jo, caurskatot lietu, prasÄ«tāji konstatÄ“juši, ka mainÄ«ta visa lietas materiālu numerācija pÄ“c “17.aprīļa lÄ“muma”, turklāt diezgan rupji - izlabota ar roku.

PrasÄ«tāji sÅ«dzÄ“jušies gan tiesas priekšsÄ“dÄ“tājai, gan Tieslietu ministrijā (TM) un Augstākajā tiesā, taču neviena no tām disciplinārlietu neierosināja, faktiski formāli atrakstoties.

Lietas materiālu numerācijas maiņu Augstākā tiesa izskaidrojusi šÄdi: “AttiecÄ«bā uz sÅ«dzÄ«bā norādÄ«to par lietas materiālu numerācijas labošanu konstatÄ“jams, ka minÄ“tais pats par sevi nevar bÅ«t par pamatu lÄ“muma pieņemšanas datuma apšaubÄ«šanai, jo no lietas materiāliem izriet, ka numerācija mainÄ«ta kā pÄ“c, tā arÄ« pirms 2015.gada 17. aprīļa lÄ“muma.” TādÄ“jādi liekts saprast, ka tiesas lietas numerācijas maiņa ir uzskatāma par normu. 

 Tāpat Augstākās tiesas atbildÄ“ atrodams šÄds ieraksts: “SÅ«dzÄ«bā lÅ«gts novÄ“rtÄ“t uzziņas lapā veikto ierakstu par to, ka atbildÄ“tājas pārstāve 2015.gada 11.maijā saņēmusi 2015.gada 17.aprīļa lÄ“muma norakstu. Nav saskatāms pamats ieraksta patiesuma apšaubÄ«šanai, jo no lietas materiāliem neizriet, ka atbildÄ“tājas pārstāve lÄ“muma saņemšanu bÅ«tu apstrÄ«dÄ“jusi.” 

Faktā, ka “17.aprīļa lÄ“mums” tiesas sÄ“des dienā, 11.maijā, bija izsniegts tikai vienai lietas dalÄ«bnieku pusei – atbildÄ“tājai DzĪB, nevienlÄ«dzÄ«gu tiesneses attieksmi Augstākās tiesas Civillietu departaments nesaskatÄ«ja.

Turklāt sarakstes laikā iestājies noilgums disciplinārlietas ierosināšanai, jo Tiesnešu disciplinārās atbildÄ«bas likuma 4. pants par disciplinārsoda uzlikšanas un disciplinārlietas izskatÄ«šanas termiņu nosaka, ka disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vÄ“lāk kā trÄ«s mÄ“nešus pÄ“c disciplinārā vai administratÄ«vā pārkāpuma atklāšanas dienas. ZÄ«mÄ«gi, ka neviena sÅ«dzÄ«ba portālā www.tiesas.lv , kur jāreÄ£istrÄ“ ar lietas virzÄ«bu saistÄ«tus dokumentus, nav reÄ£istrÄ“ta, kaut gan Augstākas tiesas pieprasÄ«jums iesniegt lietas materiālus ir Civillietas neatņemama sastāvdaļa.

Ä¢enerālprokurors prasÄ«tāju sÅ«dzÄ«bu pārsÅ«tÄ«jis prokuratÅ«rai, kura to pārsÅ«tÄ«jusi KNAB, kas pÄ“c mÄ“neša sniedzis atbildi par pārkāpumu neesamÄ«bu, tomÄ“r, pamatojoties uz sÅ«dzÄ«bu, kas bija uzrakstÄ«ta pÄ“c iepazÄ«šanas ar lietas materiāliem, ierosināta resoriskā pārbaude.

TikmÄ“r prasÄ«tājiem ir aizdomas, ka tiesas dÄ«vainā rÄ«cÄ«ba ir saistÄ«ta ar faktu, ka DzĪB Pleskodāle divas valdes locekles, kas piedalās sÄ“dÄ“s, ir bijušÄs policistes. Turklāt viņas ne reizi vien minÄ“jušas, ka sakārtos visas lietas “no augšas”. PrasÄ«tāji vÄ“l divas reizes pieteica tiesnesei noraidÄ«jumu, ko tiesa nav pieņēmusi. CivilprasÄ«bas izskatÄ«šana pret pārvaldniekiem - pensionÄ“tajām policistÄ“m – tās pašas tiesas sastāvā turpinās.