Iesaki rakstu:

Gada izskaņā stājies spÄ“kā apgabaltiesas attaisnojošais spriedums krimināllietā, un lÄ«dz ar to noslÄ“gusies tiesvedÄ«ba, kurā man inkriminÄ“ja naudas lÄ«dzekļu piesavināšanos saistÄ«bā ar Latvijas dalÄ«bu 2015. gada Expo izstādÄ“ Milānā. Kopš 2017.gada tiku ierauts absurdā krimināllietā, kura tika radÄ«ta, lai piesegtu patiesos dalÄ«bas izstādÄ“ pārtraucÄ“jus - tā laika ekonomikas ministri, viņas biroja darbiniekus un pietuvinātos, kuri veikli izmanto savus sakarus, lai šÄdas lietas un skandālus radÄ«tu. Manas Expo sāgas izskaņā vÄ“los nopublicÄ“t savu pÄ“dÄ“jā vārda runu. Ja nu kādam interesÄ“ sÄ«kāki lietas apstākļi, dažu lappušu garumā var gÅ«t ieskatu tajā absurduma pakāpÄ“, ar kādiem apgalvojumiem šo lietu varÄ“ja novest lÄ«dz tiesai un izvirzÄ«t apsÅ«dzÄ«bu, par ko prasÄ«ja brÄ«vÄ«bas atņemšanu uz septiņiem gadiem.

Savā pēdējā vārdā es galvenokārt vēlos runāt par Ekonomikas ministrijas apelācijas sūdzībā un LR Rīgas tiesu apgabala prokuratūras apelācijas protestā paustajiem apgalvojumiem.

EM savā apelācijas sÅ«dzÄ«bā norāda, ka apsÅ«dzÄ«ba ir celta par saņemtā avansa daļēju izšÄ·Ä“rdÄ“šanu tieši periodā 2013.gada 28.decembra lÄ«dz 2014.gada 16.janvārim. Ministrija savā sÅ«dzÄ«bā norāda - citÄ“ju: "Apstāklim, ka Ministrija ir pÄ“c tam minÄ“tā perioda parakstÄ«jusi PN aktus par darbiem, par kuriem KS „Expo 2015" ir pÄ“c tam arÄ« samaksāts, nav nozÄ«mes". VÄ“los norādÄ«t, cik šÄds apgalvojums vai situācijas izpratne ir absurda no vairākiem aspektiem.

Pirmkārt, avanss ir priekšapmaksa par pakalpojumu vai preci. PÄ“c avansa saņemšanas tas kļūst par izpildÄ«tāja, šajā gadÄ«jumā KS "Expo 2015” apgrozāmajiem lÄ«dzekļiem. Starp citu, tieši arÄ« šo pÄ“dÄ“jā tiesas sÄ“dÄ“ atzina apsÅ«dzÄ«bas pieaicinātā eksperte.

NoslÄ“gtie lÄ«gumi ar Ekonomikas ministriju neparedzÄ“ja, ka, piemÄ“ram, avansa nauda tiek glabāta Ä«pašÄ kontā vai piemÄ“rotas kādas Ä«pašas atrunas par avansa izlietojumu. Tādēļ uzreiz pÄ“c avansa saņemšanas tas kļuva par KS "Expo 2015” apgrozāmajiem lÄ«dzekļiem. ArÄ« visas tālākās darbÄ«bas, t .sk. aizdevumu daļēja atmaksa ir uzņēmuma saimnieciskās darbÄ«bas nodrošināšana un nav nekāda pamata uzskatÄ«t, ka aizdevuma atmaksu nedrÄ«kstÄ“ja veikt no uzņēmuma apgrozāmajiem lÄ«dzekļiem.

Otrkārt, nav iespÄ“jama (vai tas bÅ«tu absurdi un kļūdaini) avansa izlietojuma pamatotÄ«bu vÄ“rtÄ“t, nevÄ“rtÄ“jot to kontekstā vai atrauti no IzpildÄ«tiem darbiem, jo tieši tos paveikt paredzÄ“ja noslÄ“gtais lÄ«gums KS „Expo 2015"ar EM. Tātad lÄ«guma un tā pielikumos tika atrunāts, kādi darbi tiek veikti par saņemto avansu. PasÅ«tÄ«tājam pÄ“c avansa samaksāšanas paliek prasÄ«juma tiesÄ«bas uz darbiem, un brÄ«dÄ«, kad tiek nodoti darbi, preces vai pakalpojumi, kurus bija paredzÄ“ts veikt par šo avansu, tas kļūst kā izpildÄ«tāja saņemtā samaksa.

PasÅ«tÄ«tajam pÄ“c avansa samaksāšanas nav citu tiesÄ«bu kā vien prasÄ«juma tiesÄ«bas uz nolÄ«gtajiem darbiem vai pakalpojumiem, un jebkādi mÄ“Ä£inājumi vÄ“rtÄ“t, kādi maksājumi tika veikti no saņemtā avansa, ir nepamatoti un nav saskaņā ar noslÄ“gto lÄ«gumu vai kādiem citiem regulÄ“jumiem un tie nevar bÅ«t saistoši KS „Expo 2015", kamÄ“r vien nepastāv strÄ«ds par izpildÄ«tiem darbiem vai pakalpojumiem.

Treškārt, ja KS „Expo 2015"šajā laikā bankas kontā tiktu ieskaitÄ«ta kāda cita nauda, tad vispār nebÅ«tu iespÄ“ja konstatÄ“t, no kuras saņemtās naudas tika atmaksāts aizdevums, tādēļ rodas jautājums, kā vienā situācijā tas apsÅ«dzÄ«bas ieskatā ir noziegums, bet citā identiskā situācijā nozieguma nav?

Tātad nav un nevar bÅ«t iespÄ“jams objektÄ«vi spriest par avansa likumÄ«gu izlietojumu, nesaistot to ar darbiem. CietušÄ apgalvojums, ka "ministrijas ieskatā avanss ir izšÄ·Ä“rdÄ“ts", arÄ« ir nepamatots un absurds, jo apsÅ«dzÄ«ba un cietušais šajā lietā visu laiku jauc divas lietas - "naudas plÅ«sma" un "darbi".

CietušÄ sÅ«dzÄ«bā minÄ“tās pakalpojumu sniegšanas tāmÄ“ ietvertās izmaksu pozÄ«cijas un avansa izlietojuma plānā runa ir par to, kādus darbus KS „Expo 2015" veiks par saņemto avansu, nevis kur skaitÄ«s naudu. Tā ir ļoti svarÄ«ga atšÄ·irÄ«ba, jo tāpat kā nodokļu maksājumi vai citi maksājumi, kurus uzņēmums veica, taču nebija jānorāda avansa izlietojuma plānā. PÄ“c kādas loÄ£ikas tiek apgalvots, ka aizdevuma atmaksa bÅ«tu jānorāda? Dokumentos tikai norādÄ«ti darbi un pakalpojumi, nevis naudas kustÄ«ba, tādēļ nevajag jaukt aizdevumu atmaksu ar darbiem vai pakalpojumiem, jo aizdevumu atmaksa skāra tikai naudas plÅ«smu uzņēmumā un par to nebija jāatskaitās noslÄ“gtā lÄ«guma ietvaros.

SÅ«dzÄ«bas 1.2. punktā cietušais raksta: „Vienlaikus lietā ir arÄ« pierādÄ«jumi, ka noformÄ“tie dokumenti neatbilst veiktajiem darbiem. LÄ«dz ar to izskatāmās krimināllietas ietvaros nav pamata atzÄ«t, ka darbi ir izpildÄ«ti" Tātad iepriekšÄ“jā sÅ«dzÄ«bas punktā cietušais mÄ“Ä£ina teikt, ka izpildÄ«tajiem darbiem šajā lietā nav nozÄ«me, tagad mÄ“s redzam, ka šajā punktā cietušais maldinoši cenšas apgalvot, vÄ“lreiz citÄ“ju: "Lietā ir arÄ« pierādÄ«jumi, ka noformÄ“tie dokumenti neatbilst veiktajiem darbiem.”

Pirmkārt, apsÅ«dzÄ«ba man neinkriminÄ“, ka darbi nebÅ«tu izpildÄ«ti. Otrkārt - apelācijas sÅ«dzÄ«bā nav minÄ“ts, kuri tad ir tie materiāli, kuri pierāda, ka "lietā ir arÄ« pierādÄ«jumi, ka noformÄ“tie dokumenti neatbilst veiktajiem darbiem”. Treškārt, spÄ“kā ir civillietas spriedums Nr C30414815, kurā atzÄ«ts, ka darbi ir izpildÄ«ti, un noraidÄ«ta EM pretprasÄ«ba atzÄ«t darbus par neizpildÄ«tiem.

Tātad, ņemot vÄ“rā, ka krimināllietā nav konstatÄ“ts, ka kāds no darbiem nav izpildÄ«ts un lietā ir pierādÄ«jumi, ka cita tiesu instance ir vÄ“rtÄ“jusi šo jautājumu un atzinusi, ka darbi ir izpildÄ«ti, tad ministrijas paustais apgalvojums šajā sÅ«dzÄ«bas punktā ir nepatiess un tiesu maldinošs.

SÅ«dzÄ«bas 1.3 punktā cietušais iebilst pret civillietas sprieduma pieminÄ“šanu šajā krimināllietā, tomÄ“r vÄ“lreiz vÄ“los uzsvÄ“rt, ka, tā kā apsÅ«dzÄ«ba inkriminÄ“ avansa piesavināšanos, bet avansa piesavināšanās nav iespÄ“jama, ja darbi, kurus bija paredzÄ“ts veikt par saņemto avansu, ir izpildÄ«ti, tad nav iespÄ“jams vÄ“rtÄ“t avansa izšÄ·Ä“rdÄ“šanu nekā citādi kā tikai pārliecinoties par to vai darbi ir izpildÄ«ti. Tādēļ arÄ« civillietas lÄ“mums Ir ņemams vÄ“rā vÄ“rtÄ“jot man šajā krimināllietā izvirzÄ«tās apsÅ«dzÄ«bas.

SÅ«dzÄ«bas 2.daļas 2.1. punktā EM raksta: "Tiesa nepamatoti neņēma vÄ“rā liecinieces ekspertes Ineses Lejnieces 2019.gada 8.aprīļa tiesas sÄ“dÄ“ liecināto, ka avanss tiek paredzÄ“ts noteiktiem mÄ“rÄ·iem (Spriedums 14.lp.). MinÄ“tais netieši izriet arÄ« no liecinieces LÄ«gas Leitānes 2019.gada 5.novembrÄ« tiesas sÄ“dÄ“ norādÄ«tā, ka striktai avansa sasaistei tikai ar noteiktiem pārskaitÄ«jumiem tikai noteiktām lietām ir jābÅ«t Ä«paši atrunātiem lÄ«gumā (Spriedums 12.lp.)." un sÅ«dzÄ«bas 2.2. punktā, citÄ“ju: "TomÄ“r, kā lietā norādÄ«ja apsÅ«dzÄ“tais Ä¢irts Majors un liecinieki … par apsÅ«dzÄ«bā norādÄ«tajiem maksājumiem, KS "Expo 2015" ir atmaksājusi SIA "Savi Nami", SIA "Positivus Event" un Ä¢irtam Majoram naudu, kuru tā bija aizņēmusies, lai varÄ“tu piedalÄ«ties Ministrijas rÄ«kotājā konkursā.”

Šajos sÅ«dzÄ«bas apgalvojumos atkal jau tiek jauktas divas lietas - naudas plÅ«sma un konkrÄ“ti darbi vai pakalpojumi, kurus pasÅ«tÄ«tājs saņem par saņemto avansu. VÄ“lreiz gribu uzsvÄ“rt, ka visi lÄ«guma pielikumi, kurā atrunāts avansa izlietojums runā, par darbiem, kurus veiks, t.sk. par avansu, un "avansa izlietojuma mÄ“rÄ·is" šajā gadÄ«jumā ir darbs, pakalpojums vai prece, kuru piegādās izpildÄ«tājs un par kuru puses paraksta pieņemšanas un nodošanas aktu.

Uzņēmuma naudas plÅ«sma, kurā var bÅ«t dažādi naudas pārskaitÄ«jumi (nodokļu maksājumi, telpu Ä«res, jebkādi administratÄ«vie vai saimnieciskie izdevumi), - tā ir uzņēmuma iekšÄ“ja lieta, un tas nav jāsaskaņo ar pasÅ«tÄ«tāju, kamÄ“r vien šÄdas darbÄ«bas netiek iepriekš atrunātas lÄ«gumā. KS "EXPO 2015” lÄ«gumā ar EM nebija prasÄ«ba, ka darbÄ«bas ar uzņēmuma naudas pārskaitÄ«jumiem bÅ«tu saskaņojamas ar pasÅ«tÄ«tāju. PÄ“c šÄdas analoÄ£ijas apsÅ«dzÄ«bu arÄ« varÄ“tu celt par nodokļu maksājumiem, jo arÄ« tie nebija norādÄ«ti avansa Izlietojuma plānā (kā uz to atsaucas cietušais).

Jā mÄ“s gribÄ“tu vai mums bÅ«tu nepieciešams analizÄ“t aizdevumu atmaksu, tad mÄ“s varÄ“tu konstatÄ“t, ka arÄ« šai rÄ«cÄ«bai ir tieša saistÄ«ba ar projekta realizāciju, kas ir pretÄ“ji tam, ko mums cenšas pārliecināt cietušais.

Tika saņemts avanss, bet uzņēmumam ir kreditori. Uzņēmums drÄ«kst dzÄ“st savas kredÄ«tsaistÄ«bas, ja viņš to uzskata par saimnieciski saprātÄ«gu darbÄ«bu, kad vien vÄ“las vai kā to nosaka aizdevuma lÄ«gumi. Kāda daļa pasÅ«tÄ«tājam var bÅ«t par uzņēmuma naudas pārskaitÄ«jumiem, Ä«paši, kamÄ“r no tā necieš darbu vai piegādājamo preču vai pakalpojumu kvalitāte (vai tieši otrādi, iespÄ“jams, tā pat tiek celta, jo tiek samazināti uzņēmuma izdevumi kā Šajā gadÄ«jumā ir kredÄ«tprocenti) un šo naudu iespÄ“jams ieguldÄ«t kvalitatÄ«vāka produkta radÄ«šanā vai palielināt uzņēmuma peļņu. UzņēmÄ“js drÄ«kst to darÄ«t! Tātad, ja šÄda darbÄ«ba ļāva radÄ«t kvalitatÄ«vāku preci vai pakalpojumu, tad tai bija saistÄ«bas ar projekta realizāciju.

IespÄ“jams, ka vÄ“lāk uzņēmumam atkal vajadzÄ“s skaidrās naudas lÄ«dzekļus un viņš tos atkal aizņemsies. Tādēļ nav iespÄ“jams aizdevuma atmaksas brÄ«di skatÄ«t izrauti no konteksta un vÄ“rtÄ“t tikai to konkrÄ“to atmaksas brÄ«di. Jo kā tad sanāk, ja vÄ“lāk uzņēmums atkal aizņemsies, ja tas bÅ«s nepieciešams, un uzņēmuma kontā bÅ«s tādi paši naudas lÄ«dzekļi kā iepriekš, un tad vairs nebÅ«s noziegums? Tādēļ nav iespÄ“jams objektÄ«vi vÄ“rtÄ“t atsevišÄ·u pārskaitÄ«jumu izrautu no konteksta un inkriminÄ“t to kā piesavināšanos, neskatot tās kopsakarÄ«bā gan ar to, vai preces vai pakalpojums ir piegādāts pasÅ«tÄ«tājam, vai neskatot uzņēmuma finanšu situāciju daudz plašÄkā periodā, lai konstatÄ“tu, vai, piemÄ“ram, uzņēmuma lÄ«dzekļi ir vai nav izsaimniekoti. Tāpat jebkura cietušÄ un apsÅ«dzÄ«bas mÄ“Ä£inājumi inkriminÄ“t aizdevuma atmaksu kā piesavināšanos nav pamatojami ar nevienu no noslÄ“gtā lÄ«guma punktiem.

Pavisam dÄ«vaini ir lasÄ«t EM sÅ«dzÄ«bas 2.3. punktā minÄ“to apgalvojumu, ka "procentu maksājumi nedrÄ«kstÄ“ja sadārdzināt kopÄ“jās projekta izmaksas". Vai tiešÄm EM uzskata, ka civiltiesiskās attiecÄ«bās, noslÄ“dzot uzņēmuma lÄ«gumu, pasÅ«tÄ«tājam ir adekvāti norādÄ«t, kādi izdevumi drÄ«kst vai nedrÄ«kst veidot konkrÄ“tās preces vai pakalpojuma cenu? Tieši tāda ir cietušÄ loÄ£ika, izsakot šÄdus apgalvojumus, un tieši uz šÄdu loÄ£iku ir balstÄ«ta visa mana apsÅ«dzÄ«ba. Jā, aizdevuma procenti nekad neparādÄ«tos kā atsevišÄ·a pozÄ«cija veicamo darbu pielikumos, bet tas taču ir skaidrs, ka visi izdevumi, kas rodas uzņēmÄ“jam, veicot pasÅ«tÄ«tos darbus vai saražojot pasÅ«tÄ«to preci, tiktu ierÄ“Ä·ināti šÄ«s preces vai mÅ«su gadÄ«jumā - darbu cenā.

Visa šÄ« apsÅ«dzÄ«ba ir balstÄ«ta uz ačgārnu izpratni par to, ko drÄ«kst vai nedrÄ«kst darÄ«t privātuzņēmÄ“js, jo Ekonomikas ministrija kā pasÅ«tÄ«tājs pÄ“c uzņēmuma lÄ«guma laušanas ar krimināllietas metodÄ“m, atrod vienu epizodi uzņēmuma konta pārskatā, kas pÄ“c bÅ«tÄ«bas nav lietas apstākļi, kuri skaidri parāda, ka nav noticis noziegums, mÄ“Ä£ina mani apsÅ«dzÄ“t lielā mÄ“roga naudas lÄ«dzekļu piesavināšanās.

Tikpat absurdi lasÄ«t EM 2.4 punktā pausto: "Tajā pašÄ laikā finanšu lÄ«dzekļu aizņemšanās (nevis biedra naudu iemaksa KS "EXPO 2015" kontos) garantijas summas nodrošināšanai ir vairāk vÄ“rsta uz ilÅ«zijas radÄ«šanu par KS „Expo 2015" šÄ·ietamu maksātspÄ“ju vai nodrošināšanos pret iespÄ“jamiem kreditoru prasÄ«jumiem KS „Expo 2015" iespÄ“jas maksātnespÄ“jas gadÄ«jumā...."

Šeit man rodas jautājums, kādā pasaulÄ“ dzÄ«vo EM amatpersonas, izsakot šÄdus spriedumus, vienlaikus apliecinot savu nekompetenci viselementārākajos ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bu saistÄ«tos jautājumos. Vai tiešÄm EM uzskata, ka uzņēmÄ“js, veicot uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, nedrÄ«kst sagaidÄ«t, ka tas kādreiz saņems atpakaļ savus ieguldÄ«tos lÄ«dzekļus? Kas ir domāts ar "biedru naudu" pie uzņēmuma dibināšanas? Vai nauda, ko uzņēmÄ“js aizņemas, ir sliktāka nauda un tas automātiski nozÄ«mÄ“, ka šis uzņēmÄ“js dara kaut ko nelikumÄ«gu? Manuprāt, izteiktā vÄ“lme pÄ“c finanšu lÄ«dzekļu nodrošināšanas pakalpojuma sniegšanai "biedru naudas" formā ir klaji absurda, bet diemžēl vÄ“lreiz demonstrÄ“ to izpratni, uz kādu ir balstÄ«ta mana apsÅ«dzÄ«ba, šie pÄ“dÄ“jie divi EM apelācijas sÅ«dzÄ«bas punkti labi ilustrÄ“, cik ļoti Ekonomikas ministrija jauc vai ignorÄ“ to, kādi principi un attiecÄ«bas valda starp pasÅ«tÄ«tāju un uzņēmÄ“ju, kur tiek jaukts, ka šajās attiecÄ«bās avanss bÅ«tu, piemÄ“ram, glabāšanā nodota nauda vai kas tamlÄ«dzÄ«gs.

Turpinot par prokuratūras apelācijas protestā pausto.

Prokurore savā protestā raksta: "Pirmās instances tiesa ir pārkāpusi Krimināllikuma 525.pnata 3 daļas punkta prasÄ«bas, proti, nav norādÄ«jusi motÄ«vus, kāpÄ“c tiesa noraida pierādÄ«jumus, ar kuriem pamatota apsÅ«dzÄ«ba.” Prokurore turpina, ka pirmās instances tiesa "nav ņēmusi vÄ“rā 2018. gada 2.marta eksperta atzinumu Nr 1711617 par KS „Expo 2015" grāmatvedÄ«bas ekspertÄ«zi, ka laika posmā no 06.01.2014 lÄ«dz 30.01.2014 no saņemtās kopÄ“jās avansa summas 314 035,79 EUR jeb ~65% izlietoti aizdevuma atmaksa, nevis producÄ“šanas darbiem.

Vēlos paskaidrot, ka pirmās instances tiesas pirmajā sēdē, kurā kā lieciniece piedalījās ekspertīzes veicēja. Valsts policijas krimināllietu pārvaldes grāmatvedības ekspertīžu nodaļas vecākā eksperte, viņa savas liecības sākumā skaidri atzina, ka grāmatvedības ekspertīzes kompetencē neietilpst sniegt atzinumu, ir vai nav noticis noziedzīgs vai ļaunprātīgs nodarījums. (2019.gada, 08.aprīļa tiesas sēdes audio ieraksta pirmā stunda, 23.minūte.)

Kā redzam lietas materiālos esošajā ekspertÄ«zÄ“, uz kuru maldinoši atsauces prokurore, šajā ekspertÄ«zÄ“ netiek uzdots vÄ“rtÄ“t avansa izlietojumu, un pats galvenais – secinājumu sadaļā par avansa izlietojumu NAV minÄ“ts neviens secinājums vai apgalvojums, kurš runā par avansa izlietojumu. Prokurore savā protestā apgalvo, ka ekspertÄ«ze "ir secinājusi", bet kā var šÄdi pagalvot, ja ne ekspertÄ«zes secinājumos, ne liecinieces teiktajā tiesas sÄ“dÄ“ nav minÄ“ts neviens secinājums, kurš apstiprinātu prokurores teikto.

Tāpat eksperte minÄ“tajā 2014.gada 8.aprīļa tiesas sÄ“dÄ“ skaidroja un atzina (pirmā stunda, 26 minÅ«te), "ka avanss tika atbilstoši grāmatvedÄ«bas praksei iegrāmatots kā saņemts avanss, bet, kad ar pieņemšanas nodošanas aktiem tika pieņemti nolÄ«gtie darbi, tad grāmatvedÄ«bā tika samazināts avansu saistÄ«bu apmÄ“rs pret Ekonomikas ministriju." TikmÄ“r prokurore savā apelācijas protestā raksta: "Pirmās instances tiesas spriedumā ir fiksÄ“tas atsevišÄ·as frāzes no eksperta atzinuma, kas ir izrautas no konteksta, bet nav ņemti vÄ“rā eksperta izdarÄ«ties secinājumi un konstatÄ“tie apstākļi.” Es gribÄ“tu vÄ“lreiz atgādināt, ka minÄ“tās ekspertÄ«zes secinājumu sadaļā nav nekas minÄ“ts par avansa izlietojumu, savukārt ekspertes liecÄ«ba tiesas sÄ“dÄ“ paskaidroja, ka grāmatvedÄ«bas ekspertÄ«zes kompetencÄ“ nav un nevar bÅ«t noteikt maksājuma pamatotÄ«bu vai atbilstÄ«bu lÄ«gumam.

Tāpat prokurore lÄ«dzÄ«gi kā cietušais savos apgalvojumos aizdevuma atmaksu skata atrauti no fakta, ka darbi par saņemto avansu tikuši izpildÄ«ti. Prokurore raksta: "Ä«paši Jāuzsver, ka aizdevuma atmaksas brÄ«dÄ« darbi, kuru veikšanai tika piešÄ·irts avanss, nebija izpildÄ«ti". Tādēļ Jau avanss Ir priekšapmaksa nevis samaksa par darbu un ir pavisam normāli, ka avansa saņemšanas brÄ«dÄ« darbi vÄ“l nav izpildÄ«ti.

šÄda prokurora loÄ£ika arÄ« liek domāt, ka pasÅ«tÄ«tājs ir tiesÄ«gs tikai pÄ“c saviem ieskatiem un izpratnes noteikt, kuri uzņēmuma maksājumi, viņaprāt, ir saistÄ«ti ar sniedzamo pakalpojumu un kuri nav? Un vai šÄdus vienpusÄ“ji izdarÄ«tus secinājumus ir pamatoti traktÄ“t kā piesavināšanos? Nav saprotams pÄ“c kādiem likuma vai lÄ«guma punktiem apsÅ«dzÄ«ba pamato, ka aizdevumu atmaksu nedrÄ«kstÄ“ja veikt, bet tiek meklÄ“ti absurdākie aplinkus ceļi, lai uzturÄ“tu šo apsÅ«dzÄ«bu un tiek ignorÄ“ti argumenti, ka darbi ir tikuši IzpildÄ«ti, ka aizdevuma atmaksa nav darbi vai preces (bet gan uzņēmuma naudas plÅ«sma), tādēļ šÄdi maksājumi nav norādāmi avansa izlietojuma plānā un citos dokumentos un neviens noslÄ“gtā lÄ«gumu punkts ar EM nav paredzÄ“jis atskaitÄ«ties par uzņēmuma naudas plÅ«smu.

Prokurore savā protestā raksta: „Tiesa norāda spriedumā, ka avanss ir par pakalpojumiem vai precÄ“m samaksāta priekšapmaksa, bet ignorÄ“ apstākli, ka Latvijas republikas naudas lÄ«dzekli - avanss - tikai izmantoti tam neparedzÄ“tam mÄ“rÄ·im."

Atkārtošos, bet redzam, ka prokurore turpina ignorÄ“t apstākli, ka vienÄ«gais, kā konstatÄ“t, vai avansa izlietojums ir noticis atbilstoši noslÄ“gtam lÄ«gumam, ir skatÄ«t to saistÄ«bā ar paveiktajiem darbiem, kurus bija nolÄ«gts veikt par šo avansu. Prokurore savā protesta vÄ“stulÄ“ turpina:

"Latvijas Republikas naudas lÄ«dzekļi - avanss - tika piešÄ·irts konkrÄ“tam mÄ“rÄ·im, un to drÄ«kstÄ“ja izmantot noteikto darbu veikšanai atbilstoši iesniegtajam plānotā avansa izlietojuma aprakstam. PiešÄ·irtais avanss nav apsÅ«dzÄ“tā Ä¢irta Majora vai KS „Expo 2015" Ä«pašums, bet gan LR Ä«pašums."

VÄ“los paskaidrot, ka noslÄ“gtais uzņēmuma lÄ«gums ir civiltiesisks darÄ«jums un tas, ka pasÅ«tÄ«tājs ir EM, nenozÄ«mÄ“, ka šeit darbojas kādi citi likumi vai principi t.sk., ka "pasÅ«tÄ«tāja lÄ«dzekļi ir Latvijas Republikas lÄ«dzekļi”, nepiemÄ“ro šim civiltiesiskajam darÄ«jumam kādus Ä«pašus noteikumus. KS „Expo 2015" pret konkrÄ“to avansu bija jāattiecas tieši tāpat kā, ja avanss tiktu saņemts no jebkuras citas juridiskas vai fiziskas personas, kura nav valsts iestāde. VÄ“lreiz atkārtošu, ka KS „Expo 2015" un EM abi noslÄ“gtie lÄ«gumi bija civiltiesiskais darÄ«jums, kas paredzÄ“ja veikt konkrÄ“tas darbus un pakalpojumus - un neatkarÄ«gi, vai samaksa tika veikta avansā vai pÄ“c padarÄ«to darbu nodošanas, pasÅ«tÄ«tājam pastāv tikai prasÄ«juma tiesÄ«bas par minÄ“tajiem darbiem, šajā lietā nav nekādas nozÄ«mes mÄ“Ä£inājumiem analizÄ“t to, kādi maksājumi tika veikti no uzņēmuma konta, kamÄ“r vien nepastāv strÄ«ds par to, vai nolÄ«gtie darbi bija paveikti.

Uzskatu, ka mana apsÅ«dzÄ«ba ir pilnÄ«bā nepamatota un ilustrÄ“ klaju nekompetenci elementāros ar finanšu un grāmatvedÄ«bas jomu saistÄ«tos jautājumos. Lieki pieminÄ“t, ka noskaidrot, cik pamatoti ir maksājumi, kuri tika veikti no saņemtā avansa, ļoti vienkārši varÄ“ja izmeklÄ“šanas gaitā. TomÄ“r apstākļi, kādos radās šÄ« apsÅ«dzÄ«ba, liecina, ka izmeklÄ“šanai šÄda vÄ“lme nebija.

Pirmkārt, lÄ«dz apsÅ«dzÄ«bas uzrādÄ«šanai Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes, OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas apkarošanas pārvaldes, 1. nodaļas galvenā inspektorei Veronika ÄŒuprika man neuzdeva nevienu jautājumu par minÄ“tās lietas apstākļiem.

Jau pÄ“c statusa piemÄ“rošanas un lietas apstākļu izrunāšanas klātienÄ“ ar RÄ«gas tiesas apgabala ProkuratÅ«ras prokuroru A.Kublicki, mÄ“s vienojāmies par pierādijumu iesniegšanu, kas apliecina darbu izpildi par saņemto avansu. Kublicka kungs ļoti labi saprata, ka gadÄ«jumā, ja es varu pierādÄ«t darbu izpildi, tad viņš šo krimināllietu bija gatavs izbeigt.

Minētie pierādījumi tika iesniegti 2018.gada 23.februārī, pēc kā manai lietai tika mainīts prokurors, par ko kļuva Bogojavļenskas kundze.

Sava pÄ“dÄ“jā vārda nobeigumā es nevaru nepieminÄ“t, ka uzskatu, ka minÄ“to projektu - Latvijas dalÄ«bu EXPO izstādÄ“ Milānā lÄ«dz pat lÄ«guma laušanas brÄ«dim ar KS „Expo 2015" bija iespÄ“jams realizÄ“t laikā un paredzÄ“tājā budžetā. Lietā ir materiāli, kuri apliecina Šveices bÅ«vnieku apņemšanos Latvijas paviljonu uzbÅ«vÄ“t laikā, jo bÅ«vniecÄ«bas iepirkums bija galvenais iemesls, kādēļ par Latvijas dalÄ«bas pārtraukšanu izstādÄ“ 3 reizes lÄ“ma valdÄ«ba.

TomÄ“r situācijā, kur atbildÄ«gā ministre Dana Reizniece-Ozola bija kategoriski pret Latvijas dalÄ«bas turpināšanu un nebija gatava uzklausÄ«t nevienu argumentu, ka projekts ir realizÄ“jams, Ministru kabinetam nebija iespÄ“ja atrast citu risinājumu, kā šo projektu realizÄ“t. Diemžēl, tieši atbildÄ«gās ministres Danas Reiznieces-Ozolas un viņas biroja darbinieku rÄ«cÄ«ba ir galvenais iemesls kādēļ projekts netika realizÄ“ts. Gan publiskie nepamatotie apvainojumi lÄ«dzekļu izšÄ·Ä“rdÄ“šanā, ministrijas vienpersoniski veidotās "audita komisijas", kuras nekad neuzklausÄ«ja projekta realizÄ“tājus, gan ministrijas amatpersonu vainošana un vÄ“lākās krimināllietas ir tikai piesegs Ä«sto atbildÄ«go rÄ«cÄ«bai, kuri patiesi atbildÄ«gi par šÄ« projekta pārtraukšanu.

Pārpublicēts no Facebook