Iesaki rakstu:

Sakarā ar pÄ“kšÅ†i aktualizÄ“to iespÄ“jamo Maskavas skolnieces Annas Potapovas mÄ«klaino pārtapšanu par KNAB priekšnieka vietnieci Jutu StrÄ«Ä·i varu atgādināt, ka viņa nav vienÄ«gā augstā Latvijas valsts amatpersona, kas gadu gaitā ir „mainÄ«jusi identitāti”. PašreizÄ“jā Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta priekšsÄ“dÄ“tāja Veronika KrÅ«miņa reiz bija Lilita Cacure (iepriekšÄ“jās paaudzÄ“s uzvārds arÄ« Cacars, Teters).

VÄ“l 1983. gada 1. aprÄ«lÄ« Padomju JaunatnÄ“ Elita Veidemane rakstÄ«ja par Veroniku kā Lilitu, kad viņa kopā ar pašreizÄ“jo Elektronikas un datorzinātņu institÅ«ta priekšnieku Modri Greitānu atgriezās ar PSRS TautsaimniecÄ«bas sasniegumu izstādes medaļām. Tālāk Veroniku (kā Lilitu) gaidÄ«ja dažādi karjeras lÄ«kloči.

Otrais Lilitas vÄ«rs bija Jānis KrÅ«miņš, radinieks toreizÄ“jam Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Aivaram Maldupam, kurš arÄ« Lilitu iekārtoja Tieslietu ministrijā. Pateicoties šÄ«m saitÄ“m, viņa arÄ« bija viena no 1998. gada Tautas partijas manifesta parakstÄ«tājām, iekārtoja savu Solvitu HarbacÄ“viču par palÄ«dzi pie AloÄ«za Blonska meitas IngrÄ«das Labuckas ES Tiesas Pirmās instances tiesas palÄ«ga amatā, bet pati Lilita vÄ“lÄ“jās kļūt par tiesnesi.

Finanšu policijas priekšnieks Gunārs KÅ«tris toreiz kļuva par Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku likumdošanas jautājumos, bet, izmantojot vÄ«ra radinieka Maldupa radÄ«tās priekšrocÄ«bas, par valsts sekretāra vietnieci tiesu jautājumos kļuva Lilita. Jāpiebilst, ka KrÅ«miņa un Maldupa miesÄ«gie bÄ“rni ir savstarpÄ“ji saprecÄ“jušies.

Uzsākot gaitas Tieslietu ministrijā, tagadÄ“jā Veronika KrÅ«miņa vÄ“l oficiāli dÄ“vÄ“jās par Lilitu KrÅ«miņu. Taču vārds "Lilita" viņai ļoti nepatika (nāk no vieglas uzvedÄ«bas sieviešu Ä£ints, nav labs, jo ir "sātanisks", saistÄ«ts ar dÄ“moniem). TāpÄ“c viņa izvÄ“lÄ“jās sev "svÄ“tu" vārdu „ar gaišu auru” - Veronika, kuru, iespÄ“jams, bija dzirdÄ“jusi kādā RÄ«gas kinostudijas kinofilmā kā piemÄ«tošu mÅ«Ä·enei.

Tieslietu ministrijas pakļautībā bija Dzimtsarakstu departaments, un vārda maiņa bija viegli izdarāma. Kādreizējā Viļa Lāča sekretāre Ārija Iklāva, kas ar "ukaziem" vadīja dzimtsarakstu sistēmu no Dzimtsarakstu departamenta (kam nemaz oficiāli nebija padotas dzimtsarakstu nodaļas), Lilitas vārdu nomainīja.

Jāpiebilst, ka likums ļāva nomainīt vārdu, ja tas nav labskanīgs, apgrūtina integrāciju sabiedrībā utml., bet likums neļāva nomainīt vārdu tāpat vien, tāpēc, ka nepatīk un tāpēc, ka vīra radinieks ir Tieslietu ministrijas valsts sekretārs. Taču tādus sīkumus neviens neņēma vērā.

PÄ“c tam jau Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Veronika KrÅ«miņa uzrakstÄ«ja likumu tā, lai bez pieredzes apgabaltiesā, bez pieredzes administratÄ«vajā tiesā, ar pusgada pieredzi Vidzemes priekšpilsÄ“tas tiesā viņu uzreiz ieceltu par jaunveidojamā Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta priekšnieka, bijušÄ Latvijas kuÄ£niecÄ«bas jurista Valerijana Jonikāna vietnieci Augstākās tiesas Senātā.

Savukārt KrÅ«miņš kā valsts sekretāra radinieks pirms gadiem tika iekārtots par Tiesu namu aÄ£entÅ«ras direktoru – bez attiecÄ«gas izglÄ«tÄ«bas utml. Tagad jau tā ir vÄ“sture, bet apstiprinājums tam, kā pie mums plaši zeļ radu un draugu bÅ«šana un kāpÄ“c Latvija tik panÄ«kusi, jo amatos sēž muļķu radi, kas no sava darba neko nejÄ“dz, bet kuriem pieliek visaugstāko koeficientu, pareizinot ar to algu, un viņi saņem vislielākās algas.