Iesaki rakstu:

Ir taču patÄ«kami apzināties, ja Valsts prezidents ir ar tÄ«ru un patiesu sirdsapziņu pierādÄ«jis sevi lÄ«dzšinÄ“jā darbā. Mārcis Auziņš ir izteicies, ka esot uzrunāts Valsts prezidenta amatam, to darÄ«juši kādas koalÄ«cijas partijas pārstāvji, un M.Auziņš esot taujājis viņiem, vai to gribot tikai attiecÄ«gās partijas šÄ« konkrÄ“tā viena domu biedru grupa, vai visa partija.

Atbilde esot bijusi, ka to gribot partija.[1] Ja runājam par grupÄ“jumiem, kuri ir pamanāmi kādas partijas iekšienÄ“, tad visspilgtāk ar šÄdu grupÄ“šanos izceļas vienotākā partija VienotÄ«ba. Pagaidām visspilgtāk izceļas “Viņķeles” un “Ä€boltiņas” grupÄ“jumi. Atliek vien jautājums, kuras koalÄ«cijas partijas, kurš grupÄ“jums vÄ“las redzÄ“t M.Auziņu par Latvijas Valsts prezidentu?

Bet šÄdas ideālas prezidenta kandidatÅ«ras jau nerodas pÄ“dÄ“jā brÄ«dÄ«, attiecÄ«gās personas sevi ir pierādÄ«jušas lÄ«dzšinÄ“jā darbā, kuram tās nodevušÄs ar visu sirdi un dvÄ“seli. M.Auziņš nav baidÄ«jies nospraust patiešÄm augstus mÄ“rÄ·us, protams, ne vienmÄ“r tos var sasniegt, bet tas jau nav galvenais panākumu cilvÄ“ku rādÄ«tājs.

ApmÄ“ram pirms astoņiem gadiem M.Auziņš pieteicās par Latvijas Universitātes rektora kandidātu, pirms tam viņš bija Latvijas Universitātes (LU) Senāta priekšsÄ“dÄ“tājs ar spÄ“cÄ«gu Fizikas un matemātikas fakultātes aizmuguri, LU iekšienÄ“ un ārienÄ“ nereti dÄ“vÄ“ta par “fizmatu mafiju”, jo tā ietver ne tikai fakultāti, bet arÄ« daudzus institÅ«tus, kas varu LU pārņēmusi nu jau gadu desmitiem. Starp citu fizmatu mafija veiksmÄ«gi vai mazāk veiksmÄ«gi apsaimnieko LU Ä«pašumus un ņem milzu kredÄ«tus bankās, operÄ“jot ar miljoniem.[2]

Lai kļūtu par rektoru, M.Auziņš izvÄ“lÄ“jās paust drošus apgalvojumus, ka LU varÄ“tu bÅ«t šÄ·iet Pasaules reitingu topa pirmajā simtniekā, bet pagaidām lÄ«dz kādām tÅ«kstošajām vietām[3] grozās noteikti, vienu brÄ«di pat uzrāva lÄ«dz posmam no 701. lÄ«dz 800. vietai.[4] ArÄ« pirms četriem gadiem, kad M.Auziņš vÄ“lÄ“jās un viņam izdevās atkārtoti tikt ievÄ“lÄ“tam par LU rektoru, doma ambÄ«cijās bija jau mazinājusies un izteikumos kļuva piesardzÄ«gāks, sacÄ«dams, ka LU reitinga vieta varÄ“tu tuvināties simts, bet nu jau Eiropas labākajām universitātÄ“m.[5] Lieki piebilst, ka šobrÄ«d LU izredzes nav krietni palielinājušÄs.

M.Auziņš bieži uzstājies ar vÄ“lmi padarÄ«t LU par zinātnes universitāti, droši vien tāpÄ“c, ka tā bijusi lielākā un ietekmÄ«gākā universitāte Latvijā. TiešÄm uzsvars liekams uz “bijusi”. 2007.gadā, kad LU rektora amata varas Ä·Ä“di pārņēma M.Auziņš no sava, protams, fizmatu kolÄ“Ä£a I.Lāča, tad LU studentu skaits bija 25 580,[6] pašlaik, kā rāda statistika, tad LU studentu skaits krities lÄ«dz 14 020.[7] M.Auziņa rektorÄ“šanas laikā studentu skaits samazinājies apmÄ“ram lÄ«dz 54,8084440969 procentiem kopš rektorÄ“šanas sākuma. Tas droši vien tāpÄ“c, ka laikam vainÄ«gs ir demogrāfijas faktors un studijas kļuvušas kvalitatÄ«vākas un piesakās tikai motivÄ“tākie un labākie studÄ“t gribÄ“tāji. LÄ«dz ar šo kvalitātes rādÄ«tāju paaugstināšanu droši vien krities ne tikai studentu skaits, bet kritis arÄ« LU kā lielākās universitātes statuss Latvijā. ŠobrÄ«d RÄ«gas Tehniskā universitāte (RTU) ir apsteigusi LU varenÄ«bā – tajā studÄ“ 14 452 studenti,[8] viņus gan laikam neietekmÄ“ demogrāfiskais faktors un mazāk motivÄ“tākie studenti izvÄ“las studÄ“t ļoti vieglās inženierzinātnes. Maza, bet kvalitatÄ«va LU droši vien ir pareizs virziens, jo Latvijā pārāk maz mazu augstskolu. Kvalitātes uzlabošana laikam ir par pamatu, kāpÄ“c neatlika cita iespÄ“ja, kā nesen palielināt studiju maksu LU.[9]

Kad M.Auziņš kandidÄ“ja par rektoru otrreiz, tad LU Studentu padome izvirzÄ«ja citu kandidātu - droši vien tikai tāpÄ“c, lai radÄ«tu konkurenci un par uzticÄ«bas zaudÄ“šanu studentu acÄ«s laikam nevar bÅ«t runas, tāds pieņēmums ir visai drošs, jo fizmatu studentu viedoklis bieži ir bijis pozitÄ«vs par rektoru un viņa darbÄ«bu. VÄ“l var noteikti piekrist, ka Auziņš ir pasaules lÄ«meņa zinātnieks, jo bieži ciemojas BÄ“rklijas UniversitātÄ“ ASV, laikam tāpÄ“c LU budžetā parasti tiek ieplānoti lÄ«dzekļi pastāvÄ«giem komandÄ“jumiem (šÄ·iet ap pusmiljonu eiro), lai uzturÄ“tu LU tik ļoti nepieciešamās saites ar BÄ“rkliju.

Tā kā pasaules lÄ«meņa zinātne var sasaistÄ«ties tikai ar cilvÄ“kiem, kuri mÄ“dz doties zinātniskos ārzemju braucienos pastrādāt, tad M.Auziņam došÄnās uz ārzemÄ“m nodarboties ar zinātni nav sveša jau kopš Padomju SavienÄ«bas laikiem. Padomju SavienÄ«bā uz ārzemÄ“m tika laisti tikai tādi gudri zinātnieki, kuriem bija izcilas spÄ“jas zinātnÄ“. TāpÄ“c M.Auziņa kungs ciemojās (nodarbojās ar zinātni - pÄ“tniecÄ«bu) padomju laikā Ķīnā un Kanādā.

TiešÄm nav saprotams, kāpÄ“c pasaules lÄ«meņa zinātniekam M.Auziņam drošÄ«bas policijā nav devuši pielaidi pie valsts noslÄ“puma 2010.gadā, tolaik izskanÄ“ja aizdomas, ka tas varÄ“tu bÅ«t tādēļ, ka pasaules lÄ«meņa zinātnieks ciemojies padomju laikā ārzemÄ“s.[10] Protams, vÄ“lāk Satversmes aizsardzÄ«bas birojs izsniedza šo pielaidi, droši vien drošÄ«bas policija nebija novÄ“rtÄ“jusi izcilā un pasaules slavenā zinātnieka nozÄ«mi zinātnes attÄ«stÄ«bā padomju laikā. Vismaz pašlaik, kad PSRS Valsts drošÄ«bas komitejas darbÄ«bas izpÄ“ti (VDK komisiju) vÄ“las uzticÄ“t LU zinātniekiem, tad vismaz skaidrs, ka šÄdas spekulācijas vairāk nenotiks, jo fizmatu pārvaldÄ«tā universitāte šÄdas nekrietnÄ«bas vairs nepieļaus.

KopÄ«bas sajÅ«ta un vienota universitāte laikam bijusi par pamatu fizmatu pārstāvim Auziņam parakstÄ«ties kā kopdzÄ«ves likumprojekta iniciatoram, lai sāktu parakstu vākšanu un atbalstu likumprojektam.[11] Kopā taču ir lieliski, ja puisis ar puisi varÄ“tu kopā dzÄ«vot un nodrošināt viens otram arÄ« sociālās garantijas.

KopÄ«ba tomÄ“r Auziņam bijusi svarÄ«ga, lai varÄ“tu visi draudzÄ«gi dzÄ«vot arÄ« ar kaimiņiem austrumos, ne velti pat padomju laikos tika uz ārzemÄ“m, lai nodarbotos ar augsto zinātni, jo spÄ“ja pārvarÄ“t politiskās un citas nianses, galvenais taču augstās matÄ“rijas, kurās domā zinātnieks. Nākamajā dienā pÄ“c pašreizÄ“jās Saeimas vÄ“lÄ“šanām M.Auziņš paziņoja savā twitterkontā: “Šoreiz diez vai ir reāli varianti koalÄ«cijai, kurā piedalÄ«tos Saskaņa. Tāda iespÄ“ja bija Zatleram 2011. gadā. Žēl, ka viņš to neizmantoja.”[12] Jāņem vÄ“rā, ka šis paziņojums bija tieši valdÄ«bas izveides laikā, varam tikai nojaust, kuras atbildÄ«gas partijas veidotu valdÄ«bu, ja M.Auziņš kā ļoti labs prezidents nominÄ“tu ar visu atbildÄ«bu premjera amata kandidātus.

DraudzÄ«ba un labas attiecÄ«bas ar ārzemju investoriem un LU mecenātiem ir bijušas svarÄ«gas LU rektoram jau sen. 2013.gada septembrÄ« LU notika senāta svinÄ«gā sÄ“de, kurā tika sveikts un uzrunu teica jaunais LU Goda doktors, LU mecenāts, Krievijas miljardieris, Maskavas Ekonomikas augstskolas profesors Pjotrs Avens: “LU Goda doktora nosaukums P.Avenam tiek piešÄ·irts par viņa zinātnisko un praktisko ieguldÄ«jumu Latvijas attÄ«stÄ«bā un sadarbÄ«bā ar Krieviju, kā arÄ« atbalstu Latvijas Universitātei.”[13] SadarbÄ«ba ar Krieviju noteikti ir pats galvenais un pareizais virzÄ«bas ceļš, lai attÄ«stÄ«tos un plauktu Latvija.

KopÄ«ba un draudzÄ«ba, protams, ir svarÄ«ga lielajā vienotÄ«bas un saskaņas pārpildÄ«tajā universitātes saimÄ“, kurā fizmatu vadÄ«ba rāda pareizo Latvijas virzÄ«bas ceļu, tāpÄ“c M.Auziņš ir ļoti labs Valsts prezidenta amata kandidāts.

* iespējams, pseidonīms

[1] LNT raidÄ«jums “900 sekundes” 2015.gada 13.aprÄ«lÄ«

[2] NRA.lv raksts 2011.gada 16.maijā “LU Ä«pašumā "Ratnieki" ieguldÄ«ti miljoni, atdeve nekāda”

[3] Macroeconomics.lv 2013.gada 4.septembra raksts “KāpÄ“c pasaules reitingu topos nav Latvijas augstskolu”

[4] LA.lv 2014.gada 17.septembra raksts “LU – 800 labāko augstskolu skaitā”

[5] LTV 2014.gada 13.maija raidÄ«jums “Viens pret viens”

[6] Latvijas Universitātes darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģija 2009.-2015.gadam, apstiprināta 2009.gada 18.septembrī, 4.lpp

[7] LU.lv 2014.gada 15.oktobra raksts “StudÄ“jošo skaits pilna un nepilna laika studijās 2014. gada 1. oktobrÄ«”

[8] RTU.lv 2014.gada 1.oktobra raksts “Skaitļi un fakti”

[9] TVNET.lv 2015. gada 22. janvāra raksts “Auziņš: nevar izslÄ“gt, ka studiju maksa Latvijas UniversitātÄ“ augs”

[10] LTV Panorāma - 2010.gada 26.aprīļa sižets “LU rektoram atsaka pielaidi valsts noslÄ“pumam”

[11] DELFI.lv 2015.gada 23. marta raksts “Sāk parakstu vākšanu par KopdzÄ«ves likuma pieņemšanu Latvijā”

[12] M.Auziņa twitter.com ieraksts 2014.gada 5.oktobrÄ« “Šoreiz diez vai ir reāli varianti koalÄ«cijai, kurā piedalÄ«tos Saskaņa. Tāda iespÄ“ja bija Zatleram 2011. gadā. Žēl, ka viņš to neizmantoja.”

[13] LU.lv 2013.gada 28.septembra raksts “Senāta svinÄ«gā sÄ“de par godu Universitātes jubilejai”

Foto no foto.lu.lv