Iesaki rakstu:

Ne tikai tranzÄ«ta nozarÄ“ strādājošos, bet teju ikvienu, kam svarÄ«ga Latvijas ekonomika, šokÄ“ja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa pārspriedumi par slikto tranzÄ«tu, kas mÅ«su valsti esot atturÄ“jis attÄ«stÄ«bā par 10–15 gadiem un no kā valsts neesot kļuvusi bagāta, – skaidrs signāls uzņēmÄ“jiem laikus sākt meklÄ“t citus preču pārvadāšanas ceļus.

Diemžēl tas nav tikai vienas amatpersonas ekstravagants viedoklis vai neveiksmÄ«gs izteikums. ArÄ« satiksmes ministrs Tālis Linkaits, kas politiski atbild par nozares attÄ«stÄ«bu, ir izteicies, ka tranzÄ«ts viņu neinteresÄ“. PÄ“c tam gan retorika ir mainÄ«jusies lÄ«dz izteikumiem, ka jāizmanto tranzÄ«ta iespÄ“jas, savukārt premjera vārdu pÄ“rles ministrs vienkārši nav komentÄ“jis. Taču lielākā nelaime ir tā, ka pašreizÄ“jais satiksmes ministrs diemžēl dzÄ«vo no gadÄ«juma uz gadÄ«jumu, bez stingras stratÄ“Ä£iskas vÄ«zijas par viņam uzticÄ“to jomu.

Uzsākot Satiksmes ministrijas vadÄ«šanu, Linkaits paziņoja, ka nevienas nozares attÄ«stÄ«bai pašlaik nav naudas, jo mantojumā ir saņemts valsts 2019. gada budžeta projekts ar deficÄ«tu. "Varu tikai apstiprināt, ka 2020. gadā ceļu bÅ«ve atradÄ«sies finanšu bedrÄ“. Netiks atrasts nekāds veids, lai tiktu šai bedrei garām," toreiz pavÄ“stÄ«ja ministrs.

Perspektīvas ministrs saskatīja tikai "Rail Baltica" būvē, kam naudu dod Eiropas Savienība, kā arī aviācijā. 2019. gadā Linkaits jūsmoja: "Ar gandarījumu vēroju, kā "airBaltic" attīstās un aug. Man ir prieks redzēt, cik stingri un stabili pamati tiek likti uzņēmuma veiksmei ilgtermiņā."

Tāpat ministrs toreiz prognozēja, ka Latvijas aviācijas nozare līdz 2030. gadam ir spējīga sasniegt Zviedrijas līmeni attiecībā uz pasažieru, lidojumu un kravu pārvadājumu skaitu uz vienu iedzīvotāju.

Taču dzÄ«ve sagrāva rožainās prognozes, un tieši aviācija nokļuva visdziļākajā bedrÄ“, "airBaltic" nepārtraukti prasÄ«ja un turpina prasÄ«t naudu, bet Linkaita izteikumi bija tālu no realitātes.

VÄ“l 2020. gada 11. martā, kad pat aklajam bija skaidri saskatāmi pandÄ“mijas mÄ“rogi, satiksmes ministrs apliecināja, ka Latvijas aviācijas nozare esot spÄ“cÄ«ga un konkurÄ“tspÄ“jÄ«ga, lÄ«dz ar to arÄ« "airBaltic" pozÄ«cija esot spÄ“cÄ«ga un nekādi finansiāli stimuli šajā jomā neesot vajadzÄ«gi.

TikmÄ“r jau 31. martā valdÄ«ba atbalstÄ«ja 36,1 miljona eiro ieguldÄ«šanu "airBaltic" pamatkapitālā, bet pÄ“c mÄ“neša atbalsts sasniedza jau 250 miljonus eiro, kamÄ“r ministrs joprojām nesaprotami optimistiski solÄ«ja 5–7 gadu laikā ieguldÄ«jumu atgÅ«t. Nesen uzņēmuma pamatkapitālā ieguldÄ«ti vÄ“l 90 miljoni eiro, bet ministrs turpina sapņot, ka nu gan tas bÅ«šot pÄ“dÄ“jo reizi un ar to atbalsts beigšoties.

Var jau teikt, ka nozares neveiksmÄ“s vainÄ«ga pandÄ“mija, taču der ieklausÄ«ties arÄ« tajos speciālistos, kas saka, ka problÄ“mas atnāktu arÄ« bez Covid-19 un ka patiesÄ«bā dāsni atalgotā Martina Gausa vadÄ«tajam uzņēmumam pandÄ“mija nāca kā svÄ“tÄ«ba, kas ar ministra ziņu ļāva norakstÄ«t gadiem uzkrātās problÄ“mas un saņemt finanšu atbalstu.

Ironiski, bet ar autoceļiem, kas, pÄ“c ministra domām, atradÄ«sies finanšu bedrÄ“, kurai nekādi nav iespÄ“jams tikt garām, notika tieši pretÄ“jais. Ja vÄ“l 2019. gada aprÄ«lÄ« intervijā "Dienai" neveiksmÄ«gais vizionārs prognozÄ“ja: "Nedomāju, ka ceļi bÅ«s tuvāko gadu prioritāte", tad jau gada beigās viņš ziņoja, ka nākamā gada prioritāte bÅ«s tieši ceļi.

PÄ“c premjera apjausmas, ka naudas ir tik daudz kā vÄ“l nekad, sākās nopietnas finanšu injekcijas, neraugoties uz to, ka "Latvijas Valsts ceļiem" trÅ«ka gatavu projektu. Rezultātā liela daļa naudas steigā tika izlietota ceļu virsmu atjaunošanai, kas slikto laika apstākļu un izejvielu kvalitātes dēļ bieži beidzās ar brāķi. Visās Latvijas malās ir vÄ“rojami pÄ“rn "atjaunoti" asfalta segumi, kas jau pašlaik izskatās kā gadus desmit kalpojuši.

"Dzelzceļš bÅ«s nākotnes mobilitātes galvenā ass," – šis lÄ«dz ar aviācijas nozares attÄ«stÄ«bu ir bijis vÄ“l viens ministra sapnis. TikmÄ“r realitātÄ“ ir noticis katastrofāls dzelzceļa pārvadājumu kritums, atteikšanās no lÄ«niju elektrifikācijas un jaunu dÄ«zeļvilcienu iegādes.

MÅ«su lielākajās ostās atšÄ·irÄ«bā no Lietuvas ir katastrofāls kravu apjoma kritums, un neizskatās, ka tām palÄ«dzÄ“tu pārņemšana valsts kontrolÄ“, labi apmaksātu padomju iecelšana un ministra viedais padoms, ka "ostām aktÄ«vi jāstrādā pie alternatÄ«vu kravu piesaistes".

Tā varÄ“tu turpināt. Taču nelaime jau nav tikai ministrā, kurš rÄ«kojas no gadÄ«juma uz gadÄ«jumu. ArÄ« viņa pārstāvÄ“tās partijas Ä«sajā programmā 2018. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanām vispār nav satiksmes sadaļas, bet plašÄkā partijas programma turpina dzÄ«vot 2014. gadā.

Vietā ir veca padomju laiku anekdote. Partijas biedru atestācijā vienam prasa, vai ir bijušas atkāpes no partijas Ä£enerālās lÄ«nijas. "NÄ“!" braši atbild atestÄ“jamais. "SvārstÄ«jos kopā ar visu Ä£enerālo lÄ«niju."

Domājot par nākotni, ir svarÄ«gi, lai nākamo vÄ“lÄ“šanu priekšvakarā pretendenti gan uz satiksmes, gan jebkuras citas nozares vadÄ«šanu precÄ«zi parādÄ«tu attÄ«stÄ«bas virzienus un lÄ«dzekļus izvirzÄ«to mÄ“rÄ·u sasniegšanai.

Partijām un amatu kandidātiem ir jābÅ«t programmām, kuru izpildei vÄ“lāk var sekot lÄ«dzi vÄ“lÄ“tāji. Tas ir priekšnoteikums attÄ«stÄ«bai, kas notiek nevis nejauši un pÄ“c situācijas, bet gan ir skaidri izplānota, apzināta un virzÄ«ta. Ceru, ka priekšvÄ“lÄ“šanu laikā tomÄ“r notiks nopietna diskusija.

* Bijušais Ceļu policijas priekšnieks