Iesaki rakstu:

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentÅ«ras pirmā gada (2019. gada 8. jÅ«lijs–2020. gada 6. jÅ«lijs) kopsavilkums.

“Ir trÄ«s virzieni, par kuriem kopÄ“jā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentÅ«ras gados. Es bÅ«šu pateicÄ«gs par jÅ«su atbalstu un sadarbÄ«bu. Šie virzieni ir: SOLIDARITÄ€TE, PIEDERĪBA un MODERNA, ILGTSPÄ’JĪGA VALSTS.” (08.07.2019., E. Levita runa Saeimā, stājoties amatā)

Piederība

Katras Latvijas vietas vērtība, unikalitāte un būtiskums (vienvērtība)

Valsts prezidents pirmajā prezidentÅ«ras gadā ir veltÄ«jis Ä«pašu uzmanÄ«bu tam, lai izceltu katras Latvijas vietas pašvÄ“rtÄ«bu, unikalitāti un bÅ«tiskumu. Nav svarÄ«gas un mazāk svarÄ«gas vietas Latvijā.

2019. gada jÅ«lijā, augustā un septembrÄ« Valsts prezidents Egils Levits pirmajās darba vizÄ«tÄ“s apmeklÄ“ja Indru Krāslavas novadā, Mazirbi Dundagas novadā, Skaistkalni Vecumnieku novadā un IpiÄ·us RÅ«jienas novadā – vietas, ko Valsts prezidents pieminÄ“ja savā inaugurācijas runā. ŠÄ«s vizÄ«tes teju tālākajos valsts austrumu, rietumu, ziemeļu un dienvidu punktos ļāva izcelt šo vietu unikālo kultÅ«rvÄ“sturisko mantojumu, sastapt iedzÄ«votājus, kā arÄ« uzsvÄ“rt nozÄ«mÄ«gus tematus – vienotas informatÄ«vās telpas nozÄ«mi, televÄ«zijas un radio apraidi pierobežā un pārrobežu attiecÄ«bas.

Gan šajos apmeklÄ“jumos, gan tāpat citos novados Valsts prezidents uzsvÄ“ra vienvÄ“rtÄ«bas principu: “Vienalga, kur tu Latvijā dzÄ«vo, tev ir jābÅ«t tādām pašÄm dzÄ«ves iespÄ“jām kā citās Latvijas daļās, it sevišÄ·i RÄ«gā. Un šis vienvÄ“rtÄ«bas princips ir jāievÄ“ro visos aspektos.” (30.09.2019., IpiÄ·i)

Demokrātiskā pārstāvniecība

Visa gada garumā Valsts prezidentam ir bijušas neskaitāmas tikšanās un domu apmaiņa gan novados, gan RÄ«gas pilÄ« par AdministratÄ«vi teritoriālo reformu.

Tiekoties ar iedzÄ«votājiem, pašvaldÄ«bu vadÄ«tājiem, ministriem, Saeimas deputātiem, NVO pārstāvjiem, zemniekiem un uzņēmÄ“jiem, šÄ« reforma bija starp centrālajiem sarunas tematiem. DebatÄ“s Valsts prezidents vienmÄ“r uzsvÄ“ra demokrātiskās pārstāvniecÄ«bas un pilsoniskās aktivitātes nozÄ«mi, aizstāvÄ“ja priekšlikumu par vÄ“lÄ“tāju apvienÄ«bām pašvaldÄ«bu lÄ«menÄ«, kā arÄ« nāca ar likumdošanas iniciatÄ«vu par vÄ“lÄ“tu iedzÄ«votāju pārstāvniecÄ«bu pilsÄ“tās un pagastos.

“Manuprāt, galvenais ir tas, ka arÄ« pÄ“c AdministratÄ«vi teritoriālās reformas paliek šÄ« lokālā vienÄ«ba. Proti, šis pagasts nedrÄ«kst pazust no Latvijas teritorijas reformas rezultātā. IpiÄ·i vienmÄ“r ir bijuši, un tiem ir jāpaliek arÄ« turpmāk. Jautājums ir par to, cik daudz uzdevumu tiek uzlikti pagastam un cik daudz uzdevumu tiek uzlikti novadam tādam, kāds tas ir patlaban. Tas ir vairāk tehnisks jautājums, taču no identitātes viedokļa šie vÄ“sturiskie veidojumi (un IpiÄ·i un RÅ«jienas novads noteikti pieder pie tiem) ir ļoti bÅ«tiski no visas valsts viedokļa un no latviešu nācijas un nacionālās identitātes viedokļa.” (30.09.2019., IpiÄ·i)

Vēsturiskās zemes

AtzÄ«stot, ka AdministratÄ«vi teritoriālā reforma ir nepieciešama, lai sekmÄ“tu visas Latvijas vienmÄ“rÄ«gu un ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu, ekonomisko izaugsmi un pašvaldÄ«bu pakalpojumu efektivitāti, Valsts prezidents kritiski vÄ“rtÄ“ja veidu, kādā šÄ« nozÄ«mÄ«gā reforma tika veikta.

AdministratÄ«vi teritoriālā reformas mÄ“rÄ·os, kādu to bija sagatavojusi valdÄ«ba, neietilpa kultÅ«rvÄ“sturiskās piederÄ«bas, unikālo kultÅ«rtelpu un vietÄ“jo kopienu identitātes saglabāšanas jautājumi, tāpÄ“c Valsts prezidents jau drÄ«zumā ir apņēmies iesniegt Saeimā Latviešu vÄ“sturisko zemju likumprojektu: “Katrai vietÄ“jai kopienai ir jāsaglabā sava identitāte un sava vienreizÄ«ba, un tas ir bÅ«tiski kā no visas valsts ilgtermiņa kopÄ“jām interesÄ“m, tā no latviešu nācijas un mÅ«su nacionālās identitātes perspektÄ«vas.” (19.06.2020., E. Levita paziņojums presei par AdministratÄ«vi teritoriālās reformas Ä«stenošanu)

Valsts valoda

Valsts prezidents vÄ“rsās ar likumdošanas iniciatÄ«vu Saeimā noteikt 15. oktobri kā Valsts valodas dienu, tādÄ“jādi uzsverot latviešu valodas lomu Latvijas valstiskuma pastāvÄ“šanā un tās nozÄ«mi saliedÄ“tas sabiedrÄ«bas veidošanā. Diskusijās, tai skaitā tiekoties ar Latviešu valodas un literatÅ«ras skolotāju asociācijas valdi tika pārrunātas latviešu valodas pozÄ«cijas topošajā “Skola 2030” mācÄ«bu saturā un iespÄ“jas stiprināt latviešu valodu valstiskā lÄ«menÄ«.

Nacionālā pretošanās mÅ«su vÄ“sturiskajā atmiņā

Valsts prezidenta likumdošanas iniciatÄ«va paredz noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās dienu: “Nacionālās pretošanās kustÄ«bas dalÄ«bnieki pamatÄ«gi un nopietni pretojās visus Latvijas okupācijas 50 gadus. Pretošanās veidi bija dažādi – gan bruņotā pretošanās no pÄ“ckara gadiem lÄ«dz pat 1950. gadu vidum, gan nevardarbÄ«gā pretošanās dažādos veidos, kur beigās bija iesaistÄ«ta liela Latvijas tautas daļa. Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarÄ«ga ikvienai nācijai, ir ļoti bÅ«tiski iekļaut šo pretošanās kustÄ«bu, kas beigu beigās noveda mÅ«s pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebÅ«tu pretošanās kustÄ«bas, bÅ«tu izzudusi valstsgriba un nebÅ«tu neviena, kurš gribÄ“tu atjaunot Latvijas neatkarÄ«bu.” (08.06.2020., Renda) Tāpat tika iecerÄ“ts RÄ«gas pilÄ« pirmo reizi rÄ«kot forumu “Nacionālā pretošanās kustÄ«ba Latvijas vÄ“sturiskajā atmiņā”, kas Covid-19 dēļ tika pārcelts uz 2021. gadu.

Valsts prezidents arÄ« nosÅ«tÄ«ja Saeimai otrreizÄ“jai izskatÄ«šanai “GrozÄ«jumi Publisku izklaides un svÄ“tku pasākumu drošÄ«bas likumā”: “Latvijas Republikas Satversmes ievads paredz valsts un sabiedrÄ«bas pienākumu nosodÄ«t komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus. Viena no šÄ« pienākuma Ä«stenošanas formām ir arÄ« attiecÄ«go režīmu simbolu un to totalitāro un noziedzÄ«go dabu Ä«paši izceļošu atribÅ«tu izslÄ“gšana no publiskās telpas.” (02.05.2020.)

Demokrātijas nedēļa

PozitÄ«vu rezonansi ieguva Valsts prezidenta aicinājums sabiedrÄ«bai iedibināt jaunu tradÄ«ciju un maija sākumā rÄ«kot Demokrātijas nedēļu no 1. lÄ«dz 9. maijam, veicinot izpratni sabiedrÄ«bā par demokrātijas, valstiskuma un Eiropas vÄ“rtÄ«bām. Lai arÄ« ārkārtÄ“jās situācijas dēļ norises notika virtuālajā telpā, bija liela interese no dažādām nevalstiskā sektora organizācijām un pašvaldÄ«bām šo tradÄ«ciju turpināt iedibināt. Īpaši iepriecinoši, ka šÄ« iniciatÄ«va guva atsauksmi tieši jauniešos.

PÄ“c Valsts prezidenta iniciatÄ«vas Latvijas skolu vecāko klašu skolÄ“ni 4. maija priekšvakarā bija aicināti noklausÄ«ties Valsts prezidenta virtuālo lekciju par Latvijas neatkarÄ«bas un demokrātiskās valsts iekārtas atjaunošanu pirms 30 gadiem, tās nozÄ«mi Eiropas un pasaules vÄ“sturÄ“.

Kultūra

Valsts prezidents gan publiskās runās, gan sarunās ar politiÄ·iem ir uzsvÄ“ris kultÅ«ras nozÄ«mi Latvijas kā nacionālas valsts pastāvÄ“šanā: “MÄ“s varam teikt, ka kultÅ«ras kodi ir veidojuši latviešu nāciju, kas ir prasÄ«jusi, izveidojusi un izcÄ«nÄ«jusi savu valsti, un pÄ“c okupācijas gadiem to atjaunojusi. MÅ«su konstitucionālajās tiesÄ«bās ir atzÄ«ta šÄ« kauzalitāte jeb cÄ“loņsakarÄ«ba, kas apraksta ceļu no kultÅ«ras uz nāciju, no nācijas uz valsti. Latvijas valstij tātad ir dots uzdevums, kas vienlaikus ir arÄ« iemesls, kādēļ valsts pastāv, nodrošināt latviešu nācijas, tās valodas un kultÅ«ras pastāvÄ“šanu cauri gadsimtiem, tātad bezgalÄ«gi ilgi.” (15.05.2020., E. Levita lekcija “KāpÄ“c kultÅ«ra?” Latvijas KultÅ«ras akadÄ“mijas 30. jubilejas svinÄ«gajā sÄ“dÄ“)

Tāpat E. Levits pievÄ“rsa uzmanÄ«bu lÄ«biešu kā Latvijas pamattautÄ«bas kultÅ«ras un sociālekonomiskajiem jautājumiem. Valsts prezidents ir uzturÄ“jis dialogu par kultÅ«rpolitikas jautājumiem ar kultÅ«ras darbiniekiem un KultÅ«ras ministrijas pārstāvjiem, kā arÄ« iestājies par valsts ārkārtas finansiālu atbalstu kultÅ«rai kā stratÄ“Ä£iski svarÄ«gai nozarei, ko smagi skāra ārkārtas situācijas ierobežojumi.

Valsts prezidents aicināja sabiedrÄ«bu gan apceļot Latviju, gan atbalstÄ«t krÄ«zÄ“ cietušo kultÅ«ras nozari, apmeklÄ“jot daudzveidÄ«gos Latvijas muzejus, un 2020. gada maijā un jÅ«nijā devās uz vairākiem muzejiem Latvijas reÄ£ionos: “Latvieši ir kultÅ«rnācija, un neatņemama kultÅ«ras sastāvdaļa, protams, ir muzeji. Tiem allaž ir nepieciešami apmeklÄ“tāji, bet šajā laikā, kad sociālā dzÄ«ve pieklususi, it Ä«paši. Aicinu, ievÄ“rojot ierobežojumus un izvÄ“rtÄ“jot iestāžu telpu un teritoriju dotās iespÄ“jas, apmeklÄ“t Latvijas dažādos muzejus, pavadÄ«t tur vairāk laika nekā agrāk, kad dzÄ«vojām steigā, un smelties mÅ«su daudzveidÄ«go muzeju kultÅ«ras piedāvājumu.” (27.05.2020., Rundāle)

Solidaritāte

2019. gada 29. novembrÄ« Valsts prezidents RÄ«gas pilÄ« rÄ«koja Solidaritātes sarunu domnÄ«cu “Latviešu nācija un saliedÄ“ta Latvijas valsts”.

Dažādu paaudžu sabiedrÄ«bas pārstāvji – pÄ“tnieki, interešu grupu pārstāvji, politikas veidotāji, žurnālisti, pedagogi, mÅ«ziÄ·i, karavÄ«ri, skolÄ“ni un studenti, biedrÄ«bu un NVO pārstāvji – diskutÄ“ja par to, kā veicināt latvisko identitāti un piederÄ«bu Latvijas valstij un Eiropas kultÅ«rtelpai, kā sekmÄ“t jauniešu pilsonisko kultÅ«ru un patriotismu, kā stiprināt iedzÄ«votājos vÄ“sturisko atmiņu, kā veicināt iedzÄ«votāju iesaistÄ«šanos lÄ“mumu pieņemšanā un sabiedriski nozÄ«mÄ«gu jautājumu risināšanā. Savukārt ar skolÄ“niem Ä«paši tika pārrunāti dažādi solidaritātes un demokrātijas jautājumi, lai veicinātu viņu izpratni un kritisko domāšanu, kā arÄ« rosinātu viņos pārdomas par solidaritāti kā vÄ“rtÄ«bu ceļā uz stipru un saliedÄ“tu Latvijas nāciju.

No dalÄ«bniekiem izskanÄ“ja dažādas ierosmes, kā Latvijai kļūt par modernu, ilgtspÄ“jÄ«gu Ziemeļeiropas valsti ar spÄ“cÄ«gu iedzÄ«votāju piederÄ«bas izjÅ«tu, tai skaitā iedzÄ«vināt terminu ‘lÄ«dztautieši’.

Ar šo domnÄ«cu tika aizsākts solidaritātes sarunu cikls, lai izvÄ“rstu Satversmes ievadā nostiprinātā solidaritātes principa saturu un veidotu plašÄku izpratni par tā tvÄ“rumu, kā arÄ« nospraustu virzienus tā iedzÄ«vināšanai likumdošanā, rÄ«cÄ«bpolitikas veidošanā un sabiedrÄ«bā. Å…emot vÄ“rā ārkārtas situācijas ierobežojumus, 2020. gadā diskusijas par solidaritātes tematiem un nepieciešamajām izmaiņām valsts politikā turpinājās strukturÄ“tā veidā, pievÄ“ršoties atsevišÄ·Äm jomām.

Uzsverot nepieciešamÄ«bu gan uzlabot veselÄ«bas sistÄ“mas organizāciju un pieejamÄ«bu, gan tās finansÄ“jumu, E. Levits rÄ«koja diskusijas par veselÄ«bas sistÄ“mas problÄ“mām ar Latvijas lielāko slimnÄ«cu vadÄ«tājiem, ar veselÄ«bas sistÄ“mu saistÄ«tajiem nevalstisko organizāciju vadÄ«tājiem un veselÄ«bas ministrijas pārstāvjiem.

Valsts prezidents ārkārtas stāvokļa laikā regulāri uzturÄ“ja dialogu ar pašvaldÄ«bu vadÄ«tājiem, pārrunājot situāciju attiecÄ«gajā pašvaldÄ«bā un nepieciešamo valsts institÅ«ciju atbalstu.

10. janvārÄ« Valsts prezidents Egils Levits ar dzÄ«vesbiedri Andru Leviti viesojās Valsts sociālās aprÅ«pes centrā “RÄ«ga” Kapseļu ielā 31, kur pārrunāja aktuālos sociālās jomas jautājumus ar nozares pārstāvjiem un Ä£imenÄ“m, kur aug bÄ“rni ar invaliditāti. Īpaši tika izcelti temati saistÄ«bā ar adopciju, infrastruktÅ«ras pilnveidošanu un vides pieejamÄ«bu, sabiedrÄ«bas attieksmi un valsts iesaisti jomas sakārtošanā. Uzklausot dažādos viedokļus un pieredzes stāstus, Valsts prezidents norādÄ«ja, ka “valstÄ« nav attÄ«stÄ«ta sistemātiska pieeja jautājumu risināšanā un viss tiek darÄ«ts sektoru lÄ«menÄ«, nevis horizontāli, starpinstitucionāli”. (10.01.2020.)

Tādēļ Valsts prezidents aicināja valsts pārvaldes institÅ«cijas uz jauna lÄ«meņa izpratni, pieeju un sadarbÄ«bu, lai starpinstitÅ«ciju sadalÄ«jumā nepazustu tie cilvÄ“ki, kuriem sociālais atbalsts ir nepieciešams: “Lai sakārtotu sociālās aprÅ«pes jomu, ir jāmaina valsts pārvaldÄ«bas modelis – ir jāsāk saistÄ«t kopā nozares – izglÄ«tÄ«ba, ekonomika, finanses, labklājÄ«ba u. tml., nevis viss jādara vienai iestādei. Uz problÄ“mām un to risinājumiem jāskatās kompleksi, ilgtermiņā, un jābÅ«t skaidram redzÄ“jumam par to, kur vÄ“lamies nokļūt un ar kādiem soļiem to sasniegsim. ŠobrÄ«d šÄda uzstādÄ«juma iztrÅ«kst, tāpÄ“c arÄ« sistÄ“ma nemainās.”(10.01.2020.)

Valsts prezidents Egils Levits, tiekoties ar Latvijas Sociālās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas asociāciju, izteica atbalstu sociālās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas jomas tālākai attÄ«stÄ«bai, norādot uz šÄdu uzņēmumu nozÄ«mi: “Sociālā uzņēmÄ“jdarbÄ«ba humānā sabiedrÄ«bā noteikti ir jāattÄ«sta. No politikas, cilvÄ“ku un vÄ“rtÄ«bu viedokļa sociālā uzņēmÄ“jdarbÄ«ba viennozÄ«mÄ«gi ir atbalstāma!" (06.03.2020.) Sarunas laikā tika pārrunāti arÄ« jautājumi saistÄ«bā ar Sociālā uzņēmuma likuma darbÄ«bu un ieviešanu, finanšu un investÄ«ciju pieejamÄ«bu un daudzveidÄ«bu sociālajiem uzņēmumiem, lielo uzņēmumu iespÄ“jām sadarboties ar sociālajiem uzņēmumiem, kā arÄ« sociālo uzņēmumu ikdienas darbs un izaicinājumi.

Valsts prezidents aicināja Saeimas deputātus kritiski izvÄ“rtÄ“t pašreizÄ“jo Latvijas nodokļu sistÄ“mu, kuras nepilnÄ«bas skaidri iezÄ«mÄ“ja Covid-19 krÄ«ze: “Tā izgaismoja mÅ«su sabiedrÄ«bas nevienlÄ«dzÄ«bas un sašÄ·eltÄ«bas cÄ“loņus, ko rada gan Ä“nu ekonomikas Ä«patsvars, gan nodokļu režīmi, kas krÄ«zes situācijā atstāj ievÄ“rojamu daļu iedzÄ«votāju bez valsts sociālajām garantijām. Nodokļi ir cena par valsti, kādā mÄ“s gribam dzÄ«vot. KrÄ«zÄ“ gÅ«tā mācÄ«ba mÄ“rÄ·tiecÄ«gi jāizmanto, lai celtu mÅ«su valsts vÄ“rtÄ«bu, kā arÄ« panākot viegli administrÄ“jamu nodokļu sistÄ“mu, kas ir arÄ« jāievieš, un uzsverot nulles toleranci pret jebkādu krāpšanos ar nodokļiem. Tas Latviju vedÄ«s modernas un solidāras valsts virzienā.” (18.06.2020., E. Levita runa Saeimas pavasara sesijas noslÄ“guma sÄ“dÄ“)

Moderna valsts

Stājoties Valsts prezidenta amatā, Egils Levits kā vienu no savas prezidentÅ«ras darba mÄ“rÄ·iem izvirzÄ«ja Latvijas pārveidi modernā, ilgtspÄ“jÄ«gā ZiemeļvalstÄ« šajā desmitgadÄ“.

Pie šÄ« virziena pieder gan tiesiskuma stiprināšana, gan aktÄ«va iesaistÄ«šanās Eiropas un globālo jautājumu risināšanā starptautiskajās organizācijās un forumos, lai nostiprinātu starptautiski tiesisko kārtÄ«bu un veicinātu globālo drošÄ«bu un izaugsmi. Pie šÄ« virziena pieder arÄ« ZiemeļvalstÄ«m raksturÄ«gā sabiedrÄ«bas sociālā atbildÄ«ba par neaizsargātām grupām, rÅ«pes par vidi, mÅ«sdienÄ«ga pilsÄ“tplānošana u. c. iezÄ«mes, kas ne vienmÄ“r prasa lielus lÄ«dzekļus, bet attieksmes maiņu un politisko gribu.

Valsts prezidents arÄ« uzsvÄ“ra, ka “mÄ“s esam neatņemama Rietumu pasaules un Eiropas daļa – un nevis kāds tilts starp Rietumiem un Austrumiem” un “pie manis iezÄ«mÄ“tā modernas valsts un ilgtspÄ“jÄ«bas virziena pieder arÄ« aktÄ«va iesaistÄ«šanās Eiropas un lielo globālo jautājumu risināšanā”. (08.07.2019., E. Levita runa Saeimā, stājoties amatā)

Modernās tehnoloģijas un digitalizācija

Valsts prezidents ir uzsvÄ“ris, ka moderna valsts balstās uz mÅ«sdienÄ«giem, progresÄ«viem risinājumiem, ietverot jauno tehnoloÄ£iju izmantošanu valsts darba organizācijā, lai uzlabotu efektivitāti un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, analÄ«tiku.

Tajā pašÄ laikā gan uzrunās Latvijā un pasaulÄ“, tai skaitā Valsts prezidenta pirmajā uzrunā ANO Ä¢enerālajā Asamblejā 2019. gada septembrÄ«, gan sarunās ar politiÄ·iem un ekspertiem Valsts prezidents ir norādÄ«jis, ka tehnoloÄ£ijas jāizmanto atbildÄ«gi – tā, lai tās kalpo cilvÄ“kam, nevis otrādi: “Digitālā transformācija nenozÄ«mÄ“ naivu visu dzÄ«ves jomu digitalizāciju bez sajÄ“gas, bet gan gudru un kritisku – es uzsveru – kritisku digitālo iespÄ“ju izvÄ“rtÄ“šanu, ņemot vÄ“rā visus riskus – ne tikai tehniskos, bet arÄ« sociālos. Tā ietver arÄ« rÅ«pÄ«ga datu aizsardzÄ«bas politiku, apzinoties, ka tā saucamie lielie dati kombinācijā ar mākslÄ«go intelektu kļūst par cilvÄ“ku izsekošanas un manipulācijas sistÄ“mu, kas beigu beigās var apdraudÄ“t brÄ«vÄ«bu un demokrātiju.” (18.06.2020., E. Levita runa Saeimas pavasara sesijas noslÄ“guma sÄ“dÄ“)

Valsts prezidents uzrunāja šos jautājumus pasaules globālajos forumos – ANO, ParÄ«zes Miera forumā, Eiropas lÄ«deru tikšanās AtÄ“nās, Davosas tikšanās, Minhenes konferencÄ“. Ä€rvalstu vizÄ«šu laikā Valsts prezidents tikās ar globālo tehnoloÄ£iju kompāniju kā Google, Facebook un Microsoft vadÄ«tājiem, lai akcentÄ“tu minÄ“tos jautājumus un pārrunātu tos detaļās. ANO vizÄ«tes laikā Å…ujorkā Valsts prezidents tikās ar nevalstisko organizāciju (Atlantic Council) un akadÄ“misko sektoru (Kolumbijas Universitāte, Prinstonas Universitāte), lai padziļināti pārrunātu moderno tehnoloÄ£iju šodienas un nākotnes izaicinājumus.

Jau tÅ«lÄ«t pÄ“c stāšanās amatā, viesojoties kaimiņvalstÄ«s – Igaunijā un Lietuvā, tika pārrunāta digitālā politika un sadarbÄ«bas iespÄ“jas. PandÄ“mijas laikmets lika politiÄ·iem un diplomātiem visā pasaulÄ“ pārdomāt, kā izveidot un uzturÄ“t kontaktus, kas nepieciešami ārpolitikas sekmÄ«gai Ä«stenošanai. Ieviešot virtuālu saziņu, ļoti sekmÄ«ga jauno izaicinājumu laikā bija triju Baltijas valstu sadarbÄ«ba, tai skaitā ietverot regulāru dialogu starp Baltijas valstu prezidentiem un izveidojot “mazo Šengenu” – pirmo brÄ«vo mobilitātes zonu Eiropā pÄ“c ārkārtÄ“jās situācijas. Valsts prezidents ir arÄ« paudis atbalstu kontaktu apziņošanas lietotnes “Apturi Covid” ieviešanai.

PÄ“c ārkārtÄ“jās situācijas pasludināšanas 23. martā Valsts prezidents rÄ«koja attālinātu tikšanos ar valsts konstitucionālajiem orgāniem, lai runātu par konstitucionāli pamatotu un modernu virtuālo Latvijas parlamenta darbÄ«bas nodrošināšanu, e-parlamenta izstrādi un ieviešanu. Valsts prezidents akcentÄ“ja nepieciešamÄ«bu izmantot radušos apstākļus un veicināt valsts digitālās politikas un instrumentu mÄ“rÄ·tiecÄ«gu attÄ«stÄ«bu. Tāpat tika spriests par Satversmes 81. panta mÅ«sdienÄ«gas, demokrātiskai valstij atbilstošas redakcijas iekļaušanu SatversmÄ“.

Likumdošana un tiesiskums

Stiprinot likumdošanas procesa kvalitāti, Valsts prezidents ir iedibinājis jaunu instrumentu – Valsts prezidenta viedoklis pirms likuma izsludināšanas, kas prezidentam vÄ“l pirms likuma pieņemšanas dod iespÄ“ju norādÄ«t Saeimai uz likumdošanas trÅ«kumiem un iespÄ“jamiem riskiem.

KopÄ«gi ar Saeimu un Satversmes tiesu Valsts prezidents 2020. gada 7. februārÄ« diskusijā vÄ“rtÄ“ja Valsts padomes iedibināšanas iespÄ“ju. Valsts padome bÅ«tu nobriedušas parlamentārās demokrātijas adekvāta reakcija uz valstij risināmo jautājumu pastāvÄ«gi pieaugošo kompleksitāti. Valsts prezidents daudzkārt ir uzsvÄ“ris nepieciešamÄ«bu pilnveidot likumdošanas procedÅ«ras, lai pieņemtie likumi bÅ«tu labi un kvalitatÄ«vi un tie tiktu apspriesti un izvÄ“rtÄ“ti pienācÄ«gā procedÅ«rā.

Valsts prezidents vairākkārt ir aicinājis Tieslietu padomi izveidot komisiju, kas izskatÄ«tu un izvÄ“rtÄ“tu ilgākos tiesvedÄ«bas procesus Latvijā un piedāvātu risinājumus, kas tos novÄ“rstu. ŠÄ« iniciatÄ«va ir atbalstÄ«ta, un Tieslietu padomes ziņojumu plānots pabeigt rudenÄ«: “…tiesu sistÄ“mas reputāciju mazina tieši šie ļoti garie procesi, tādēļ man ir ierosinājums. Tieslietu padome varÄ“tu izveidot komisiju, kas izskatÄ«tu, teiksim, desmit ilgākos procesus Latvijā. Proti, paņemt šos desmit ilgākos procesus un izanalizÄ“t, kādēļ šie garie procesi varÄ“ja bÅ«t iespÄ“jami. IespÄ“jams, ka tas ir likumdošanas jautājums, sistÄ“mas jautājums. IespÄ“jams, tas ir tiesnešu vadÄ«bas, procesu vadÄ«bas jautājums, bet es domāju, ka visiem kolÄ“Ä£iem un ne tikai kolÄ“Ä£iem, bet arÄ« visai sabiedrÄ«bai bÅ«tu svarÄ«gi uzzināt, kur ir problÄ“mas, kādēļ šÄdi procesi pastāv.” (01.11.2019.)

Pirmā prezidentÅ«ras gada laikā Valsts prezidents ir izvÄ“rtÄ“jis un izsludinājis kopā 284 likumus, no tiem 66 pieņemti ar lielo steidzamÄ«bu. Gada laikā ir notikušas sešas jauno tiesnešu ceremonijas, kur zvÄ“restu devuši divi Augstākās tiesas tiesneši un septiņi rajona tiesas tiesneši.

Tāpat Valsts prezidents šajā laikā (no 2019. gada 18. septembra lÄ«dz 2020. gada 20. maijam) ir izskatÄ«jis 89 notiesāto personu apžēlošanas lÅ«gumus, no kuriem četri ir atbalstÄ«ti.

Augstākā izglītība

Valsts prezidents aktÄ«vi izmantoja savas pilnvaras un iesaistÄ«tājās IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas organizÄ“tajās diskusijās pirms konceptuālā ziņojuma “Par augstskolu iekšÄ“jās pārvaldÄ«bas modeļa maiņu” iesniegšanas izskatÄ«šanai Ministru kabinetā. NoslÄ“dzošo – piekto diskusiju ciklu IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija sadarbÄ«bā ar Valsts prezidenta kanceleju organizÄ“ja RÄ«gas pilÄ«.

Diskusiju cikla noslÄ“gumā Valsts prezidents pauda atbalstu augstākās izglÄ«tÄ«bas institÅ«ciju iekšÄ“jās pārvaldÄ«bas modeļa maiņai, aicinot turpināt strādāt pie Latvijai piemÄ“rotākā modeļa un rosinot iesaistÄ«t plašÄkās diskusijās sabiedrÄ«bu. Vienlaikus Valsts prezidents ir uzsvÄ“ris, ka pārvaldÄ«bas modelis ir tikai viens no plašÄkas un ilgstošÄkas reformas elementiem, kuras mÄ“rÄ·is ir sekmÄ“t Latvijas augstākās izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas kvalitāti un celt tās konkurÄ“tspÄ“ju.

Informācijas telpa

Valsts prezidents ir atkārtoti uzsvÄ“ris kvalitatÄ«vu mediju nozÄ«mi demokrātijā, kā arÄ« aicinājis valdÄ«bu sniegt šai stratÄ“Ä£iski svarÄ«gajai nozarei nepieciešamo atbalstu. Īpaši Valsts prezidents ir izcÄ“lis sabiedrisko mediju lomu Latvijas informācijas telpā.

Valsts prezidents iesniedza priekšlikumus Sabiedriskā mediju likuma 2. lasÄ«jumam, kas bija vÄ“rsti uz sabiedriskā medija neatkarÄ«bas un kvalitātes nostiprināšanu.

Drošas Latvijas informācijas telpas nozÄ«mi Valsts prezidents uzsvÄ“ra gan Latgales apmeklÄ“jumu laikā Indrā un Viļakā, kur atklāti apraides masti, uzlabojot apraides kvalitāti pierobežā, gan darbā ar Saeimu par grozÄ«jumiem Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likumā, ieviešot TV pakās valsts valodas proporciju 80/20.

“Man ir liels prieks, ka šodien tiek atklāts informatÄ«vajai telpai tik ļoti nozÄ«mÄ«gais tehniskais rÄ«ks – Aizpurves apraides masts, kam pateicoties Latvijas informatÄ«vā telpa tiek nosegta faktiski par 100 %. InformatÄ«vā telpa ir pamats sabiedriskajai dzÄ«vei jebkurā demokrātiskā valstÄ«, un tas ir ļoti bÅ«tiski, ka visi Latvijas iedzÄ«votāji beidzot ir tajā iekļauti.” (09.01.2020., Viļaka)

Zinātne un tautsaimniecība

Valsts prezidents pastāvīgi ir uzsvēris izglītības, zinātnes un inovāciju nozīmi, lai valsts ekonomikas nozares attīstītos ar augstāku pievienoto vērtību.

Tas jāņem vÄ“rā arÄ« domājot par Latvijas valdÄ«bas un Eiropas Komisijas ieguldÄ«jumiem valstÄ« Covid-19 krÄ«zes pārvarÄ“šanā: “IeguldÄ«jumus nedrÄ«kstam izmantot kā aizdegtu sÄ“rkociņu, kas pÄ“c brīža izplÄ“n. Mums ir jāiegulda zinātnÄ“ un izglÄ«tÄ«bā, kas nesÄ«s ilgtermiņa iespaidu valsts attÄ«stÄ«bā. Tas bÅ«tu visu valdÄ«bā pārstāvÄ“to partiju interesÄ“s vienoties par šÄda veida atbalstu, kas arÄ« ierakstÄ«ts visu šo politisko spÄ“ku vÄ“lÄ“šanu programmās.” (28.05.2020.)

Valsts prezidents gan savās runās Latvijā, gan Davosas Pasaules ekonomikas forumā norādÄ«ja uz nepieciešamÄ«bu strādāt pie ekonomikas transformācijas: “Tie ekonomikas pamatprincipi, kā kapitālistiskā ekonomika darbojās lÄ«dz šim, lielā mÄ“rā noveduši pie šÄ« rezultāta. LÄ«dz ar to mums jārunā nevis virspusÄ“ji, bet par to, kā mÄ“s mainām principus, pÄ“c kā darbojas ekonomika. Tur es redzu divu veidu nostāju. Viena ir tāda, ka tas mums radÄ«s izmaksas, bet otra, ko atbalstu es, ir, ka šÄ«s pārmaiņas mums dod iespÄ“jas izaugt un attÄ«stÄ«t ekonomiku. Mums jākoncentrÄ“jas uz to, lai mÄ“s, izmantojot pasaules ekonomikas transformāciju uz "zaļo ekonomiku", palielinātu Latvijas spÄ“jas. Protams, to var un darÄ«s visa pasaule.” (04.02.2020., E. Levita intervija portālam DELFI)

Valsts prezidents Egils Levits, tiekoties ar Latvijas BioloÄ£iskās lauksaimniecÄ«bas asociāciju, uzsvÄ“ra, ka Latvijai, kas savā zÄ«molā nes zaļas valsts tÄ“lu, ir jāiedibina rÄ«cÄ«bpolitika, kas mudinātu Latvijas lauksaimniecÄ«bu perspektÄ«vā un pakāpeniski vairāk orientÄ“ties uz bioloÄ£isku lauksaimniecÄ«bu. To paredz arÄ« Eiropas Komisijas izvirzÄ«tais t. s. “Zaļais kurss”: “Latvijas zÄ«mols ir zaļums, un mums vajag šo zaļumu arÄ« Ä«stenot mÅ«su politikā. Latvija jau iet šajā virzienā, šis pagrieziens notiek, bet šim kursam ir jābÅ«t pilnÄ«gi skaidram, lai mÄ“s zināmā laika posmā tomÄ“r “pagriežam kuÄ£i” zaļās lauksaimniecÄ«bas virzienā.” (09.06.2020.) Jāpiebilst, ka E. Levits ir arÄ« Lielās Talkas patrons, iesaistoties Latvijas vides ilgtspÄ“jas aktivitātÄ“s.