Iesaki rakstu:

AizvadÄ«tajos dažos gados pie mums enerÄ£iski izplata fantastiski kroplu priekšstatu par konservatÄ«vismu. Tā sabiedrÄ«bas daļa, kura parasti nemÄ“dz patstāvÄ«gi iegÅ«t informāciju zinātniskajos avotos, tiek talantÄ«gi maldināta un pašlaik dzÄ«vo ar neredzÄ“ti aplamām zināšanām. Protams, ja RÄ«gas medijos ir lasÄ«ti kroplie teksti par konservatÄ«vismu.

Kroplais priekšstats par konservatÄ«vismu netiek apzināti uzpotÄ“ts latviešu tautai. Tās nav speciāli izkārtotas kroplÄ«bas. VisdrÄ«zāk kroplÄ«bas ir radÄ«jusi elementāra tumsonÄ«ba. KroplÄ«bas izplata daži cilvÄ“ki, kuri paši nav iepazinušies ar attiecÄ«go zinātnisko materiālu un savā garÄ«gajā aprobežotÄ«bā nejÅ«t vajadzÄ«bu pat atvÄ“rt Wikipedia šÄ·irkļus.

KroplÄ«bas par konservatÄ«vismu ir veicinājusi sociālā bezatbildÄ«ba. Tā ir bieži sastopama jaunaudžu inteliÄ£encÄ“. Sociālā bezatbildÄ«ba soļo vienā solÄ« ar agresÄ«vo nekaunÄ«bu, idiotisko pašpārliecinātÄ«bu un mietpilsoņa garÄ«go šaurÄ«bu. MÅ«sdienu jaunāko paaudžu inteliÄ£ences kāda daļa nepazÄ«st sociālās atbildÄ«bas sajÅ«tu. ŠÄ« daļa nesaprot, ka jebkura veida publiskā darbÄ«ba ir maksimālā atbildÄ«ba. ŠÄ« daļa nejÅ«t pienākumu atbildÄ“t par katru teikto vai uzrakstÄ«to vārdu un katru sabiedrÄ«bai adresÄ“to darbÄ«bu.

PÄ“cpadomju Latvijā sociālās bezatbildÄ«bas sekas ir drausmÄ«gas. Vieni bez visniecÄ«gākā politiÄ·a talanta lien „dirnÄ“t” parlamentā (piem., J.KursÄ«te-Pakule). Vieni nebaidās sÄ“sties jebkura profila ministra krÄ“slā, kaut gan savā mūžā nekad nav strādājuši administrācijā (piem., I.Druviete). Vieni par katru cenu grib vadÄ«t valdÄ«bu, kaut gan viņiem ir stabila Sarkanmatainās TumsonÄ«bas reputācija. Vieni izplata savu „viedokli” medijos un auditorijās, neuzskatot par pienākumu atvÄ“rt grāmatas, žurnālus, interneta portālus.

Rietumos konservatÄ«visms ir pÄ“dÄ“jā cerÄ«ba. KonservatÄ«visms var bÅ«t pÄ“dÄ“jā cerÄ«ba arÄ« latviešiem. Rietumu intelektuāļi konservatÄ«vismā saskata idejisko glābiņu „globalizācijas” savaldÄ«šanai. Diemžēl jau vairākus gadu desmitus strauji devalvÄ“jās Rietumu civilizācijas lielākie sasniegumi – humānisma un augsta garÄ«guma caurvÄ«tā māksla un literatÅ«ra, metafiziski cÄ“lā filosofija, nacionāli suverÄ“nās valsts tiesÄ«bas. KonservatÄ«visms var bÅ«t fundamentāls balsts šodienas un rÄ«tdienas ideoloÄ£ijā. Sociālisms un liberālisms vairs neapmierina sociuma idejiskās vajadzÄ«bas un prasÄ«bas.

Kas nekādā gadījumā NAV konservatīvisms? Nav pasaules uzskats, nav valsts iekārtas forma, nav valsts pārvaldes forma, nav valsts politiskais režīms. Konservatīvisms nav arī ideoloģiskā sistēma, kaut gan konservatīvismu var uzskatīt par zināmu ideoloģiju. Taču konservatīvisms ideoloģiski nekad neizpaužas sistēmiski. Respektīvi, neatspoguļojās valsts ideoloģiskās sistēmas visos elementos. Var atspoguļoties dažos elementos, taču neatspoguļojās simtprocentīgi visos elementos. Piemēram, padomju valsts sociālisma ideoloģiskajā sistēmā daži elementi (attieksme pret cilvēku, dzīvību, ģimeni, darbu, mantu, naudu, mīlestību, draudzību, izglītību, veselību) varēja būt cilvēces vēsturē izauklētā konservatīvisma apgaroti, taču nekādā ziņā tāda apgarotība nebija visai sociālisma ideoloģiskajai sistēmai.

Kas bÅ«tÄ«bā IR konservatÄ«visms? KonservatÄ«visms pirmkārt un galvenokārt ir attieksme pret pagātni un to, ko dÄ“vÄ“jam par dzÄ«ves progresu. Saprotams, tā ir konservatÄ«va attieksme. Tātad tā nav kritiska attieksme, bet savā bÅ«tÄ«bā ir negatÄ«va attieksme. Jebkura attieksme balstās uz noteiktu idejisko pozÄ«ciju, ko var saukt par ideoloÄ£iju. TādÄ“jādi konservatÄ«vo attieksmi arÄ« var uzskatÄ«t par  ideoloÄ£iju.

KonservatÄ«visms par katru cenu tiecas nosargāt pagātnes tradÄ«cijas un vÄ“rtÄ«bas, kā arÄ« no pagātnes mantojuma atjaunot kaut ko novecojušos un aizmirstu. KonservatÄ«visms ir pagātnes patriotisms. KonservatÄ«visms ir pagātnes aizsardzÄ«bas ideoloÄ£ija.

KonservatÄ«vismam ir naidÄ«ga nostāja pret dzÄ«ves progresu – dažādiem nepārbaudÄ«tiem jauninājumiem. Rietumu politiskajā vÄ“sturÄ“ konservatÄ«visms XVIII gs. beigās radās kā naidÄ«gums pret buržuāziskajām revolÅ«cijām. KonservatÄ«visms buržuāzijas vÄ«reļus uzskatÄ«ja par lÄ“tiem izlÄ“cÄ“jiem un alkatÄ«giem pašlabuma meklÄ“tājiem. Buržuāzijai interesÄ“jot vienÄ«gi nauda un manta. Lai tiktu pie naudas un mantas, buržuāzijai nekas nav svÄ“ts. KonservatÄ«visms vienmÄ“r ir uzskatÄ«jis, ka dzÄ«vei ir jāmainās nevis revolÅ«cijas ceļā, bet evolÅ«cijas ceļā. KonservatÄ«visms vienmÄ“r ir vÄ“rsies pret plebeju ambÄ«cijām, pūļa diktatÅ«ru un politisko populismu, ko demagoÄ£iski izmanto dažādi avantÅ«ristiskie politiskie spÄ“ki. KonservatÄ«vismam brÄ«vÄ«ba var bÅ«t tikai likumÄ«bas un kārtÄ«bas apstākļos.

KonservatÄ«visma izpratnÄ“ ir jāņem vÄ“rā vairāki momenti. KonservatÄ«vismu var uzskatÄ«t par etniskās mentalitātes iezÄ«mi. Ar tādu iezÄ«mi ir slaveni ne tikai angļi. KonservatÄ«vismu nav grÅ«ti konstatÄ“t arÄ« citu tautu mentalitātÄ“. Tajā skaitā arÄ« latviešu mentalitātÄ“. No mÅ«sdienu dzÄ«ves pārmaiņu ārprātÄ«gās dinamikas viedokļa tas nav slikti. KonservatÄ«visms var tautām palÄ«dzÄ“t saglabāt unikālo seju.

VÄ“l ir jāņem vÄ“rā pagātnes mantojuma raksturs. KonservatÄ«visms var mÄ“rÄ·tiecÄ«gi kaut ko sargāt tikai tad, ja ir relatÄ«vi bagāts pagātnes mantojums un šajā mantojumā ir paliekošas vÄ“rtÄ«bas. Labi ir tad, ja mantojums ir sens un patiešÄm vÄ“rtÄ«gs. Tā tas ir angļiem.

Savādāk ir tad, ja mantojums nav sens, jo tā autore tauta ir jauna un turklāt tās pagātne nav patÄ«kama. Tā tas ir latviešiem.

Latviešiem un angļiem konservatÄ«visma perspektÄ«vas ir atšÄ·irÄ«gas. Jaunā latviešu tauta lÄ«dz šim visilgāk ir mocÄ«jusies politiskajā un Ä£eopolitiskajā apspiestÄ«bā. Pats par sevi saprotams, ka tas nav patÄ«kams mantojums. Nav viegli izšÄ·irties, kas no šÄ« mantojuma konservatÄ«vi saglabājams.

VÄ“l kas. Postmodernisma visatļautÄ«bas riebÄ«gajā klātbÅ«tnÄ“ pagātne tiek noliegta. Postmodernisms atzÄ«st tikai tagadni. Postmodernisms ir saindÄ“jis latviešu jaunatni. Tā neko negrib zināt par kultÅ«ras mantojumu. Postmodernisms var bremzÄ“t konservatÄ«vismu. Postmodernisms uzkurina libertÄ«nismu – izlaidÄ«gas un izvirtÄ«gas tendences.

Vispār situācija ir dÄ«vaina ne tikai Latvijā. No vienas puses konservatÄ«vismu uzskata par pÄ“dÄ“jo cerÄ«bu. No otras puses baudkāro eiropeÄ«du uzstādÄ«tajā džakuzi „kaifo” pagātnes nihilisms. TāpÄ“c konservatÄ«visma popularitāte nav pārsteigums. KonservatÄ«vismu parasti atceras juku laikos, kad nākotne ir neskaidra un jÅ«tama dzÄ«ves apdraudÄ“tÄ«ba. KonkrÄ“ti – „baltās” rases novecošana un izmiršana.

Un pÄ“dÄ“jais moments. KonservatÄ«visms ir patiesa inteliÄ£entuma teritorija. Konservatori parasti ir sava laika visinteliÄ£entākie cilvÄ“ki, kuri perfekti izprot tradÄ«ciju labestÄ«bu cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“. Pagātni nezinošiem un pagātni necienošiem mežoņiem nevar bÅ«t nekas kopÄ«gs ar konservatÄ«vismu.

KroplÄ«bas sākās 2012.gadā. Tolaik izveidoja biedrÄ«bu un tās sastāvā „KonservatÄ«vu ideju institÅ«tu” (institÅ«ts ir gramatiski nepareizi nosaukts; jābÅ«t noteiktajai galotnei – „KonservatÄ«vo”). MÄ“rÄ·is esot izglÄ«tot iedzÄ«votājus par „moderno konservatÄ«vismu”.

Par biedrÄ«bas dibinātājiem sevi pasludināja trÄ«s kungi. Divi no viņiem dzimuši aizvadÄ«tā gadsimta 60.gados (1963.un 1967.g.), viens – 1983.gadā. Diviem ir jurista izglÄ«tÄ«bas papÄ«rs, vienam – arhitekta izglÄ«tÄ«bas papÄ«rs. Vismaz tā viņi paši apgalvo.

60.gados dzimušie ir „politiÄ·i”. Abi kādu laiku pasÄ“dÄ“ja augstos krÄ“slos (ministra, parlamenta deputāta). Visjaunākais kungs, kā tas latviešu valstiskajā idiotijā pieņemts, nav „politiÄ·is”, bet „padomnieks”. Kā zināms, latviešu valstiskajā idiotijā padomnieki ir 20 un nedaudz vairāk gadus veci jaunieši. BiedrÄ«bas visjaunākais dibinātājs 24 gadu vecumā kļuva premjerministra padomnieks, bet 30 gadu vecumā kļuva Valsts prezidenta padomnieks. Tātad tÅ«lÄ«t redzams, kas tas ir par putnu. VajadzÄ«ga ir Ä«paša morālā kondÄ«cija, lai 24 gadu vecumā pietiktu nekaunÄ«bas ieņemt valsts vadÄ«tāja padomnieka posteni. Protams, jājautā, kas tie ir par latviešu premjerministriem un Valsts prezidentiem, kuri par padomniekiem izvÄ“lās puišeļus. Un, protams, uzprasās jautājums, kas tā vispār ir par „valsti”, kuru pārvalda tādi kungi.

1967.gadā dzimušais kungs (arhitekts un „politiÄ·is”) sevi prezentÄ“ kā minÄ“tā institÅ«ta vadÄ«tāju. Tas ir ļoti gudrs kungs. BiedrÄ«bas mājas lapā popularizÄ“ viņa izcilo aforismu „Zinātniskajā darbā tu vari rakstÄ«t, ko tu gribi”. Tātad atkal ir redzams, kas tas ir par putnu. Pārliecināmies, kāda intelektuālā lÄ«meņa kungs fantastiski kropļo priekšstatu par konservatÄ«vismu.

BiedrÄ«bas dibinātāji dievina latīņu valodu. BiedrÄ«ba saucas „Populares Latvija”, mājas lapa – „populares.lv”.

Latīņu valodas dievināšana ir izraisÄ«jusi šizofrÄ“nisko kroplÄ«bu. BiedrÄ«bas kungi par sevi vÄ“las nostiprināt asociatÄ«vo saikni ar romiešu „populares”. Pret to nebÅ«tu iebilstams. Taču viss bÅ«tu labi, ja kungi netÄ“lotu konservatÄ«visma fanus. Lieta ir tā, ka senajā Romā ar vārdu „populares” godāja nevis konservatÄ«vos politiÄ·us, bet gan konservatÄ«visma lielākos oponentus. Senajā Romā II gs.p.m.Ä“. „populares” bija neliels politiskais grupÄ“jums. Tas balstÄ«jās uz primitÄ«viem un populistiskiem lozungiem, lai aizstāvÄ“tu plebeju intereses, kā arÄ« provinces  iznireļu jaunbagātnieku intereses. Senajā Romā „populares” bija ļoti slikta reputācija. „Populares” bija valsts grāvÄ“ji, bet nevis valsts glābÄ“ji. „Populares” bija konservatoru (senatoru vairākuma - „Optimates”) pretmets. TāpÄ“c ne visai ir saprotams, kāpÄ“c biedrÄ«bas kungi ir saputojuši tādu šizofrÄ“nisko uzputeni.

Lai izpatiktu latīņu valodu dievinošajiem biedrÄ«bas kungiem, turpmāk viņu darbÄ«bas pārstāstā lietošu no latīņu vārdiem atvasināto abreviatÅ«ru. BiedrÄ«bas dibinātāji ir trÄ«s kungi. Tātad iederas latīņu „triumviratus” (triumvirāts – „T”). VÄ“l iederas latīņu vārdi „Purus idiota” (pilnÄ«gs idiots – „PI”). Rezultātā iezaigojās abreviatÅ«ra „TPI”.

Mājas lapā TPI sola no 2012.gada sadarbÄ«bā ar pÄ“tÄ«jumu centru „SKDS” noskaidrot sabiedrÄ«bas attieksmi pret „ideoloÄ£iskajām pamatvÄ“rtÄ«bām”. SolÄ«jums tiek godÄ«gi pildÄ«ts. Jau 2012.gadā ir gatavs pÄ“tÄ«jums „Pasaules uzskats: pašnovÄ“rtÄ“jums un realitāte. Latvijas iedzÄ«votāju ideoloÄ£iskais portrets”. BiedrÄ«bas mājas lapā ir ievietota informācija par lÄ«dzÄ«giem pÄ“tÄ«jumiem 2013. un 2014. gadā. Izmantoju pirmo, 2012.gada, pÄ“tÄ«jumu. Tas ir visplašÄk publicÄ“ts biedrÄ«bas mājas lapā. 2013.un 2014.gada pÄ“tÄ«jumu rezultāti maz atšÄ·iras no pirmā pÄ“tÄ«juma rezultātiem. Par 2015.gada pÄ“tÄ«jumu biedrÄ«bas mājas lapa pagaidām (2016.g.janvārÄ«) klusÄ“.

Tie cilvÄ“ki, kuriem nekādā ziņā nav pieņemams TPI lÄ«dera izcilais aforisms, pÄ“tÄ«juma nosaukumā tÅ«lÄ«t pamanÄ«s kārtÄ“jo fantastisko kroplÄ«bu. Pasaules uzskats un ideoloÄ£ija nebÅ«t nav viens un tas pats. PÄ“tot „pasaules uzskatu”, garÄ«gi veselā kolektÄ«vā nekad netiks iegÅ«ts „ideoloÄ£iskais portrets”. Pasaules uzskats un ideoloÄ£ija nav sinonÄ«miskas izpausmes. Abu izpausmju atšÄ·irÄ«bu skaidrojums var apvainot lasÄ«tājus. TāpÄ“c jāsaka mÅ«su „politiÄ·u” iedresÄ“tajā manierÄ“ – „bez komentāriem”.

KroplÄ«bas turpinās pÄ“tÄ«juma tekstā. Ievadā teikts: „IdeoloÄ£ijas ir koncepcijas bez pilnÄ«gi precÄ«zi definÄ“tiem rāmjiem un robežām, kuras veido daudzu puslÄ«dz saskanÄ«gu ideju kopums”. Tas ir pilnÄ«gi nepareizi. IdeoloÄ£ija ir fantastiski kropli definÄ“ta. Atkal jāsaka - „bez komentāriem”.

BiedrÄ«bas abi vecākie kungi uz savas ādas nevarÄ“ja neizbaudÄ«t padomju valsts sociālisma ideoloÄ£ijas „pilnÄ«gi precÄ«zi definÄ“tos rāmjus un robežas”. Viņi noteikti uz savas ādas izjuta nevis sociālisma ideoloÄ£ijas „puslÄ«dz saskanÄ«gu ideju kopumu”, bet gan stingru ideoloÄ£isko sistÄ“mu.

ArÄ« pÄ“cpadomju laikā Latvijā funkcionÄ“ stingra ideoloÄ£iskā sistÄ“ma – liberālisma ideoloÄ£iskā sistÄ“ma. Turklāt šÄ« liberālisma ideoloÄ£iskā sistÄ“ma un tās diktatÅ«riskā stingrÄ«ba ir stimulÄ“jusi kungu kroplÄ«bas (plašÄk par to bÅ«s runa vÄ“lāk). Liberālisma ideoloÄ£iskā sistÄ“ma konsekventi nosaka „politiÄ·u” atlasi, iespÄ“jamÄ«bu iekļūt valdošajā kliÄ·Ä“, Lielajā Bandā un Mazajās Bandās. Liberālisma ideoloÄ£iskā sistÄ“ma tāpat kā jebkura cita ideoloÄ£iskā sistÄ“ma nosaka to, ko atklāti drÄ«kstam un nedrÄ«kstam teikt, ja vÄ“lamies turpināt darbu un karjeras augšupeju. ArÄ« biedrÄ«bas visjaunākais kungs ļoti labi zina, ko viņš drÄ«kst teikt un nedrÄ«kst teikt. Viņš noteikti izveicÄ«gi orientÄ“jās liberālisma ideoloÄ£iskajai sistÄ“mai tÄ«kamajās nostādnÄ“s un tÄ«kamajā leksiskajā repertuārā. Bez šÄ«s pieglaimÄ«gās orientācijas nav iespÄ“jams bÅ«t „padomniekam”.

TPI pÄ“tÄ«jumu lasÄ«šana nav viegls pasākums. Visvairāk traucÄ“ terminoloÄ£iskā nekonsekvence. SinonÄ«miski tiek lietoti ne tikai jÄ“dzieni „pasaules uzskats” un „ideoloÄ£ija”. Kopā ar tiem tiek bezatbildÄ«gi bārstÄ«ti tādi izteikumi kā „pasaules uztvere”, „vÄ“rtÄ«bu orientācija”, „iedzÄ«votāju pozicionÄ“jums”, „ideoloÄ£iskā orientācija”, „ideoloÄ£iskais noskaņojums”, „pasaules skatÄ«jums”, „valsts attÄ«stÄ«bas koncepcijas”.

Bet ko tad vÄ“las noskaidrot TPI? BiedrÄ«bas kungi vÄ“las noskaidrot „kreiso” – „labÄ“jo” un „konservatÄ«vo” – „liberālo” uzskatu apjomu Latvijā. TPI nepietiek tikai ar „kreiso” – „labÄ“jo” uzskatu apjomu. Viņi vÄ“las noskaidrot arÄ« „konservatÄ«vo” – „liberālo” uzskatu apjomu. Tas ir saprotams. TPI vÄ“las iepÄ«t pÄ“tÄ«jumā viņu jauno mÄ«lestÄ«bu – konservatÄ«vismu.  Ja TPI bÅ«tu vÄ“lÄ“jusies noskaidrot tikai „konservatÄ«vo” – „liberālo” uzskatu apjomu, tad nebÅ«tu tik fantastiskas kroplÄ«bas. Tās pamatā izraisa „kreiso” – „labÄ“jo” iepÄ«šana pÄ“tÄ«jumā.

Pirmā pÄ“tÄ«juma „Galvenajos secinājumos” ir teikts: „PÄ“tÄ«juma dati liecina, ka Latvijas sabiedrÄ«bā valda ļoti liela neatbilstÄ«ba starp iedzÄ«votāju priekšstatiem par to, vai viņu uzskati ir kreisi vai labÄ“ji, un viņu faktiskajām ideoloÄ£iskajām orientācijām. Vairāk nekā trešÄ daļa (37%) Latvijas iedzÄ«votāju sevi uzskata par labÄ“ji noskaņotiem (turklāt 19% sevi uzskata par pilnÄ«bā labÄ“jiem), bet aptaujas dati liecina, ka faktiski Latvijā ir tikai apmÄ“ram 5% labÄ“ji domājošu iedzÄ«votāju, kuri turklāt bÅ«tu raksturojami kā drÄ«zāk nevis pilnÄ«bā labÄ“ji noskaņoti. Vienlaikus tikai 16% iedzÄ«votāju sevi uzskata par kreisi noskaņotiem (tikai 4% sevi uzskata par pilnÄ«bā kreisi noskaņotiem), bet faktiski vairāk nekā puse (55%) Latvijas iedzÄ«votāju bÅ«tu jāuzskata par kreisi orientÄ“tiem (turklāt 12% bÅ«tu jāuzskata par galÄ“ji kreisi noskaņotiem)”.

BiedrÄ«bas kungi ir talantÄ«gi uz visām pusÄ“m. Savas fantastiskās kroplÄ«bas viņi tikpat fantastiski pāradresÄ“ sabiedrÄ«bai, iedzÄ«votājiem sensacionāli pārmetot nepamatotus grÄ“kus. TPI pārmet iedzÄ«votājiem, ka viņi neapzinās savu uzskatu „kreisumu” un sevi kļūdaini dÄ“vÄ“ par „labÄ“jiem”. Par ko tas liecina? Tas neliecina par iedzÄ«votāju grÄ“košanu. Tas liecina par TPI neizpratni vienā svarÄ«gā jautājumā.

LÅ«dzu, padomāsim, kurš normāls iedzÄ«votājs šodienas Latvijā svešiem cilvÄ“kiem atzÄ«sies par saviem „kreisajiem” uzskatiem? To pat AlfrÄ“ds Rubiks nedarÄ«s, jo tas neatbilstu patiesÄ«bai. Esmu sapratis, ka viņa uzskati nebÅ«t nav ideāli „kreisie” uzskati. Tajā skaitā par latviešu valstiskuma tiesÄ«bām, valstiskuma iespÄ“jām un valstiskuma reālajiem risinājumiem. Visiem ir skaidrs, ka „kreisums” asociÄ“jās ar marksismu, sociālismu, komunismu, oktobra revolÅ«ciju, boļševiku varu, proletariāta diktatÅ«ru, ļeņinismu, staļinismu, personÄ«bas kultu, represijām, deportācijām, Ä«pašumu konfiskāciju, zinātnisko komunismu, sociālistiskā reālisma metodi mākslā un literatÅ«rā, disidentu vajāšanu, privātās iniciatÄ«vas apspiešanu, komunisma cÄ“lāju morāles kodeksu, „Saskaņas centru”, „krieviem”, Ušakova kungu.

PÄ“tÄ«juma laikā uzdotais pārgudrais jautājums „Domājot par JÅ«su uzskatu sistÄ“mu (!?) un vÄ“rtÄ«bu orientācijām (!?), vai JÅ«s vairāk esat kreisi vai labÄ“ji noskaņots?” ir nekorekta provokācija. TPI iedzÄ«votājus kÅ«da uz rÄ«cÄ«bu, kas var viņiem kaitÄ“t. Interesanti, kā justos paši biedrÄ«bas kungi tÄ«ši izraisÄ«tas nevÄ“lamas situācijas laikā?

Lai detalizÄ“ti nošÄ·irtu „kreisos” un „labÄ“jos”, uzdeva 11 jautājumus. Atbildes uz šiem jautājumiem ir rezumÄ“tas šÄdi: „Aptaujas dati liecina, ka atsevišÄ·os aspektos kreisās idejas Latvijas sabiedrÄ«bā ir krietni populārākas nekā labÄ“jās. Lai gan aptaujā tika apskatÄ«ts ierobežots ideju loks, tas uzrāda pārliecinošu kreiso ideju dominanti gan ekonomiskajos, gan sociālos jautājumos. • Tikai 21% iedzÄ«votāju uzskata, ka nevis valstij, bet cilvÄ“kiem pašiem vajadzÄ“tu rÅ«pÄ“ties par to, lai bÅ«tu nodrošinātas to vecumdienas. 75% šÄdam uzstādÄ«jumam nepiekrÄ«t. • Tikai 13% domā, ka gadÄ«jumā, ja cilvÄ“ki nevar atļauties pienācÄ«gu mājokli, viņiem vajadzÄ“tu vairāk strādāt un ietaupÄ«t, lai varÄ“tu tādu atļauties, bet 62% uzskata, ka par šÄdiem cilvÄ“kiem bÅ«tu jāparÅ«pÄ“jas valdÄ«bai. • Tikai 18% domā, ka bezdarbnieku pabalstus Latvijā varÄ“tu arÄ« nemaksāt, jo katram veselam pieaugušam cilvÄ“kam ir pienākums pašam sevi apgādāt. 55% šÄdu domu noraida. • Tikai 17% uzskata, ka galvenās rÅ«pes par veciem cilvÄ“kiem bÅ«tu jāuzņemas vecajiem cilvÄ“kiem pašiem un viņu Ä£imenes locekļiem, bet 53% domā, ka tas ir visas sabiedrÄ«bas uzdevums. • Tikai 25% uzskata, ka cilvÄ“kiem, kuri spÄ“j strādāt, nevajadzÄ“tu ilgstoši sniegt sociālo palÄ«dzÄ«bu. 45% domā, ka nevienam Latvijā nevajadzÄ“tu dzÄ«vot nabadzÄ«bā, pat ja viņš nestrādā. • Tikai 20% ir gatavi atbalstÄ«t veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mu, kas paredz, ka valsts bez maksas nodrošina tikai veselÄ«bas aprÅ«pes pašu minimumu, bet tālāk katrs pats maksā par sevi un atbilstoši savai rocÄ«bai var saņemt vairāk vai mazāk kvalitatÄ«vākus vai mazāk kvalitatÄ«vus veselÄ«bas aprÅ«pes pakalpojumus, taču šÄdā gadÄ«jumā bÅ«tu jāmaksā mazāki nodokļi. 43% vairāk pieņemams liekas modelis, ka veselÄ«bas aprÅ«pei Latvijā jābÅ«t pilnÄ«bā bezmaksas un visi ir tiesÄ«gi saņemt vienādas kvalitātes pakalpojumus, taču ir jāmaksā augstāki nodokļi. • Tikai 20% uzskata, ka valstij nebÅ«tu jānodarbojas ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, bet bÅ«tu jāveicina privātā iniciatÄ«va (piemÄ“ram, ar nodokļu politikas palÄ«dzÄ«bu), lai cilvÄ“ki paši radÄ«tu uzņēmumus, rÅ«pnÄ«cas (un lÄ«dz ar to arÄ« jaunas darbavietas). 56% domā, ka valstij pašai bÅ«tu jādibina uzņēmumi, jābÅ«vÄ“ rÅ«pnÄ«cas un tādejādi jārada darbavietas. • Tikai 18% uzskata, ka visi lielie Latvijas valsts uzņēmumi bÅ«tu jānodod privātās rokās (jāpārdod privātajam kapitālam). Savukārt 53% uzskata, ka visiem lielajiem valsts uzņēmumiem bÅ«tu jābÅ«t valsts rokās, t.i., tos, kuri patlaban ir privāti, bÅ«tu jānacionalizÄ“. • Tikai 21% uzskata, ka komercbankām bÅ«tu jāpieder privātajam kapitālam. 42% domā, ka komercbankām bÅ«tu jāpieder valstij. • Interesanti, ka jautājumā par pensiju lieluma noteikšanas principiem kreiso un labÄ“jo ideju piekritÄ“ju Ä«patsvars ir gandrÄ«z lÄ«dzÄ«gs: 35% iedzÄ«votāju uzskata, ka pensiju lielumam ir jābÅ«t atkarÄ«gam tikai un vienÄ«gi no tā, cik daudz un ražīgi cilvÄ“ks ir strādājis sava darba mūža laikā, bet 37% domā, ka mazās pensijas bÅ«tu palielināmas uz lielo pensiju rÄ“Ä·ina.”

Nevar bÅ«t ne mazāko šaubu par Latvijas iedzÄ«votāju politiski, ekonomiski un sociāli izcili veselÄ«gajiem uzskatiem. PilnÄ«gi aplami un amorāli ir šos uzskatus izsmiet kā „kreisos” uzskatus. TPI rÄ«kojās negodÄ«gi. Tādi uzskati Rietumos ir plaši izplatÄ«ti. ArÄ« tajās valstÄ«s, kuru iedzÄ«votāji par „kreisumu” ir informÄ“ti vienÄ«gi no avīžu publikācijām un TV pārraidÄ“m par dzÄ«vi PSRS un citās sociālistiskajās valstÄ«s.

TomÄ“r, gribot negribot, TPI pÄ“tÄ«jums ir izdarÄ«jis lielu pakalpojumu, zinātniski atklājot Latvijas iedzÄ«votāju veselÄ«gos uzskatus. Tie ir uzskati, par kuriem tautai nav jākaunas. Jākaunas ir šo uzskatu izsmÄ“jÄ“jiem.

Lai noskaidrotu „konservatÄ«vo” – „liberālo” uzskatu apjomu, iedzÄ«votājiem jautāja: "LÅ«dzu pasakiet vai JÅ«s sevi vairāk uzskatāt par konservatÄ«vi vai liberāli noskaņotu?”. ArÄ« šis jautājums tāpat kā jautājums par „kreisajiem” – „labÄ“jiem” ir nekorekta provokācija. „SKDS” speciem vajadzÄ“ja zināt, kā socioloÄ£ija izturas pret jautājumu formulÄ“šanu. Šajā jomā socioloÄ£ijā ir konservatÄ«vi noteikumi.

Latvijas iedzÄ«votāji zina, ka viņi tagad dzÄ«vo liberālās demokrātijas iekārtā. Latvijas iedzÄ«votāji saprot, ka vārds „liberālis” ir labs vārds, bet vārds „konservators” nav labs vārds. Latvijas iedzÄ«votāji atceras, ka liberālis ir progresÄ«vs cilvÄ“ks, bet konservators nav progresÄ«vs cilvÄ“ks. Latvijas iedzÄ«votājiem neko nedrÄ«kst pārmest. Ne viņi iedibināja abu vārdu attiecÄ«go starptautisko reputāciju.

Uz tik tikko minÄ“to jautājumu saņemtās atbildes izskaidrotas sekojoši: „LÄ«dzÄ«gi kā runājot par sabiedrÄ«bas attieksmi pret kreisām un labÄ“jām idejām, pÄ“tÄ«juma dati liecina, ka Latvijas sabiedrÄ«bā valda ļoti liela neatbilstÄ«ba arÄ« starp iedzÄ«votāju priekšstatiem par to, vai viņu uzskati ir konservatÄ«vi vai liberāli un faktiskajām ideoloÄ£iskajām orientācijām. NovÄ“rtÄ“jot savu uzskatu sistÄ“mu un vÄ“rtÄ«bu orientāciju, 26% respondentu sevi atzina par liberāli noskaņotiem (turklāt 6% sevi uzskata par ļoti liberāliem). Savukārt, apkopojot respondentu atbildes uz jautājumiem, kur atbildes ietvÄ“ra konservatÄ«vo un liberāļu vÄ“rtÄ«bu orientāciju atšifrÄ“jumu, atklājas, ka Latvijā ir tikai apmÄ“ram 9% liberāli domājošu iedzÄ«votāju, kur 8% bÅ«tu raksturojami kā drÄ«zāk liberāli, bet ~1% - kā galÄ“ji liberāli noskaņoti. AtšÄ·irÄ«ga aina atklājas saistÄ«bā ar konservatÄ«vām vÄ“rtÄ«bu orientācijām. Tikai 16% respondentu sevi atzina par konservatÄ«vi domājošiem (5% sevi uzskata par ļoti konservatÄ«vi noskaņotiem), bet faktiski puse (50%) Latvijas iedzÄ«votāju ir konservatÄ«vi noskaņoti (t.sk. 5% faktiski ir jāuzskata par ļoti konservatÄ«viem)”.

Lai atšifrÄ“tu konservatÄ«vos un liberālos uzskatus, uzdeva 12 jautājumus. Atbildes komentÄ“tas šÄdi: „Aptaujas dati liecina, ka, lai gan atsevišÄ·os konkrÄ“tos jautājumos konservatÄ«vās idejas Latvijas sabiedrÄ«bā parasti ir populārākas nekā liberālās, tomÄ“r ir virkne jautājumu, kur arÄ« liberāli domājošo Ä«patsvars ir vÄ“rā ņemams. • Pretnostatot ekonomisko protekcionismu un brÄ«vo tirgu, atklājas, ka 58% iedzÄ«votāju uzskata, ka valdÄ«bai ar visiem lÄ«dzekļiem bÅ«tu jāatbalsta vietÄ“jie ražotāji un vietÄ“jās preces un ar visiem pieejamajiem lÄ«dzekļiem bÅ«tu jācenšas aizsargāt Latvijas tirgu un vietÄ“jos ražotājus, turklāt nacionālajam protekcionismam ir jābÅ«t vienai no valdÄ«bas prioritātÄ“m. Tikai 16% vairāk atbalsta pozÄ«ciju, ka, lai patÄ“rÄ“tājiem bÅ«tu zemākas cenas un plašÄks piedāvājums, valdÄ«bai bÅ«tu jādod vienādas iespÄ“jas visiem uzņēmÄ“jiem: gan vietÄ“jiem, gan ārzemju, un patÄ“rÄ“tājiem jādod iespÄ“ja izvÄ“lÄ“ties, kas tiem labāk patÄ«k. • 62% iedzÄ«votāju piekrÄ«t, ka mÅ«sdienās atklātums privātās dzÄ«ves apspriešanā ir aizgājis pārāk tālu. Tikai 10% šÄdai tÄ“zei nepiekrÄ«t. • 55% piekrÄ«t, ka likums un kārtÄ«ba ir svarÄ«gāki par indivÄ«da tiesÄ«bām publiski izteikties (televÄ«zijā, radio, rÄ«kot demonstrācijas, piketus, u.tml.). Tikai 14% tam nepiekrÄ«t. • 48% uzskata, ka, lai nepieļautu netikumÄ«gu, vardarbÄ«gu un pretvalstisku materiālu izplatÄ«bu, valstij vajadzÄ“tu noteikt stingrākus ierobežojumus saistÄ«bā ar to, ko un kā drÄ«kst publicÄ“t internetā. Tikai 22% uzskata, ka cilvÄ“kiem bÅ«tu jāatstāj pilnÄ«ga rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«ba, t.i., katrs var rakstÄ«t un publicÄ“t visu, ko un kā vien vÄ“las. • 44% uzskata, ka interneta lietotāju anonimitāte bÅ«tu jāierobežo, bet 21% domā, ka internetā bÅ«tu jāsaglabā pilnÄ«ga tā lietotāju anonimitāte, lai katrs var anonÄ«mi rakstÄ«t un lasÄ«t, ko vien vÄ“las. • 40% vÄ“las, lai televÄ«zijā tiktu demonstrÄ“tas tikai no morāles viedokļa pieņemamas filmas, bet 38% ir pret TV satura ierobežošanu, uzskatot, ka televÄ«zijā bÅ«tu jāļauj demonstrÄ“t jebkādas filmas, bet skatÄ«tājiem pašiem bÅ«tu jādod tiesÄ«bas izvÄ“lÄ“ties, ko skatÄ«ties un ko – nÄ“. • 45% domā, ka laulÄ«bas ir bÅ«tisks priekšnoteikums laimÄ«gai Ä£imenes dzÄ«vei un sekmÄ«gai bÄ“rnu audzināšanai, bet 29% uzskata, ka cilvÄ“kiem var bÅ«t laimÄ«ga Ä£imenes dzÄ«ve un viņi var sekmÄ«gi izaudzināt bÄ“rnus, arÄ« nenoslÄ“dzot oficiālu laulÄ«bu. • 43% uzskata, ka svarÄ«gāka ir savu tradÄ«ciju rÅ«pÄ«ga kopšana un saglabāšana, bet 21% domā, ka svarÄ«gāka ir atvÄ“rtÄ«ba dažādām kultÅ«rām un to ietekmÄ“m. • 38% piekrÄ«t, ka labāk turÄ“ties pie tā, kas ir, nekā mÄ“Ä£ināt ko jaunu, par ko maz kas ir zināms. PretÄ“jās domās ir 30% iedzÄ«votāju. • 34% piekrÄ«t, ka priekšroka ir jādod pieredzÄ“jušiem praktiÄ·iem, darÄ«tājiem, nevis cilvÄ“kiem, kam ir jaunas idejas, bet 28% tam nepiekrÄ«t. • 32% uzskata, ka, salÄ«dzinājumā ar citām reliÄ£ijām Latvijā, kristiešiem bÅ«tu jādod lielākas tiesÄ«bas izvÄ“rst savu darbÄ«bu, celt savus dievnamus un propagandÄ“t savus uzskatus sabiedrÄ«bai. Savukārt 27% domā, ka Latvijā pilnÄ«gi visām reliÄ£ijām (t.i., gan kristietÄ«bai, gan musulmanismam, budismam, hinduismam u.tml.) bÅ«tu jādod vienādas tiesÄ«bas izvÄ“rst savu darbÄ«bu, celt savus dievnamus un propagandÄ“t savus uzskatus sabiedrÄ«bai. • Tikai 18% nepiekrÄ«t, ka bÅ«tu labāk, ja sabiedrÄ«ba ātrāk atmestu vecas idejas un tradÄ«cijas, pieņemot jaunu domāšanu un jaunas idejas. Savukārt 45% šÄdai tÄ“zei piekrÄ«t. Šis ir vienÄ«gais no šajā pÄ“tÄ«jumā iekļautajiem jautājumiem, kur konservatÄ«vi uzskati pausti retāk nekā liberāli”.

ArÄ« par šiem uzskatiem tautai nav jākaunas. Tikai vienā jautājumā „konservatÄ«vi uzskati pausti retāk nekā liberāli”.

Par tautas uzskatiem kaunas vienÄ«gi TPI. Kaunas tāpÄ“c, ka biedrÄ«bas kungiem nevÄ“lami konservatÄ«vs ir viss politiski, ekonomiski un sociāli veselÄ«gais, kas plaši atklājās Latvijas iedzÄ«votāju uzskatos.

Amizanti (fantastiski kropli), ka TPI pārliecÄ«bā konservatÄ«visms ir tas, kas viņuprāt traucÄ“ valsts attÄ«stÄ«bu un liecina par sociālisma paliekām cilvÄ“ku apziņā. Ja TPI bÅ«tu Ä«sti konservatÄ«visma adepti, tad viņi priecātos par tautas veselÄ«gajiem uzskatiem. Taču TPI ir visÄ«stākie liberālisma pielÄ«dÄ“ji, kuri tiecas maskÄ“ties ar „moderno konservatÄ«vismu”. Tātad tā visa liekulÄ«gie pielÄ«dÄ“ji, kas paplašina ceļu uz Rietumu civilizācijas katastrofu un nākotnes apdraudÄ“tÄ«bu.

TPI ir liberālisma ideoloÄ£ijas diktatÅ«ras vergi, par ko minÄ“ju iepriekš. Liberālisma ideoloÄ£iskās sistÄ“mas stingrÄ«ba ir stimulÄ“jusi TPI fantastiskās kroplÄ«bas. TPI „modernais konservatÄ«visms” praktiski ir stulbi nomaskÄ“ts liberālisms, kas ir kļuvis par mÅ«sdienu pasaules destruktÄ«vāko idejisko spÄ“ku.

  PÄ“tÄ«jumā nevajadzÄ“ja iekļaut 6.nodaļu. Tā atklāj TPI milzÄ«go nekompetenci. Tā nekādi nav savienojama ar „politiÄ·a” un „padomnieka” karjeru. Tik nekompetenti cilvÄ“ki nedrÄ«kst bÅ«t ne politiÄ·i, ne valsts vadÄ«tāju padomnieki. NedrÄ«kst bÅ«t iedzÄ«votāju izglÄ«totāji.

6.nodaļā ir teikts: „Lai noskaidrotu kādiem strāvojumiem Latvijas iedzÄ«votāji dotu priekšroku, gadÄ«jumā, ja tiek konfrontÄ“ts sociālistisks, konservatÄ«vs un liberāls pasaules skatÄ«jums, aptaujas dalÄ«bniekiem tika lÅ«gts iepazÄ«ties ar trÄ«s konkurÄ“jošiem valsts galveno uzdevumu aprakstiem (ideoloÄ£iskām koncepcijām) un izvÄ“lÄ“ties to, kura, pÄ“c respondenta domām vislabāk atspoguļo valsts galvenos uzdevumus. IdeoloÄ£isko koncepciju nosaukumi respondentiem netika norādÄ«ti, kas nozÄ«mÄ“, ka viņi savas izvÄ“les izdarÄ«ja, balstoties uz šo koncepciju saturu, nevis nosaukumiem. Respondentiem tika piedāvāti sekojoši valsts galveno uzdevumu apraksti. SOCIÄ€LISTISKS skatÄ«jums. Valstij ir jārÅ«pÄ“jas par sociālo taisnÄ«gumu un vienlÄ«dzÄ«bu, jāgādā par visiem iedzÄ«votajiem un jānodrošina visiem bez izņēmuma pienācÄ«gs dzÄ«ves lÄ«menis. Valstij ir jāsaglabā kontrole par stratÄ“Ä£iski svarÄ«gajām nozarÄ“m un ar nodokļu palÄ«dzÄ«bu jāpārdala bagātÄ«ba. Valstij ir jāgarantÄ“ visu sabiedrÄ«bas locekļu vienlÄ«dzÄ«ba. KONSERVATĪVS skatÄ«jums. Valstij ir jānodrošina kārtÄ«bu, drošÄ«bu un likuma varu. Ir nepieciešama stipra policija un armija. Valstij ir jārÅ«pÄ“jas par tradÄ«ciju saglabāšanu, morāles normām un patriotismu, jāatbalsta baznÄ«ca. Jāgādā, lai valstÄ« bÅ«tu patstāvÄ«gi, nodrošināti un iniciatÄ«vas pilni pilsoņi. Valstij ir jāstimulÄ“ biznesa attÄ«stÄ«ba un uzņēmÄ“jdarbÄ«bas iniciatÄ«va. LIBERÄ€LS skatÄ«jums. Valstij, vispirmām kārtām, ir jānodrošina cilvÄ“ka tiesÄ«bas un brÄ«vÄ«bas, jo tikai atsevišÄ·s, privāts indivÄ«ds ir galvenā vÄ“rtÄ«ba. IndivÄ«du politiskās un morālās tiesÄ«bas ir jāstāda augstāk par sabiedrÄ«bas interesÄ“m. Valsts vara pār cilvÄ“ku ir jāierobežo, tās funkcijas – jāsamazina lÄ«dz minimumam. Valstij galvenokārt ir tikai jāseko lÄ«dzi spÄ“les noteikumiem – visu pārÄ“jo regulÄ“ brÄ«vais tirgus un brÄ«va konkurence. PÄ“tÄ«juma dati liecina, ka no piedāvātajiem trÄ«s valsts attÄ«stÄ«bas koncepcijām, 47% Latvijas iedzÄ«votāju izvÄ“lÄ“tos sociālistisku modeli, 31% - konservatÄ«vu, bet tikai 13% - liberālu modeli”.

IedzÄ«votāju izvÄ“le ir slavÄ“jama. SlavÄ“jami nav TPI sameistarotie „valsts galveno uzdevumu apraksti”. TPI ir totāli primitÄ«vas zināšanas par valstiskumu. Tekstā tas visgriezÄ«gāk redzams „sociālistiskā skatÄ«juma” un „konservatÄ«vā skatÄ«juma” raksturojumā. TPI izklāstā nav nekādas atšÄ·irÄ«bas starp abiem skatÄ«jumiem.

Bet pats trakākais ir, lÅ«k, kas. TPI nezina, ka nekad nav eksistÄ“jusi konservatÄ«visma valsts. KonservatÄ«visma ideoloÄ£ija nekad nav bijusi valsts ideoloÄ£iskā sistÄ“ma. Pat Lielbritānijas vÄ“sture ar to nevar lepoties. Uzdodot aplamo jautājumu par „konservatÄ«vo skatÄ«jumu”, TPI arÄ« iedzÄ«votājus pārvÄ“rš par TPI. Sastopoties ar vÄ“sturiski nepatieso TPI priekšlikumu, tauta var apjukt un var sākt Ä£enerÄ“t tādas pašas fantastiskās kroplÄ«bas, kādas ir Ä£enerÄ“jis „Populares Latvija” triumvirāts, pilnā mÄ“rā attaisnojot savas biedrÄ«bas nosaukumu.