Iesaki rakstu:

Jau pirms vairākiem gadiem rakstÄ«ju, ka noziegumu atklāšanā un izmeklÄ“šanā un iztiesāšanā valda liela apjoma haoss, nenoteiktÄ«ba un neskaidrÄ«bas. Diemžēl šajā raidÄ«jumā sarunās apstiprinās, ka tā pati situācija no gada uz gadu, desmitiem gadu nemainās vai mainās nenozÄ«mÄ«gi. RaidÄ«jumā neizskanÄ“ja praktiski neviens kaut cik vÄ“rā ņemams viedoklis, kas un kā jādara, lai sakārtotu sistÄ“mu lÄ«dz normālai.

Tika runāts par izmeklÄ“šanas problÄ“mām, bet nedzirdÄ“jām atbildi vai ierosinājumus, kas nopietni jādara, lai policijā nodrošinātu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu izmeklÄ“šanas kvalitāti, novÄ“rstu korupciju.

Par katastrofālu stāvokli izmeklÄ“šanā un iztiesāšanā jau 25 gadus notiek viena un tā pati gaušanās, augstākās amatpersonas par patiesām problÄ“mām nopietni nerunā un nevÄ“las runāt, kamÄ“r parādÄ«sies politiskā griba kārtot lietas, kā pienākas, un tiks noteikts ar likumu, kas un kā jāreformÄ“ (reformai lÄ«dzekļi nav jāmeklÄ“, tikai jāpārdala).

Bieži vien var sastapties ar izteicieniem, ka dažāda ranga priekšnieki vienkārši neļauj labi strādāt. Tam ir dažādi pamatoti iemesli, tajā skaitā tas, ka priekšnieki iejaucas svarÄ«gākās lietās un nosaka ar likumu piešÄ·irto „procesa virzÄ«bu”.

 Kā var runāt par kvalitāti, ja faktiski izmeklÄ“tāju institÅ«ts kā tāds neeksistÄ“. Kā tā, jocÄ«gs secinājums, jautās - kas tad izmeklÄ“ lietas vai, kā to sauc tagad, – kas izmeklÄ“ procesus, ja nav izmeklÄ“tāju. Atbildu, izmeklÄ“tāji nav izmeklÄ“tāji, bet tikai procesa virzÄ«tāji: ja vienlaicÄ«gi vienā lietā ir daudz par daudz „procesa virzÄ«tāju”, grÅ«ti izvÄ“rtÄ“t, kurš „šuva mÄ“teli”, kurš „pogas”, tātad tā nav izmeklÄ“šana. IzmeklÄ“šana kā tāda ir sagrauta - padarÄ«ta par vadāmu un manipulÄ“jamu, sadrumstalota, bezatbildÄ«ga.

IzmeklÄ“šanā valda shÄ“ma: „izmeklÄ“tājs” jau ierosinātu kriminālizmeklÄ“šanu vai reÄ£istrÄ“tu materiālu (atvainojos – procesu, process pošol) no policijas priekšnieka saņem ar rezolÅ«ciju un norādÄ«jumiem, ko un kā darÄ«t.

RaidÄ«jumā tika izteikts, ka nav kvalificÄ“tu izmeklÄ“tāju. Linda MÅ«rniece esot likvidÄ“jusi Policijas akadÄ“miju. ArÄ« par prokuroriem saka to pašu, ne reizi vien, ka nav kadru, kas var izmeklÄ“t svarÄ«gas lietas.

Pagājuši 25 gadi, un „nav” kvalificÄ“tu kadru? Un vÄ“l 25 gadus nebÅ«s kvalificÄ“tu izmeklÄ“tāju un prokuroru, kamÄ“r Krimināllikums un Kriminālprocesa likums bÅ«s tāds, kādu, manuprāt, uzrakstÄ«ja advokāti, tiesneši un prokurori savām vajadzÄ«bām un bÅ«s vadāmi izmeklÄ“tāji.

Savulaik es kā prokurors publicÄ“ju masu medijos rakstu, ka minÄ“tajos likumos daudz tulkojamu pantu „pÄ“c vajadzÄ«bas”, vairāk nekā vajag, bet vai šÄdus iebildumus kāds klausÄ«s? Advokāte V. JÄ“kabsone gan kaut ko lÄ«dzÄ«gu presÄ“ atbildÄ“ja, ka Civilprocesa likums, ko viņa gatavoja, ir pieņemts un prokuroram tas jāpilda bez iebildÄ“m.

Protams, ir atšÄ·irÄ«gi priekšnieki un atšÄ·irÄ«gas priekšnieku rezolÅ«cijas un norādÄ«jumi. Un vai masu medijos esiet dzirdÄ“juši izmeklÄ“tāja vai prokurora komentārus izmeklÄ“jamās lietās? Krimināllietas, it kā piesardzÄ«gi, komentÄ“ vienÄ«gi visaugstāko iestāžu amatpersonas. Tā nav iejaukšanās izmeklÄ“šanā? Kas viņiem dod tiesÄ«bas izteikties krimināllietās. Protams, ka aicinājums uz patstāvÄ«bu, lai nepieļautu sakārtot izmeklÄ“šanu, tiks traktÄ“ts kā atgriešanās pie vecās kārtÄ«bas.

2016.gada 18.februārÄ« Latvijas radio izskanÄ“ja, ka Igaunijā izmeklÄ“tāji izmeklÄ“šanu veic pilnÄ«bā, tikai tad nosÅ«ta lietu prokuroram. Kā skaties, tā Igaunijā dzÄ«ve ar likumiem sakārtotāka, likumi cilvÄ“cÄ«gāki, godÄ«gāki un atbilstošÄki valsts un tautas vajadzÄ«bām, valsts budžets divreiz lielāks kā Latvijai. Ko tas nozÄ«mÄ“, tas ir pÄ“tnieciskās žurnālistikas darbs.

Nav šaubu, Latvijā izmeklÄ“tājam likumā noteikts „strebt putru”, kaut ko un kaut kā sadarÄ«t un pusizmeklÄ“tu lietu sÅ«tÄ«t prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai (vārds kriminālvajāšana gan ir juridiski nekorekts, nejÄ“dzÄ«gs, jo vajāšana attiecas uz pakaļdzÄ«šanos, arÄ« uz dzÄ«vniekiem, cilvÄ“kus nevajā, noziegumu izdarÄ«tājiem uzrāda vai ceļ apsÅ«dzÄ«bu).

Ko prokuroram iesākt ar lietu (procesu), ja izmeklÄ“šana nav pabeigta, daudz kas jānoskaidro un Ä«sā termiņā - 10 dienās jāizlemj celt apsÅ«dzÄ«bu vai lietu atdot atpakaļ. Bet kā var atdot atpakaļ, ja tu to pats uzraudzÄ«ji? 10 dienu laikā liela darba apjoma dēļ citās lietās nav iespÄ“jams ar jaunu lietu iepazÄ«ties. NokavÄ“ja 10 dienas, lai ar šo lietu dara, kā grib, un prokurors aizdomās turÄ“tajam uzrāda pagaidu apsÅ«dzÄ«bu (dežurapsÅ«dzÄ«bu) un sāk dÄ«dÄ«t izmeklÄ“tāju – atnes to, padod to, izdari šo un to. NepildÄ«t prokurora pieprasÄ«jumus nevar, bet tas ārkārtÄ«gi traumÄ“ un sarausta izmeklÄ“tāju darbu, viņam nāk virsÅ« rezolÅ«cijas, norādÄ«jumi un noteikumi jaunās lietās.

ProkuratÅ«rai (un policijas priekšniekiem) jāpārtrauc izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«ba un iejaukšanās izmeklÄ“šanā izmeklÄ“šanas gaitā. Likums nosaka, ka izmeklÄ“tāja tiešais priekšnieks ir izmeklÄ“šanas iestādes vai tās struktÅ«rvienÄ«bas vadÄ«tājs vai viņa vietnieks, kuram uzdots kontrolÄ“t konkrÄ“tā kriminālprocesa veikšanu izmeklÄ“šanas laikā. Ai, ai, kā tā var runāt, sāks kliegt pretÄ« augstie priekšnieki, izmeklÄ“tājs un prokurors ir nevainojami patstāvÄ«gs. AplamÄ«bas, ne vairāk, par ko var pārliecināties likumā.

Lai nebÅ«tu tikai vārdi, cik aplami ir Kriminālprocesa likuma nosacÄ«jumi par policijas priekšnieku un prokuratÅ«ras ietekmi uz izmeklÄ“šanu, šeit pilnā apmÄ“rā citÄ“ju Kriminālprocesa likuma (KPL) pantus. Policijas priekšnieka tiesÄ«bas:

26.pants. Pilnvaras veikt kriminālprocesu

2) Konkrētajā kriminālprocesā pilnvaras ir:

1) procesa virzītājam;

2) izmeklÄ“šanas grupas dalÄ«bniekam;

3) uzraugošajam prokuroram;

31.pants. IzmeklÄ“tāja tiešais priekšnieks

(1) IzmeklÄ“tāja tiešais priekšnieks ir izmeklÄ“šanas iestādes vai tās struktÅ«rvienÄ«bas vadÄ«tājs vai viņa vietnieks, kuram saskaņā ar pienākumu sadali vai individuālu rÄ«kojumu uzdots kontrolÄ“t konkrÄ“tā kriminālprocesa veikšanu izmeklÄ“šanas laikā.

 (3) IzmeklÄ“tāja tiešajam priekšniekam ir tiesÄ«bas:

1) iepazÄ«ties ar viņam pakļautās amatpersonas lietvedÄ«bā esošÄ kriminālprocesa materiāliem;

2) pieņemt procesam nozÄ«mÄ«gus organizatoriskos lÄ“mumus, tas ir, noteikt kritÄ“rijus kriminālprocesu sadalei, nodot kriminālprocesu citam procesa virzÄ«tājam, izveidot izmeklÄ“šanas grupu, savas kompetences ietvaros pārņemt kriminālprocesa vadÄ«šanu;

3) piedalÄ«ties tajās procesuālajās darbÄ«bās, ko veic procesa virzÄ«tājs vai izmeklÄ“šanas grupas dalÄ«bnieks;

4) veikt izmeklÄ“šanas darbÄ«bu, par to iepriekš informÄ“jot procesa virzÄ«tāju;

5) atcelt savā pakļautÄ«bā esošo amatpersonu nepamatoti un nelikumÄ«gi pieņemtos lÄ“mumus. 

IzmeklÄ“tājam jādod iespÄ“ja ne tikai lemt patstāvÄ«gi, bez norādÄ«jumiem, bet arÄ« izmeklÄ“t lietu lÄ«dz galam, pabeigt izmeklÄ“šanu, tikai tad nosÅ«tÄ«t prokuroram, nevis sÅ«tÄ«t „jÄ“lvielu” vai „izstrādājumu”.

Par kādu izmeklÄ“tāju te var runāt, tāda nav, ir „norādÄ«jumu pildÄ«tājs un grāmatvedis”. Nedaudz pārspÄ«lets izteikums, bet tam ir pamats.

 Šodienas izmeklÄ“šanas procesā pienākumu sadales kārtÄ«ba (bezatbildÄ«ba) drÄ«zāk apmierina daudzus - daļēji arÄ« pašus darbiniekus, arÄ« tos, kuri nevÄ“las, lai labi un atbildÄ«gi strādātu policija, un arÄ« priekšniekus, bet sevišÄ·i par to priecājas apsÅ«dzÄ“tie un tiesājamie, viņu advokāti un tiesneši, jo ir plaša iespÄ“jas manipulÄ“t, sagrozÄ«t procesus, vilcināt un radÄ«t pat haotiskas situācijas. Tā jau ir valsts drošÄ«bas sastāvdaļa.

Secinājums. IzmeklÄ“tāji ir jānorobežo ne tikai no policijas iestādes priekšnieka, ja tā drÄ«kst teikt, jāatbrÄ«vo no iespÄ“jamiem interešu konfliktiem, no izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«bas, lai bÅ«tu brÄ«vi nervi organizÄ“t policijas iestādes darbu.

Visās policijās ir jāatjauno izmeklÄ“tāju institÅ«ts ar tā patstāvÄ«bu, neatkarÄ«bu, tā pārraudzÄ«bu nododot iekšlietu ministram.

No teiktā redzam, ka izmeklÄ“tājs un prokurors atkarÄ«gi viens no otra, dÄ«da viens otru. Prokurors, saņēmis vāji izmeklÄ“tas lietas, spiests tās stipri „lāpÄ«t” un ar ielāpiem un šaubu Ä“nā sÅ«tÄ«t uz tiesu (maize advokātiem!). Tiesām arÄ« ir procesā (izskatÄ«šanai) atrodas daudz procesu (lietu) un tiesnesis, saņēmis lietu no prokurora, nepaspÄ“j iepazÄ«ties ar to, lai pieņemtu kvalificÄ“tu lÄ“mumu un lietu noliek plauktā. Nu nāk šai lietai izskatÄ«šanas laiks vai iepazÄ«šanās laiks ar to, bet termiņš jau pagājis liels, tiesnesis vairs nevar to atdot atpakaļ prokuroram. Ko atliek darÄ«t? Iztiesāt un attaisnot vai tiesājamajam noteikt sodu, kas sabiedrÄ«bā rada izbrÄ«nu, kā jau teica arÄ« TV „TiešÄ runa” raidÄ«jumā, lai apsÅ«dzÄ“tais (tiesājamais) nesÅ«dzÄ“tos ECT.

Vai prokurors izteiks tiesai protestu par paša vāji izmeklÄ“tu lietu? NÄ“. Krieviski to saka – visā šajā procesā ir „panibratstvo” vai - visi atkarÄ«gi vien no otra.

Par piemÄ“ru, strādājot RÄ«gas tiesas apgabala prokuratÅ«rā man tika uzdots izmeklÄ“t noziedzÄ«ga nodarÄ«juma faktu (procesu) no A lÄ«dz Z, divu trÄ«s nedēļu laikā. IzmeklÄ“ju un nosÅ«tÄ«ju Vidzemes rajona tiesai, bet man pašam bija šaubas par šÄ«s lietas izmeklÄ“šanas kvalitāti, jo bija dots ļoti Ä«ss laiks, citas lietas dzen arÄ«. Tiesas dienā satiekoties ar tiesnesi, viņai saku, ka man tā lieta tāda pašÄ·idra izdevās vai citādi, kā uz to skatās tiesnese. Tiesnese: ko jÅ«s, prokurora k-gs, es savā tiesneses praksÄ“ vÄ“l neesmu sastapusi tik labā kvalitātÄ“ izmeklÄ“tu lietu, tā apmÄ“ram. Man bija šoks, kodu lÅ«pā, klusÄ“ju un domāju – kāds izmeklÄ“šanas lÄ«menis ir rajonos!?

Starp citu, savā prokurora praksÄ“ no simtiem saņemto krimināllietu pilnÄ«gi kvalitatÄ«vas bija retums. Neskaitāmi daudzās lietās bija jālabo nesamÄ“rojami lielas nepilnÄ«bas, jāliek ielāps uz ielāpa, jāaicina „izmeklÄ“tāji” izlasÄ«t, iztulkot rokrakstu hieroglifus, bet nereti lietā nevarÄ“ja izprast, kurš ir „galvenais” izmeklÄ“tājs, jo lietā neskaitāms daudzums „procesa virzÄ«tāju”- izmeklÄ“tāju un nevarÄ“ja izprast, kam prasÄ«t atbildÄ«bu, kuram likt labot lietas materiālus, tulkot dokumentu rokrakstus, lai glābtos no brāķa un varÄ“tu noteikt apsÅ«dzÄ«bas saturu. Bija vairāki gadÄ«jumi, ka tiesneši prokuroram lika publiski lasÄ«t lietas lapas, tulkot puslatviski rakstÄ«tas liecÄ«bas utt. Vienkārši bija kauns.

Lai strādātu profesionāli, vispirms vajadzÄ«ga personÄ«gā atbildÄ«ba, kas veidojas no neatkarÄ«bas, patstāvÄ«bas un pareizas darba organizācijas. Tas, lÅ«k, ir siets, kas izsijā no policijas, prokuratÅ«ras vai tiesas vājos un nespÄ“jÄ«gos strādāt šajās iestādÄ“s.

CilvÄ“ku dabā ir arÄ« vÄ“l viena „vājÄ«ba”, kas notur tajā vai citā darbā, kā turÄ“šanās jau ierastajā vidÄ“, kolektÄ«vā, kur jau rasts gandarÄ«jums, jau ir iestrādes, apmierinoša darba organizācija. ArÄ« drošÄ«bas sajÅ«ta par pastāvÄ«gu darbu nav mazsvarÄ«ga.

Tādēļ viedoklis, ka mazās algas dēļ policijā strādā vājākie, spÄ“jÄ«gākie aiziet uz komercfirmām, ir aplams, šie runātāji maldina. Izņēmumi nekur, nekad nav izslÄ“dzami. Ja kāds meklÄ“ labāku vietu un atrod, aiziet tik un tā.

KamÄ“r blakus likumam bÅ«s pielÄ«dzināta prokurora un policijas priekšnieka norādÄ«jumu sistÄ“ma, nekādas patstāvÄ«bas un kvalitātes prokuratÅ«rā un policijā nebÅ«s, un ne tikai, personāls pie šÄ«s sistÄ“mas kārtÄ«bas jÅ«tas nospiests, iespÄ“jams, palaikam izjÅ«t pazemojumu un, motivÄ“jot savu aiziešanu no amata ar mazu algu, atstāj policiju un labāk brauc lasÄ«t sÄ“nes uz Īriju, nevis karo ar priekšnieku norādÄ«jumiem.

ArÄ« tie ir lieli maldi, ka, ja palielinātu algu, kukuļus policija vai tiesneši neņemtu vai mazinātu. VarbÅ«t, ka kādam tas nostrādā. Algas policijā ir jāpalielina, ne mazāk kā 80% no prokurora algas. ArÄ« tas ir drošÄ«bas jautājums.

 Par kukuļošanu ir cita saruna, un tās sašaurināšana lielā mÄ“rā atkarÄ«ga no policijas iestādes vadÄ«bas. Vispirms atņemot iespÄ“jas priekšniekiem manipulÄ“t ar izmeklÄ“šanu, un otrs – godÄ«gi un atbildÄ«gi pildÄ«t savus priekšnieka amata pienākumus. Priekšniekus jāatbrÄ«vo no tÄ“višÄ·Ä«gās gādÄ«bas par sevišÄ·i svarÄ«gām un nesvarÄ«gām lietām, kas jau atrodas pie izmeklÄ“tāja, ja izmeklÄ“tājs neprasa padomu kā izlemt…

Vai tad mÄ“s nezinām, ka „apetÄ«te rodas Ä“dot” un, jo lielāka alga, jo jādod lielāki kukuļi. ArÄ« tiesnešu gaušanās, ka nepietiekamas algas apdraud tiesnešu spriedumu kvalitāti, valsts drošÄ«bu un… iespÄ“jama kukuļošana, neiztur kritiku, ja neteikt, ka bezkaunÄ«ba. Otrādi, kādreiz kad Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga nosodÄ«ja korupciju tiesās, viņu tiesneši gandrÄ«z "noÄ“da" par to, sak, liec galdā pierādÄ«jumus. NRA arÄ« bija raksts ar nosaukumu - "Korupcija tiesās - drauds valsts drošÄ«bai”.

IzmeklÄ“tāja vai prokurora pilna patstāvÄ«ba un daudz precÄ«zāka, bez divdomÄ«bām un zÄ«lÄ“šanas, likumdošana bÅ«tu ļoti bÄ«stama kukuļņēmÄ“jiem un devÄ“jiem, valsts un pašvaldÄ«bu mantas izlaupÄ«tājiem un prihvatizÄ“tājiem, kontrabandistiem..

Vai tikai tas nav galvenais iemesls nolaidÄ«bai, korupcijai? Neticu, ka attiecÄ«gām amatpersonām, likumdevÄ“jiem trÅ«kst kvalitātes vai lietas izpratnes. PiemÄ“ru varÄ“tu minÄ“t no Valsts kontroles nosÅ«tÄ«to materiālu par naudas un mantas izsaimniekošanu kādā pašvaldÄ«bas domÄ“, kur kādas Valsts policijas pārvaldes priekšnieks paziņo, ka, lai ierosinātu par saimnieciska rakstura izlaupÄ«šanas faktu krimināllietu (procesu?), viņam tas jāsaskaņo ar attiecÄ«gu Ä£enerālprokuratÅ«ras prokuroru. Valsts kontroles materiāli ap 40-50 lapām tika norakstÄ«ti, izsaimniekotās naudas daudzi tÅ«kstoši likumÄ«gi palika tās saņēmÄ“ju, izsaimniekotāju rÄ«cÄ«bā, kur caurkritis baņķieris no pašvaldÄ«bas kā galvotājas parāda atmaksai vienojās pārvÄ“rtÄ“t jau tolaik tuvu miljonam vÄ“rtu Ä«pašumu uz 150 000 latu, kas šodienas cenās jau vÄ“rtÄ“jams vairākus miljonus, un ieguva to Ä«pašumu.

Prokuroram piešÄ·irtas tiesÄ«bas uzraudzÄ«t izmeklÄ“šanu, bet ko tas nozÄ«mÄ“? Viņam jāskatās izmeklÄ“tājam uz pirkstiem, ko dara, ko raksta? Ja uzraudzÄ«bu ievÄ“ro, izmeklÄ“tājs jau nav vairs izmeklÄ“tājs, bet bikstāma amatpersona. IzmeklÄ“šanas priekšniekam, kā teikts minÄ“tajā likumā, arÄ« lÄ«dzÄ«gas tiesÄ«bas ir bikstÄ«t izmeklÄ“tāju. ArÄ« pÄ“c amata nav izmeklÄ“tājs, bet amata nosaukums ir kriminālinspektors vai inspektors, kurš pakļauts kriminālpolicijas priekšniekam.

ArÄ« prokurori ne tikai ir izmeklÄ“šanas procesa uzraugi, bet nepamatoti pārvÄ“rsti par izmeklÄ“tājiem, kaut sabiedrÄ«bai tiek iegalvots, ka prokuratÅ«ra izmeklÄ“šanu neveic.

Kaut likums teorÄ“tiski tā arÄ« paredz, bet praksÄ“, kā jau manÄ«jām par izmeklÄ“šanas stadiju sadali, prokurors spiests atkārtot vai turpināt daudzas izmeklÄ“šanas darbÄ«bas. Viens piemÄ“rs: vai apsÅ«dzÄ«bas lÄ“mums sagatavošana, uzrādÄ«šana un apsÅ«dzÄ“tā nopratināšana ir vai nav izmeklÄ“šana? Yutklāt prokurors izdara daudz citu izmeklÄ“šanas darbÄ«bu, pratina lieciniekus, cietušos, sastāda daudzus lÄ“mumus utt.

Manuprāt, neviens nenoliegs, ka izmeklÄ“šanas darbs jānorobežo arÄ« no prokurora uzraudzÄ«bas un lietu (procesu) policijas izmeklÄ“tājam jādod izmeklÄ“t pilnÄ«bā, lai uzraugošais prokurors vienÄ«gi izpildÄ«tu pārbaudes funkcijas, bez vienas izmeklÄ“šanas darbÄ«bas.

Lūk, prokurora tiesības:

37.pants. IzmeklÄ“šanu uzraugošais pro­kurors

(1) Prokurors, kuram saskaņā ar prokuratÅ«ras iestādÄ“ noteikto pienākumu sadali(???) vai rÄ«kojumu konkrÄ“tajā kriminālprocesā jāveic izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«ba (???), ir uzraugošais prokurors.

(2) Uzraugošajam prokuroram izmeklÄ“šanas laikā ir pienākums:

1) dot norādÄ«jumus (???) par procesa veida izvÄ“li, izmeklÄ“šanas virzienu un izmeklÄ“šanas darbÄ«bu veikšanu, ja procesa virzÄ«tājs nenodrošina mÄ“rÄ·tiecÄ«gu izmeklÄ“šanu un pieļauj neattaisnotu iejaukšanos personas dzÄ«vÄ“ vai vilcināšanos;

2) pieprasÄ«t, lai izmeklÄ“tāja tiešais priekšnieks nomaina procesa virzÄ«tāju, izdara izmaiņas izmeklÄ“šanas grupā, ja netiek izpildÄ«ti dotie norādÄ«jumi (???) vai ir pieļauti procesuālie pārkāpumi, kas apdraud kriminālprocesa norisi.

Prokurors savā darbÄ«bā ir it kā patstāvÄ«gs, bet, kā „svarÄ«gu personu” lieta, tā tava patstāvÄ«ba beidzas. Ar to saskāros ne reizi vien, kad man tika doti norādÄ«jumi, kas saimnieciskajās un dažādu „bosu” lietās jādara (tā saucamajos kriminālnoziegumos gan netraucÄ“ja neviens). AnalizÄ“jot dotos norādÄ«jumus „no augšas”, prokuroru konsÄ«lijā tā arÄ« nevarÄ“jām atšifrÄ“t, ko nozÄ«mÄ“ šie norādÄ«jumi, kā tos izpildÄ«t. Kā atsāku izmeklÄ“šanu, tā no jauna lietu paņem „uz augšu” pārbaudei, atkal pavadraksts ar „norādÄ«jumiem”.

Starp citu, mÄ“s ar vienu deputātu sarunājām, lai viņš uzraksta lietā par manu darbu sÅ«dzÄ«bu, ka vilcinu lietu vai tml., lai man ļautu to virzÄ«t uz tiesu. Triks neizdevās. Tad lietu pa kluso iedevu vienam sevišÄ·i svarÄ«gu lietu prokuroram izvÄ“rtÄ“t, ko darÄ«t tālāk, sakot, ka man uzlikti „bremžu kluči”. Prokurors lietu atdeva un paskaidroja, ka lieta pilnÄ«bā izmeklÄ“ta, jāsastāda apsÅ«dzÄ«bas raksts un jāsÅ«ta uz tiesu. Nekas nesanāca, jo man tika paziņots, ka bez norādÄ«jumu izpildes es lietu nosÅ«tÄ«t uz tiesu nevarÄ“šu (kādu norādÄ«jumu ???), zÄ«mogu lietas nosÅ«tÄ«šanai uz tiesu nedabÅ«šu utt.

 No šÄ«s lietas izmeklÄ“šanas atteicos, un lieta tika pārkvalificÄ“ta jau bez minÄ“to norādÄ«jumu izpildÄ«šanas (kā tā?), un tiesāja pÄ“c panta, kuram jau bija iestājas noilgums.

Turklāt Krimināllikumā ir „izcirsts robs” – likvidÄ“ts pants par amatpersonu (ir kaut kādu publisku personu atbildÄ«ba) kriminālatbildÄ«bu par valsts vai pašvaldÄ«bu Ä«pašuma izlaupÄ«šanu un naudas piesavināšanos, naudas izsniegšanu bez likumiska pamata un nodrošinājuma citām personām, izšÄ·Ä“rdÄ“šanu, tai skaitā parakstot nelikumÄ«gus koleÄ£iālus lÄ“mumus, kas dod tiesÄ«bas nelikumÄ«gi izsniegt naudu, sadalÄ«t pārpalikušos budžeta lÄ«dzekļus, piešÄ·irt tiesÄ«bas uz nekustamo valsts vai pašvaldÄ«bu mantu. Uz Valsts kontrolieres Sudraba IngÅ«nas lÅ«gumu prokuratÅ«rai ierosināt paraugprāvu par pārpalikušÄ iestādes budžeta sadali prÄ“mijās, lasi: izsaimniekošanu, prokuratÅ«ra (vārdu nesaukšu) atbildÄ“ja, ka nav tāda likuma, kas aizliedz dalÄ«t šo naudu. Šoks, bet uztraukumam nav pamata, teiktu Ä£enerālprokurors E. Kalnmeiers kā par VIDa izmeklÄ“tājiem, kuriem miljoni krājas zem mirušas mātes gultas. Bet vai ir likums, kas atļauj piesavināties iestādes naudu? Tā ir tÄ«ri prettiesiska piesavināšanās, izsaimniekošana. Te nu, atvainojos, jāsaka – tāda ir kriminālā Latvija.

Un kāda var bÅ«t cīņa pret kontrabandu, kad kontrabandas kvalifikācijas sastāvs Krimināllikumā nedod iespÄ“jas par šo nodarÄ«jumu noteikt atbildÄ«gās personas, subjektu, kurš saucamas pie kriminālatbildÄ«bas. Neticami? Palasi kontrabandas Krimināllikuma pantu, pilnÄ«gi anonÄ«ms pants:

190.pants. Kontrabanda. (1) Par muitošanai pakļauto preču vai citu vÄ“rtÄ«bu ievešanu Latvijas Republikas muitas teritorijā vai izvešanu no tās, apejot muitas kontroli vai noslÄ“pjot tās no šÄdas kontroles, vai nedeklarÄ“jot, vai izmantojot viltotus muitas vai citus dokumentus, vai citādā nelikumÄ«gā veidā (kontrabanda), ja tā izdarÄ«ta ievÄ“rojamā apmÄ“rā, — soda ar …. Sakiet, kur šeit ir atbildÄ«gā persona? Nav.

MÄ“s prokuratÅ«ras darba kabinetā bijām divi. KolÄ“Ä£is kvalificÄ“jās kontrabandas lietās, izgāja apmācÄ«bu tajās. Bija smagi noskatÄ«ties, kā viņš mocÄ«jās ar daudziem sÄ“jumiem kontrabandas lietās, lai atrastu vainÄ«go, kam celt apsÅ«dzÄ«bu, mÄ“Ä£inājām izlobÄ«t, bet neizdevās. Kas tālāk, tāpat skaidrs.

Kontrabandisti un automašÄ«nu zagļi sadala pienākumus tā, lai atsevišÄ·a subjekta darbÄ«ba neveidotu nozieguma sastāvu, bet visu tÄ«klu neizpauž. Te jautājums likumu grozÄ«jumu „meistariem” un to ierosinātājiem. IzmeklÄ“tājs un prokurors jo sevišÄ·i plāta rokas bezspÄ“cÄ«bā, ko saukt pie kriminālatbildÄ«bas – šoferis „nekā nezina”, plombas kārtÄ«bā, dispečers – mÄ“s neko neiekrāvām, krāvÄ“ji – ko lika, to iekrāvām, Ä«pašnieks – devu rÄ«kojumu iekraut un vest makaronus kastes, bet ne narkotikas, alkoholu vai cigaretes utt.

Der atcerÄ“ties bezatbildÄ«bas vai ar tÄ«šu nolÅ«ku rÄ«cÄ«bas piemÄ“ru TV raidÄ«jumā “MÅ«su cilvÄ“ks” 2001.gada 16.janvāra “Panorāmā”. Prokurors Guntis Akmeņkalns sacÄ«ja, ka Mottes darÄ«jumu lietā nosÅ«tÄ«tas uz tiesu 3 lietas (civilprasÄ«bas) un paskatÄ«sies, kā šÄ«s lietas ies caur tiesu (kauns, ka tā spiests runāt Ä£enerālprokuratÅ«ras prokurors, bet neko darÄ«t, tāda pastāv kriminālatbildÄ«bas sistÄ“ma), tad lems jautājumu par lietu ierosināšanu vai neierosināšanu par citiem faktiem. To pašu klāstÄ«ja J.MaizÄ«ša kungs, manuprāt, 2000.gada decembrÄ« kādā TV raidÄ«jumā.

Par Krimināllikuma ačgārnÄ«bām un aplamÄ«bām arÄ« kādreiz rakstÄ«ju Latvijas VÄ“stnesÄ«, un tomÄ“r šÄdas aplamÄ«bas joprojām pastāv, lasi konkrÄ“tos Krimināllikuma pantus, ja ir interese. Izrakstu publicÄ“ju nesaÄ«sināti.

AtradÄ«si kārtÄ“jo anonÄ«mo pantu, lai neviens izmeklÄ“tājs nevarÄ“tu noskaidrot, kā un kas ir kas šajā pantā noskaidrojams, lÄ«dzÄ«gi kā kontrabandas gadÄ«jumā:

318.pants. Dienesta stāvokļa ļaunprātÄ«ga izmantošana

 (1) Par valsts amatpersonas izdarÄ«tām tÄ«šÄm darbÄ«bām, ļaunprātÄ«gi izmantojot dienesta stāvokli, ja šÄ«s darbÄ«bas radÄ«jušas bÅ«tisku kaitÄ“jumu valsts varai vai pārvaldÄ«bas kārtÄ«bai vai ar likumu aizsargātām personas interesÄ“m, - soda ar …

Lasi, tulko un brÄ«nies par panta saturu un piemÄ“ro pÄ“c sava prāta un subjektÄ«vās saprašanas, kuras darbÄ«bas neizpildÄ«šana, par kādu kaitÄ“jumu ir runa, kas ir bÅ«tisks kaitÄ“jums utt., kas advokātiem dod pamatojumu runāt tiesu procesos no rÄ«ta lÄ«dz vakaram, gadiem ilgi, kā tas ir arÄ« ar “populāro” Ventspils mÄ“ra tiesas procesu. 

ArÄ« šis pants tāds pat: 319.pants. Valsts amatpersonas bezdarbÄ«ba

 (1) Par valsts amatpersonas pienākumu nepildÄ«šanu, tas ir, ja valsts amatpersona tÄ«ši vai aiz nolaidÄ«bas neizdara darbÄ«bas, kuras tai pÄ“c likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novÄ“rstu kaitÄ“jumu valsts varai vai pārvaldÄ«bas kārtÄ«bai vai ar likumu aizsargātām personas interesÄ“m, un ja ar to valsts varai, pārvaldÄ«bas kārtÄ«bai vai ar likumu aizsargātām personas interesÄ“m radÄ«ts bÅ«tisks kaitÄ“jums, — soda ar …

ArÄ« anonÄ«ms pants, tulko un piemÄ“ro “pÄ“c vajadzÄ«bas”: 325.pants. Valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšana

 (1) Par valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radÄ«ts bÅ«tisks kaitÄ“jums valsts vai sabiedrÄ«bas interesÄ“m vai ar likumu aizsargātām personas interesÄ“m, —soda ar …

Liekas, cits likums jau dos norādi, kas ir finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šana un kāda par to sekos atbildÄ«ba:

Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likums (Likuma nosaukums 01.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spÄ“kā 01.01.2013.)

1. pants. Likuma mÄ“rÄ·is 

ŠÄ likuma mÄ“rÄ·is ir panākt, lai publiskas personas finanšu lÄ«dzekļi un manta tiktu izmantota likumÄ«gi un atbilstoši iedzÄ«votāju interesÄ“m, novÄ“rst to izšÄ·Ä“rdÄ“šanu un nelietderÄ«gu izmantošanu, kā arÄ« ierobežot valsts amatpersonu korupciju …

(lasi un brīnies: KORUPCIJA IR ATĻAUTA, tikai tā jāierobežo).

(Ar grozÄ«jumiem, kas izdarÄ«ti ar 01.11.2012. likumu, kas stājas spÄ“kā 01.01.2013.)

15. pants. AtbildÄ«ba par šÄ likuma noteikumu izpildi (lasi: noteikta pilnÄ«ga bezatbildÄ«ba).

(1) Personas, kuras pārkāpušas šÄ likuma 2.—12.panta noteikumus, saucamas pie likumā noteiktās atbildÄ«bas. (kādā likumā????) Ja minÄ“tos noteikumus pārkāpusi koleÄ£iāla institÅ«cija, saucot pie atbildÄ«bas šÄ«s institÅ«cijas locekļus, ņem vÄ“rā attiecÄ«gā likuma noteikumus ( ņēma vÄ“rā un kas????) par koleÄ£iālas institÅ«cijas locekļu atbildÄ«bu.

(2) Ja šÄ likuma pārkāpumus konstatÄ“jusi Valsts kontrole, veicot revÄ«ziju, revidÄ“jamā vienÄ«ba vai tās augstāka iestāde vai amatpersona piecu mÄ“nešu laikā pÄ“c tam, kad stājies spÄ“kā Valsts kontroles lÄ“mums par revÄ«zijas ziņojuma apstiprināšanu, informÄ“ Valsts kontroli ( šausmas, kāds sods, šoks ???) par šÄ panta pirmajā daļā minÄ“to personu atbildÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanas rezultātiem.

(06.03.2008. likuma redakcijā ar grozÄ«jumiem, kas izdarÄ«ti ar 13.03.2014. likumu, kas stājas spÄ“kā 11.04.2014.)

Vai atradi, kāda seko atbildÄ«ba pÄ“c šÄ« likuma? Lai papildinātu teikto, man jāpiemin viens spilgts piemÄ“rs, kādi likumi top mÅ«su likumu “laboratorijas”.

Savulaik kādā iestādÄ“ bija jurista nodaļas vadÄ«tāja konkurss, tajā piedalÄ«jos, un man bija uzdevums izlasÄ«t un pārstrādāt šÄ«s iestādes darbÄ«bas likumprojektu. PilnÄ«bā pārstrādāju un iesniedzu, konkursu izturÄ“ju, varÄ“ju stāties amatā, bet pa kluso iestādes vadÄ«ba pateica: likumprojektu es esot izstrādājis ideālu, bet iestādei tāds neder, vajag tādu likumu, lai varÄ“tu (tiešus vārdus neatceros) to tulkot “pÄ“c vajadzÄ«bas”. Ar to mana sadarbÄ«ba šajā iestādÄ“ beidzās, jo nevarÄ“ju pieņemt amatu un sniegt juridiskus atzinumus “pÄ“c vajadzÄ«bas”.

Kādreiz bija nepieciešamÄ«ba pavÄ“rtÄ“t vienus VIDa “metodiskos norādÄ«jumus”, kuru izpilde bija nevis metodika, bet tie klientiem komersantiem bija jāievÄ“ro. Pirmais – divi nesavienojami termini – metodika un norādÄ«jumi. Bet, lasot tos, varÄ“ja “nolauzt kaklu”, kā par trÄ«s miljonu lietu kādreiz teica Jānis Skrastiņš. Jā, kaklu lauza nevis trÄ«s miljoni, bet tas, kā tiesās kvalificÄ“ pierādÄ«jumus un to pietiekamÄ«bu vai vÄ“rtÄ“jot pÄ“c “tiesāšanās kā Ä·Ä“Ä·a” principiem.

Policijā ir arÄ« vÄ“l viens ļaunums, lielas aplamÄ«bas ar izdienas pensijām. Pensijas bÅ«tu jāpiešÄ·ir kārtÄ«bas policijai, kas strādā „uz ielas”, un operatÄ«vajam sastāvam ar ārstu komisijas atzinumu par darba spÄ“ju amatā samazināšanos. AplamÄ«ba piešÄ·irt tiem, kuri visu mūžu sēž kabinetos un knābā datora klaviatÅ«ras burtus.

Jāpārdomā izdienas pensijas priekšniekiem, kuri, sasniedzot izdienas gadus, sēž amatā un vairākus gadus nav ieinteresÄ“ti „plÄ“sties”, nopietni strādāt, kad otrs rekvizÄ«ts – izdienas likumā noteiktais vecums vÄ“l nav sasniegts. Ir jāizlemj – kā pienāk izdienas pensijas stāžs – prom bez ierunām vai jānosaka citi atlaišanas kritÄ“riji – ar darba spÄ“ju zaudÄ“šanu, ko nosaka medicÄ«nas komisija, nevis 50 gadu vecumā.

Un kāds sakars ar izdienas pensiju zemesgrāmatu tiesnešiem un tiesnešiem kā tādiem, kuriem Augstākajā tiesā tiek atļauts strādāt pat lÄ«dz 75 gadiem? Un prokuroriem, kuri caurmÄ“rā strādā kabinetā no-lÄ«dz, dažam veicas ne reizi neiziet uz notikuma vietu. Tas ir ārkārtÄ«gi negodÄ«gi pret visām citām profesijām, tajā skaitā pret ārstiem, skolotājiem. Pat izskatās, ka visiem valsts un pašvaldÄ«bas amatos strādājošiem jānosaka izdienas pensija – nosakot stāžu un darba spÄ“jas strādāt amatā, profesijā.

 MÄ“s zinām pat izteikumus – tikai neizdarÄ«t noziegumu, man uz visu, kas notiek, nospļauties (protams, ne visi „spļaudās”), ja kas, man jau ir izdienai nepieciešamais stāžs, iešu izdienas pensijā un strādāšu citur vÄ“l 15 - 20 gadus, saņemšu pensiju un algu.

ŠÄ« raksta autoram ir 35 gadu darba prakse kopā iekšlietu iestādÄ“s un prokuratÅ«rā, kas dod tiesÄ«bas izteikt viedokli, kā labot vai „salabot” šÄ«s iestādes.

Policijai ar likumu jānosaka bezmaksas braukšana sabiedriskajā transportā (arÄ« vilcienos), bet tikai pilnā formas apģērbā. Tas patiesi arÄ« ir valsts drošÄ«bas jautājums. Nav šaubu, lÄ«dz ar šÄdu lÄ“mumu vai katrā tramvajā, autobusā pastāvÄ«gi pārvietosies kāds policijas darbinieks formas apģērbā (operatÄ«vajam sastāvam jāizsniedz noteikta parauga brÄ«vbiļetes), jo brauc uz darbu, no darba, uz otro darbu un visur citur vÄ“lÄ“sies braukt par brÄ«vu, bet tad, ja gadās, palÄ«dzÄ“s transporta darbiniekiem, pasažieriem apdraudÄ“juma gadÄ«jumos.

Policijā nepieciešams ieviest tikai kvalifikācijas pakāpes kā prokuratÅ«rā, nevis pakāpes, kas sasaistÄ«tas ar amatu. Amata pakāpes ir policijas nelaime un milzÄ«ga kļūda, notiek dzÄ«šanās pÄ“c amatiem un pakāpÄ“m, un darbs tad jau otrā vietā.

Augstākie priekšnieki ir sakārtojuši struktÅ«ras tā, lai viņiem bÅ«tu lielāki štati, kas nodrošina augstāku dienesta pakāpi un lielāku algu un daudz, daudz priekšnieku amatu. Notiek milzÄ«ga cīņa par amatiem un amata pakāpÄ“m starp darbiniekiem, vÄ“lme vienam otru izstumt, „nostučīt”, lai tiktu pie augstāka amata, kas dod augstāku pakāpi un algas pielikumu – cīņa par algu un par prestižu.

Policijas teritoriālo darbinieku skaits ir krasi jāpalielina uz eksteritoriālo RÄ«gas Galvenās policijas pārvaldes un tā saucamās Valsts policijas štatu (mistisks nosaukums, kura policija nav valsts?) un priekšnieku, kabinetā strādājošo rÄ“Ä·ina, kabinetu darbinieku un priekšnieku skaitu samazinot vismaz par 50%, ne mazāk.