Iesaki rakstu:

Tas ir ļoti savādi. PÄ“kšÅ†i virkne dažādu cilvÄ“ku it kā netieši, bet nepārprotami pauž, ka Latvijā starp vienas mazākumtautÄ«bas pārstāvjiem ir nedabiski liels skaits cilvÄ“ku ar ļoti zemu intelektu. Viņi pat 30 gadu laikā nespÄ“jot apgÅ«t mÄ«tnes zemes valodu. Nevarot, un viss.

Nav ne mazāko šaubu par LSM LV angļu valodas redakciju. To vajadzÄ“tu vÄ“l paplašināt. Tai pašÄ laikā nav saprotams, kāpÄ“c krievu valodai ir piešÄ·irts kāds unikāls, Ä«pašs statuss pār citām mazākumtautÄ«bām? Vai tas ir kaut kur oficiāli nostiprināts? LÅ«dzu, norādiet avotus likumos.

2012. gada valodu referendumā vÄ“lÄ“tāji skaidri un gaiši noteica, ka Latvijā ir viena valsts valoda. Tas ir konstitucionāls lÄ“mums. MÄ“Ä£inājums piešÄ·irt vÄ“l vienai valodai papildus Ä«pašu statusu ir vÄ“rtÄ“jams kā nelikumÄ«ga antikonstitucionāla rÄ«cÄ«ba. Proti, vÄ“rstu uz de facto divvalodÄ«bas situāciju, pret ko skaidri vÄ“rsās vÄ“lÄ“tāju vairākums. Viņi pauda savu izvÄ“li, un tā ir jāciena. MÄ“Ä£inājumi revidÄ“t šo lÄ“mumu ir vÄ“rtÄ“jami, kā nelikumÄ«ga rÄ«cÄ«ba, ko vajadzÄ“tu izmeklÄ“t attiecÄ«gām iestādÄ“m, kuru uzdevums ir uzraudzÄ«t SatversmÄ“ ierakstÄ«to principu ievÄ“rošanu.

Tāpat šÄ« mākslÄ«gā, pašpietiekamā divu valodu telpas uzturÄ“šana sabotÄ“ daļas iedzÄ«votāju vÄ“lmi un nepieciešamÄ«bu pilnÄ«bā apgÅ«t valsts valodu, integrÄ“ties. Tas viņus mākslÄ«gi notur sadalÄ«tajā valodu telpā, kas tik svarÄ«gi ir Kremļa cilvÄ“kiem. TāpÄ“c šÄ«s lÄ“mums par LSM RU redakcijas nepieciešamÄ«bu ir jāapskata arÄ« šajā aspektā. It kā humānie argumenti "mums jāpaiet šiem cilvÄ“kiem pretÄ«” ir manipulatÄ«vi un radÄ«ti Kremļa propagandas dienestu laboratorijās.

Okupācijas laikā 80% cittautiešu neprata latviešu valodu. BÅ«tu maldÄ«gi un nepatiesi apgalvot, ka tas bija tādēļ, ka viņi necieta, necienÄ«ja latviešu valodu (tādi gadÄ«jumi bija, bet nav pamata vispārināt). Iemesls, kādēļ viņi nekad neiemācÄ«jās latviešu valodu, bija faktiskā divvalodÄ«ba - sadalÄ«tā izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma, mediju telpas pašpietiekamÄ«ba, pašvaldÄ«bās un veikalos ar viņiem sazinājās krieviski, nebija nekādas nepieciešamÄ«bas un pat iespÄ“jas apgÅ«t latviešu valodu.

Lauku rajonos, reÄ£ionos, kur krievu tautÄ«bas cilvÄ“ki bija mazākumā un kur nebija pašpietiekamas krievu valodas telpas sadzÄ«vÄ“, viņi ātri un veiksmÄ«gi apguva latviešu valodu un integrÄ“jās bez problÄ“mām (ja neskaita kādus noteiktus izņēmumus - koncentrÄ“tas kara daļas, utt.).

Tas tikai apliecina, ka krievu tautÄ«bas cilvÄ“kiem nav problÄ“mu apgÅ«t latviešu valodu, ja apkārtÄ“jā vide to nepārprotami veicina un atbalsta. MākslÄ«gi uzturot pašpietiekamu krievu valodas de facto divvalodÄ«bas telpu, mÄ“s sabotÄ“jam šo procesu. Ko, protams, Kremlis gaidÄ«t gaida.

Piedevām nav objektÄ«vu pÄ“tÄ«jumu, kas apliecinātu, ka LSM krievu valodas redakcijai bÅ«tu kāda Ä«paša ietekme. Reitingi LTV un LR krievu redakcijām nav analizÄ“ti. Turklāt TV reitingu mÄ“rÄ«šanas metodoloÄ£ija Latvijā ir visai neskaidra.

Ar to vÄ“lÄ“jos teikt, ka sabiedriskā medija krievu redakcijas nepieciešamÄ«ba nav nopietni analizÄ“ta, tās lietderÄ«ba pamatota faktos. Ir emocionāli pieņēmumi, kas nereti izskatās tÄ«ši spekulatÄ«vi. Joprojām arÄ« nav skaidrs legālais pamatojums, kāpÄ“c krievu valodai ir kāds Ä«pašs de facto statuss pār citām mazākumtautÄ«bām.

VÄ“los uzsvÄ“rt, ka šie apsvÄ“rumi nekādā veidā nav vÄ“rsti pret krieviem, krievu valodu kā tādu. ŠÄdus apvainojumus nekavÄ“joties noraidu kā manipulatÄ«vus un nepamatotus. Uzskatu, ka pret visām mazākumtautÄ«bām Latvijā ir jāuzturas vienlÄ«dzÄ«gi. Krievu valodai nav un nevar bÅ«t kāds Ä«pašÄks statuss pār, piemÄ“ram, ukraiņu, lietuviešu, romu vai kādām citām valodām.

Tāpat neuzskatu, ka krievu valodā runājošie pÄ“c noklusÄ“juma jāuzskata par Putina aÄ£entiem, kuri nekritiski ļaujas visām Kremļa propagandas straumÄ“m un kuriem ir vajadzÄ«ga kāda Ä«paša glābšana. Saprotams, ka cilvÄ“kiem, kuri tā domā, piemÄ«t zināma aizbildnieciska misijas apziņa. Bet tomÄ“r nav nekāda pamatojuma domāt, ka viņi ir kādas augstākas bÅ«tnes, kurām bÅ«tu jānodarbojas ar "dvÄ“seļu ganÄ«šanu”.