Iesaki rakstu:

Pietiek rÄ«cÄ«bā nonācis starptautiskās lidostas RÄ«ga Ärkārtas akcionāru sapulces protokols, kas datÄ“ts ar šÄ gada 14. jÅ«liju: pretÄ“ji satiksmes ministra Anrija MatÄ«sa (attÄ“lā pa labi) aizvadÄ«tās nedēļas apgalvojumiem, ko viņa vārdā izteica ministrijas preses pārstāvis Aivis Freidenfelds, šis dokuments, ko šodien publiskojam, rāda - patiesÄ«bā Satiksmes ministrija kā lidostas akcionārs ir vajadzÄ«bas gadÄ«jumā pat ļoti detalizÄ“ti spÄ“jusi ietekmÄ“t lidostas rÄ«cÄ«bu.

Satiksmes ministrija, kas šomÄ“nes negaidÄ«ti gandrÄ«z pilnā apmÄ“rā nomainÄ«ja starptautiskās lidostas RÄ«ga valdi, aizvadÄ«tajā nedēļā paziņoja, ka tā vispār nespÄ“jot "izdarÄ«t nekādas aktivitātes" ne uz lidostu, ne arÄ« uz valsts Ä«pašumā esošo nacionālo aviokompāniju airBaltic, kas, kā Pietiek jau informÄ“jis, pārvÄ“rtusi par sistÄ“mu lidostas pakalpojumu neapmaksāšanu.

"Satiksmes ministrija kā uzņēmuma akcionārs ir norādÄ«jusi, ka abu valsts uzņēmumu saimnieciskie jautājumi ir risināmi sarunu ceļā. Tā kā šobrÄ«d abu sabiedrÄ«bu jautājums par savstarpÄ“jiem saimnieciskajiem darÄ«jumiem atrodas tiesu instancÄ“s, tad Satiksmes ministrija kā akcionārs nekādas aktivitātes uz abiem uzņēmumiem izdarÄ«t nevar," - ar šÄdu paziņojumu otrdien nāca klajā ministrija.

ŠÄdi ministrija atbildÄ“ja uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem, vai tā ir veikusi kādas aktivitātes saistÄ«bā ar to, ka airbaltic turpina nemaksāt par lidostas pakalpojumiem, bet, ja ne, vai tas nozÄ«mÄ“, ka Satiksmes ministriju neuztrauc, ka šÄda nemaksāšana grauj lidostas saimniecisko stāvokli.

Satiksmes ministrija, kas vÄ“l šomÄ“nes, tā arÄ« nepaskaidrojot iemeslus, pÄ“kšÅ†i gandrÄ«z pilnā sastāvā nomainÄ«ja lidostas valdi, uzskatot, ka "savstarpÄ“ji diskutablie saimnieciskie jautājumi ir vispirms risināmi sarunu ceļā, nevis iesaistot šajā procesā masu plašsaziņas lÄ«dzekļus".

Taču patiesÄ«bā, kā rāda Pietiek šodien publiskotais dokuments, ministrijai ne tikai ir visplašÄkās iespÄ“jas ietekmÄ“t tās kontrolÄ“to valsts kapitālsabiedrÄ«bu darbu, bet tā arÄ« nekavÄ“jas tās vajadzÄ«bas gadÄ«jumā izmantot.

Lidostas akcionāru sapulces - kurā vienÄ«gais valsts kā akcionāra pārstāvis ir bijusi Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa - protokols rāda, ka vienā pašÄ ārkārtas akcionāru sapulcÄ“ ministrijas pārstāve lidostas RÄ«ga vadÄ«bai devusi piecus ļoti konkrÄ“tus izpildāmus uzdevumus.

Lidostas vadÄ«bai uzdots izvÄ“rtÄ“t un iesniegt ministrijai gan iespÄ“jamos riskus saistÄ«bā ar Lietuvas Republikā reÄ£istrÄ“tās bankrotÄ“jušÄs aviokompānijas flyLAL prasÄ«bu, gan skaidrojumu par strÄ«du starp lidostu un SIA Rixport, gan  detalizÄ“tu izvÄ“rtÄ“jumu par plānoto naudas plÅ«smas pārskatu saistÄ«bā ar lidostas paplašināšanu, gan lidostas attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£iju un aktualizÄ“to biznesa plānu.

Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot aktualizÄ“to satiksmes ministra viedokli - vai pÄ“c šÄ« dokumenta nākšanas klajā viņš joprojām turpinās apgalvot, ka ministrija nespÄ“jot "izdarÄ«t nekādas aktivitātes" attiecÄ«bā uz lidostu RÄ«ga.

Pietiek jau informÄ“jis, ka jau vismaz kopš 2011. gada vasaras beigām nacionālā aviokompānija airBaltic savu "veiksmes stāstu" kaldina, ignorÄ“jot tai katru mÄ“nesi piesÅ«tÄ«tos starptautiskās lidostas RÄ«ga rÄ“Ä·inus un vienkārši nemaksājot par lidostas pakalpojumiem. Pietiekš jau ir publiskojis gan virkni lidostas izrakstÄ«tu rÄ“Ä·inu par iespaidÄ«gām summām, ko airBaltic nav uzskatÄ«jusi par nepieciešamu apmaksāt, gan  lidostas iepriekšÄ“jās vadÄ«bas vÄ“stuli.

Šajā nu jau atceltās vadÄ«bas vÄ“stulÄ“ minÄ“ts, ka aviokompānijas parāds lidostai šÄ gada februārÄ« bijis 23 633 428 eiro, un norādÄ«ts, ka "pÄ“c izlÄ«guma noslÄ“gšanas lidosta vairākkārtÄ«gi ir nosÅ«tÄ«jusi Air Baltic atgādinājuma vÄ“stules par aktuālajām parāda summām, kā arÄ« lÅ«gusi nekavÄ“joties veikt lidostas izrakstÄ«to rÄ“Ä·inu apmaksu un sniegt atbildi par iespÄ“jamiem Air Baltic parāda samaksas risinājumiem. Air Baltic uz lidostas nosÅ«tÄ«tajām vÄ“stulÄ“m nav piedāvājis risinājumus parāda samaksai".

Jau 2010. gadā lidosta bija iesniegusi prasÄ«bas pieteikumu pret airBaltic par parāda piedziņu, tobrÄ«d lÅ«dzot piedzÄ«t bÅ«tiski mazāku summu. 2011. gada aprÄ«lÄ« tika noslÄ“gts izlÄ«gums. 28. aprÄ«lÄ« tiesā tika iesniegts pušu lÅ«gums apstiprināt izlÄ«gumu. 2011. gada 6. jÅ«lijā tiesa izlÄ«gumu apstiprināja, un airBaltic apņēmās 1,11 miljonu latu lÄ«gumsodu samaksāt laika periodā no 2014. gada 30. novembra lÄ«dz 2015. gada 29. novembrim, bet pamatparādu 6 miljonu latu apmÄ“rā - laika periodā no 2015. gada 30. novembra lÄ«dz 2019. gada 29. novembrim.

Taču faktiski nekavÄ“joties lÄ«dz ar šÄ«s tiesvedÄ«bas izbeigšanu airBaltic ir sācis uzkrāt jaunus parādus pret lidostu, radot iespaidu, ka par tās pakalpojumiem principiāli negatavojas maksāt, - kā rāda Pietiek rÄ«cÄ«bā esošie un jau publiskotie neapmaksātie lidostas rÄ“Ä·ini, airBaltic šos ik mÄ“nesi vai biežāk sÅ«tÄ«tos rÄ“Ä·inus ir sistemātiski ignorÄ“jis, katru mÄ“nesi savu parādu summu palielinot par vairākiem simtiem tÅ«kstošu latu.

Starptautiskās lidostas RÄ«ga komunikācijas vienÄ«bas vadÄ«tāja SarmÄ«te Rinmane Pietiek iepriekš nenoliedza, ka airBaltic 2013. gadā nav apmaksājusi nevienu rÄ“Ä·inu par starptautiskās lidostas RÄ«ga sniegtiem pakalpojumiem.

Savukārt airBaltic preses pārstāvis Jānis Vanags, kurš iepriekš uz visiem jautājumiem ir atbildÄ“jis ar norādi uz aviokompānijas grāmatvedisko peļņu, joprojām nav vÄ“lÄ“jies sniegt atbildi uz Pietiek jautājumiem, vai airBaltic 2013. gadā ir apmaksājusi vismaz kādu rÄ“Ä·inu par starptautiskās lidostas RÄ«ga sniegtiem pakalpojumiem un ar ko skaidrojama šÄ« atteikšanās apmaksāt rÄ“Ä·inus.