Melnbaltās refleksijas. Zināšanu interjers

Iesaki rakstu:

Zināšanas veicina skumjas. Skumjas par savu nezināšanu. Jo pamatÄ«gākas zināšanas, jo smeldzÄ«gākas kļūst refleksijas par zināšanu nepietiekamÄ«bu. Daudz zinot, saprotam, ka zinām maz. Joprojām nespÄ“jam atbildÄ“t uz bÅ«tiskiem jautājumiem. Tas vairo skumjas. Skumjas pāraug neticÄ«bā iespÄ“jai visu zināt vai zināt gandrÄ«z visu.

Var rasties mazvÄ“rtÄ«bas komplekss. Zināšanu trÅ«kums ir mazvÄ“rtÄ«bas kompleksa produktÄ«vs iniciators.

Tik tikko minÄ“tais neattiecas uz Ä«stiem cilvÄ“kiem. Zināšanu alkas un skumjas par zināšanu nepietiekamÄ«bu ir Ä«sto cilvÄ“ku izņēmuma tiesÄ«bas (prerogatÄ«va). Īstiem cilvÄ“kiem mazvÄ“rtÄ«bas komplekss tik ātri nerodas un vispār var nerasties.

VÄ“lamies jautāt: „Kas ir Ä«sts cilvÄ“ks?”. Tāds jautājums ir iespÄ“jams. Ä»audis to ir jautājuši vienmÄ“r. Par to liecina Ä«sta cilvÄ“ka definÄ«ciju vÄ“sture – atbilde uz jautājumu. VÄ“sture ir sena, taču visos laikmetos definÄ«cija ir viena un tā pati. Īstu cilvÄ“ku raksturo viņa tieksmes. Tieksmes ir vairākas: tieksme pÄ“c zināšanām un taisnÄ«guma, tieksme pÄ“c personiskās neatkarÄ«bas un pašcieņas. Pirmajā vietā tātad ir tieksme pÄ“c zināšanām.

Zināšanu pamatā ir izglÄ«tÄ«ba. Tā mÄ“dz bÅ«t divÄ“jāda – formālā izglÄ«tÄ«ba izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s saskaņā ar valsts institÅ«ciju voluntāri noteikto programmu un pašizglÄ«tÄ«ba saskaņā ar paša brÄ«vprātÄ«gi noteikto programmu.

Rietumu civilizācijā ir bijuši pašizglÄ«tÄ«bas modes periodi. Pirmskara Latvijā publikācijas par pašizglÄ«tÄ«bas metodiku nebija retums. PÄ“ckara Latvijā sabiedriskajā apziņā sociālistiskā ideoloÄ£ija nostiprināja formālās izglÄ«tÄ«bas autoritāti. PÄ“cpadomju Latvijā izglÄ«tÄ«ba negaidÄ«ti satikās ar izglÄ«tÄ«bas apzinātu degradāciju. Tika samazināta obligātās izglÄ«tÄ«bas norma, gandrÄ«z likvidÄ“ta profesionāli tehniskā izglÄ«tÄ«ba, augstskolas kļuva biznesa firmas un pakalpojumu ekonomikas sastāvdaļa. Bet pats sliktākais – formālā izglÄ«tÄ«ba sāka nÄ«kuļot bez zinātnes. Par pašizglÄ«tÄ«bu publiskajā telpā valda ideāls klusums.

Tagad pašizglÄ«tÄ«ba tiek aizstāta ar mūžizglÄ«tÄ«bu. LR oficiālā definÄ«cija ir šÄda: „MūžizglÄ«tÄ«ba ir izglÄ«tÄ«bas process cilvÄ“ka dzÄ«ves garumā, kas balstās uz mainÄ«gām vajadzÄ«bām iegÅ«t zināšanas, prasmes, pieredzi, lai paaugstinātu vai mainÄ«tu savu kvalifikāciju atbilstoši darba tirgus prasÄ«bām, savām interesÄ“m un vajadzÄ«bām. MūžizglÄ«tÄ«ba apvieno neformālo mācÄ«šanos ar formālo izglÄ«tÄ«bu, attÄ«sta iedzimtas spÄ“jas lÄ«dztekus jaunām kompetencÄ“m."

Skaidrs, ka mūžizglÄ«tÄ«bas skaistā retorika ir mÅ«sdienu kapitālisma viltÄ«gā retorika. CilvÄ“kus pieradina zināt, ka viņi jebkurā brÄ«dÄ« var zaudÄ“t darbu un viņiem nāksies meklÄ“t jaunu darbu. Jaunajam darbam nederÄ“s viņu lÄ«dzšinÄ“jās zināšanas. VajadzÄ“s apgÅ«t jaunu profesiju, utt.

TomÄ“r tas vÄ“l nav cilvÄ“ciski visnepatÄ«kamākais un sociāli visbÄ«stamākais. CilvÄ“ciski visnepatÄ«kamākais un sociāli visbÄ«stamākais ir tas, ka cilvÄ“ki tiek pieradināti atsacÄ«ties no savām vitālajām interesÄ“m, sava talanta, sava prāta un gara optimālā pielietojuma. MūžizglÄ«tÄ«bas skaistā retorika zemtekstā bezkaunÄ«gi devalvÄ“ to, ko saucam ar mūža aicinājumu, Dieva un dabas doto apdāvinātÄ«bu, amatnieka zelta rokām, augstas kvalifikācijas speciālistu, sava amata meistaru. Ja cilvÄ“kam jau dzÄ«ves sākumā ir jāsaprot, ka viņa spÄ“jas un talants jebkurā brÄ«dÄ« vairs nevienam nebÅ«s vajadzÄ«gs, tad rezultātu nav grÅ«ti iedomāties. CilvÄ“kā nostiprinās dažāda veida nihilisms – nacionālais, sociālais, politiskais, morālais, intelektuālais, profesionālais. MūžizglÄ«tÄ«ba dzemdÄ“ apātiskus nihilistus. Viņi nav spÄ“jÄ«gi pretoties kapitālisma ciniskajām tendencÄ“m. MūžizglÄ«tÄ«ba noklusÄ“ senu tautas gudrÄ«bu: ja ir 10 amati, tad 11. amats bÅ«s bads.

Izglītība ir pretrunīgs sasniegums. Izglītība dzīvē ir vajadzīga. Taču izglītība rada arī problēmas: pārspīlētas prasības sev, savai tautai, kultūrai.

IzglÄ«tÄ«ba paplašina salÄ«dzināšanas perspektÄ«vas. IzglÄ«tÄ«ba sniedz zināšanas ne tikai par savu tautu un savu kultÅ«ru, bet arÄ« par citām tautām un citām kultÅ«rām. Tas ir gan labi, gan slikti.

Labi ir tas, ka palielinās zināšanu apjoms un zināšanu daudzveidÄ«ba. Slikti ir tas, ka rodas salÄ«dzināšanas iespÄ“jas.

Jā, ne reti tas ir slikti, ka varam savu tautu un savu kultÅ«ru salÄ«dzināt ar citām tautām un citām kultÅ«rām. Slikti ir tāpÄ“c, ka salÄ«dzinājumi vairo pašpārmetumus. Pašpārmetumi var bÅ«t pamatoti un var bÅ«t nepamatoti. Ja nav salÄ«dzināšanas iespÄ“jas, tad nav pašpārmetumu par savām nepilnÄ«bām, atpalicÄ«bu, neattÄ«stÄ«bu.

Jaunajos laikos - planetāri globālās komunikācijas laikmetā – ir maksimālas salÄ«dzināšanas iespÄ“jas. Latvieši sevi un savu kultÅ«ru var salÄ«dzināt ar pasaules jebkuru tautu un jebkuru kultÅ«ru. Pašlaik salÄ«dzinājumos iegÅ«tā informācija noteikti ir centrālais tramplÄ«ns mÅ«smājās sastopamajai drosmÄ«gajai paškritikai. Redzam, kā dzÄ«vo citi. Redzam, kā vispār mÅ«sdienās ir iespÄ“jams dzÄ«vot. Zinām savu bÄ“dÄ«go stāvokli Eiropā. FaktoloÄ£iskā bāze mÅ«su paškritikai ir grandioza.

SalÄ«dzinājumi sekmÄ“ emocionālo aberāciju – novirzi no normas. SalÄ«dzinājumi (zināšanas par citiem) pāraug traģēdijā, šokā, kaunā, dusmās, bÄ“dÄ«gās refleksijās par savu, par tautas un kultÅ«ras nepietiekamo lÄ«meni. SalÄ«dzinājumi sagrauj saulainās ilÅ«zijas. Saulaino ilÅ«ziju sabrukums izraisa sāpÄ«gus pārdzÄ«vojumus, apvainojumus, nosodÄ«jumus. Ar šausmām saprotam, ka lÄ«dz šim mÅ«su izglÄ«tÄ«ba ir pašpārliecināti šÄvusi ar erudÄ«cijas tukšÄm patronām. UzskatÄ«jām, ka savās zināšanās esam stipri un labi sagatavoti. Taču salÄ«dzinājumi to neapstiprina un sagrauj mÅ«su pašpārliecinātÄ«bu.

Par laimi ar visiem tas tā nenotiek. Nav tik viegli atņemt pašpārliecinātÄ«bu Ä«stiem cilvÄ“kiem. Viņi parasti saglabā pašpārliecinātÄ«bu. Īsti cilvÄ“ki visbiežāk ir intelektuāļi. Viņus nemitÄ«gi iedvesmo tas, ko iesaku dÄ“vÄ“t par intelektuāļu suverenitāti.

Intelektuāļu suverenitāte ir idejiskā neatkarÄ«ba un domas patstāvÄ«ba, nevienam nepakļaujoties politiskajā, ekonomiskajā, ideoloÄ£iskajā, zinātniskajā, mākslinieciskajā, reliÄ£iskajā, administratÄ«vajā jomā. Tā vienÄ«gi ir pakļautÄ«ba patiesÄ«bai, taisnÄ«gumam, godÄ«gumam, garÄ«gajai brÄ«vÄ«bai, pašcieņai. MinÄ“tā pakļautÄ«ba (Ä«paši pašcieņa) ir tas spÄ“ks, kas palÄ«dz saglabāt pašpārliecinātÄ«bu – ticÄ«bu savu risinājumu pareizÄ«bai.

Intelektuāļu suverenitāte šodien ir divdomÄ«ga. Tā, piemÄ“ram, intelektuāļu pienākums ir sacÄ«t „jā” jeb „nÄ“” kapitālismam. Lai nostātos pret kapitālismu, nav obligāti jābÅ«t komunistam vai kādas antiliberālās partijas biedram. Bilderbergas klubs, TrÄ«spusÄ“jā komisija un citi „klubi” liecina, ka Rietumu daudzi intelektuāļi ir kapitālisma pusÄ“. Kaut kādu iemeslu dēļ viņi atklāti nesaka „nÄ“” kapitālismam. Sastopami arÄ« tādi intelektuāļi, kuri atklāti nesaka „jā” kapitālismam.

Intelektuāļu suverenitāte arÄ« agrāk savijās ar materiālo nodrošinājumu. Intelektuāļu suverenitāte ir bijusi atkarÄ«ga no tādiem momentiem kā karjera, atalgojums, akadÄ“miskais statuss, publicÄ“šanās atļauja. Tas viss mobilizÄ“jās savdabÄ«gā diktatÅ«rā.

SvarÄ«ga loma ir intelektuāļu erudÄ«cijai. Lai šodien sacÄ«tu „nÄ“” kapitālismam, nākas ļoti pamatÄ«gi iedziļināties kapitālisma bÅ«tÄ«bā. Tātad intelektuālis ir spiests rÅ«pÄ“ties ne tikai par materiālo nodrošinājumu, bet arÄ« par savu zināšanu nodrošinājumu. Diemžēl bieži nākas lasÄ«t par intelektuāļu nespÄ“ju adekvāti novÄ“rtÄ“t kapitālismu. Daudzi intelektuāļi visenerÄ£iskāk rÅ«pÄ“jās par materiālo nodrošinājumu.

Zināšanas nosaka pārliecÄ«bu, - tā ir sena atziņa. Šodienas intelektuāļu un, saprotams, arÄ« citu personu zināšanas nosaka viņu pārliecÄ«bu. Tajā skaitā zināšanas nosaka pārliecÄ«bu par kapitālismu. VienÄ«gi ir jāņem vÄ“rā, ka tagad mÄ“dz bÅ«t ne tikai zināšanas, bet arÄ« pašsacerÄ“tās zināšanas. PašsacerÄ“tās zināšanas ir mÅ«sdienu kapitālisma inovācija. PašsacerÄ“tās zināšanas ir atsevišÄ·u indivÄ«du radÄ«tās zināšanas bez citu indivÄ«du radÄ«to zināšanu lÄ«dzdalÄ«bas. Ne tik smalki sakot, pļāpāšana bez zināšanām, pļāpāšana bez jebkādas atbildÄ«bas sajÅ«tas par savām aplamajām zināšanām un bez skumjām par zināšanu nepietiekamÄ«bu.

No 2015.gada 10.novembra internetā var lasÄ«t šÄdas literāri ne visai gludi pasniegtas pašsacerÄ“tās zināšanas par kapitālismu: „Kapitālisms brÄ«vÄ«bā bÅ«tu daudz labāks nekā patreizÄ“jā situācija, jo jebkura valdÄ«ba, kad ir pasaulÄ“ teorÄ“tiski tiek uzskatÄ«ta par monopolu, jo valdÄ«bai vienÄ«gajai ir iespÄ“ja izdot naudu un tas noved pie dažādām problÄ“mām. PasaulÄ“ gan nav bijusi neviena valsts, kur ir valdÄ«jis pilnÄ«gi brÄ«vais kapitālisms un brÄ«vais tirgus, bet, manuprāt, ja tāda vieta bÅ«tu, tad tur visas cenas bÅ«tu zemākas, un dzÄ«ves lÄ«menis bÅ«tu augstāks, kas savukārt celtu visu iedzÄ«votāju pašapziņu, produktivitāti un darÄ«tu viņus priecÄ«gus."

NebÅ«s lieki atkārtot: zināšanas veicina skumjas. Ja nav zināšanu, tad acÄ«mredzot nav arÄ« skumju. Tas ir loÄ£iski. Domājams, skumju nav arÄ« tad, ja zināšanas ir pašsacerÄ“tas, kā tas ir citātā. PašsacerÄ“tās zināšanas priecÄ“. Citāta autoram, visticamākais, sagādā prieku „kapitālisms brÄ«vÄ«bā”, „pilnÄ«gi brÄ«vais kapitālisms”, kā arÄ« viņa atklājums par iedzÄ«votāju pašapziņas atkarÄ«bu no zemām cenām.

MÅ«sdienu kapitālismam nepatÄ«k skumji cilvÄ“ki. TāpÄ“c tiek darÄ«ts viss, lai cilvÄ“ki neskumtu un bÅ«tu priecÄ«gi. Lai to panāktu, cilvÄ“ki tiek atradināti no zināšanām. CilvÄ“ki tiek atradināti zināšanas smelties filosofijā un zinātnÄ“. CilvÄ“ki tiek pārliecināti, ka katrs no viņiem pats ir filosofs un pats ir zinātnieks.  Lai tas efektÄ«vāk saziedÄ“tu, tiek apsviedÄ«gi popularizÄ“tas pašsacerÄ“tās zināšanas medijos, klasÄ“s, auditorijās, grāmatās, žurnālos, lekcijās, videolekcijās, internetā. SabiedrÄ«bas tribÅ«na loma tiek uzticÄ“ta tikai pašsacerÄ“to zināšanu „diskursÄ“tājiem”.

Jau vairākus gadu desmitus pašsacerÄ“to zināšanu izplatÄ«šanas spožie panākumi šÄ·elmÄ«gi uzmundrina kapitālismu. Spožos panākumus katrs kapitālisma biedrs var konstatÄ“t ne tikai internetā.

PašsacerÄ“tās zināšanas cilvÄ“kos uzkutina prieku, narkotisku apmierinātÄ«bu un svÄ“tlaimÄ«gu gandarÄ«jumu par savu pareizo viedokli. CilvÄ“kiem jau sen vairs nenāk  ne prātā savas pašsacerÄ“tās zināšanas salÄ«dzināt ar filosofijas un zinātnes zināšanām. PašsacerÄ“to zināšanu kaisles pārņemtie cilvÄ“ki neizpratnÄ“ bola acis, izdzirdot jocÄ«gos vārdus „zināšanas veicina skumjas”.