Iesaki rakstu:

Pirms apaļa gada šai datumā dienas gaismu ieraudzÄ«ja mÅ«su lolojums, daudzreiz nomÄ“rÄ«ts un rÅ«pÄ«gi apčubināts - tam devām izaicinošu vārdu, nosaucot par Klik. Prieks par pašu radÄ«to mums bija liels, bet ļoti Ä«ss, jo pandÄ“mijas pirmais gads bija sarežģīts, brīžiem mokošs un pilns neziņas, pat nolemtÄ«bas par to, kā dzÄ«vosim tālāk. Šodien esam izauguši un pasaule lÄ«dz ar mums – esam kļuvuši gudrāki un apdomÄ«gāki, vakcinÄ“ti un lepni par nupat 6000 aktÄ«viem abonentiem tiešsaistes žurnālam Klik!

Viss jaunais vienmÄ“r ir nezināmais, dabisku pretestÄ«bu vai pasÄ«vu stingumu raisošs. Tās ir bailes no pārmaiņām, bailes kļūdÄ«ties, vakcinÄ“ties, uzņemties atbildÄ«bu, atļauties, spriest. BailÄ“m ir lielas acis, bet drosmei prāta skaidrÄ«ba, tādēļ tā bija un vienmÄ“r bÅ«s mÅ«su uzdrÄ«kstÄ“šanās pierādÄ«t, ka kvalitatÄ«va žurnālistika aizraujošÄ stāstÄ«jumā ir barÄ«ba smadzenÄ“m, kurai paliekošu vÄ“rtÄ«bu piešÄ·ir žurnālistu, redaktoru un mediju profesionāļu ieguldÄ«tais darbs. Tas ir mÅ«su azarts katru dienu parādÄ«t, ka klik-šÄ·is smadzenÄ“s nav vientuļš domas uzplaiksnÄ«jums, bet miljoniem neironu dzirksteļota prāta uguns, kas Latvijas sabiedrÄ«bu padara labāku, izglÄ«totu un informÄ“tu.

TomÄ“r nav uguns bez deguma. Vakar atkal sÄ“dÄ“ju vÄ“lu darbā, šaustÄ«dams sevi, kādēļ neesmu mājās ar Ä£imeni un bÄ“rniem, bet lasu domu graudus no pelavām, lai pateiktu lielu paldies par tavu atbalstu un tavu uzdrÄ«kstÄ“šanos noticÄ“t mÅ«su darbam, katru dienu sākot ar TVNET grupas un Klik digitālo periodiku.

MÄ“s katrs vÄ“lamies, lai esam novÄ“rtÄ“ti, sadzirdÄ“ti un uzklausÄ«ti, tā ir jebkuram cilvÄ“kam tik ļoti nepieciešama personiskā tuvÄ«ba, kas nav vien ņemama, bet gan dodama. Tad kādēļ uzticamos medijos strādājošie pienākumu pret sabiedrÄ«bu uztver kā savas dzÄ«ves svarÄ«gāko misiju un tādēļ bieži nepamana sev tuvāko cilvÄ“ku saucienus saņemt uzmanÄ«bu un rÅ«pes?  Vai tā ir divkosÄ«ba prasÄ«t citiem to, ko paši nespÄ“jam? NÄ“, tas ir protests domāšanas taupÄ«bas režīmam Latvijā, deklaratÄ«vas komunikācijas un visaptverošas vienaldzÄ«bas nepanesamÄ«ba, kas mÅ«s dzen uz priekšu.

Žurnālisti nav Ä«paši izredzÄ“tie, katrā nozarÄ“ un profesijā ir tÅ«kstoši profesionāļu, kas uzliesmo un sadeg katru darba dienu, lai mums visiem bÅ«tu vieglāka, labāka, drošÄka nākotne un dažādÄ«bu iekļaujoša Latvijas sabiedrÄ«ba. Te arÄ« jautājums, uz kuru atbilde jārod katram no mums, - vai sevis ziedošana cÄ“lam mÄ“rÄ·im ir vienÄ«gais ceļš, vai tiešÄm nedrÄ«kstam gribÄ“t sasniegt un izbaudÄ«t pilnvÄ“rtÄ«gu dzÄ«vi?

Es ticu, ka kopā varam gan, tādēļ mÄ“s – žurnālisti un redaktori ieskatāmies acÄ«s meļiem un krāpniekiem, viltvāržiem un sludinātājiem, ģēnijiem un darbarÅ«Ä·iem, lÄ“mÄ“jiem un izpildÄ«tājiem, laureātiem un nopeltajiem, izstumtajiem un mÄ«lÄ“tajiem, lai tev pastāstÄ«tu par cilvÄ“ku kā visu lietu mÄ“ru, parādÄ«tu mÅ«su dažādÄ«bas skaistumu un iedvesmotu sākt jaunu, darbÄ«gu dienu informatÄ«vi zinošÄ un pret sevi un citiem prasÄ«gā Latvijas sabiedrÄ«bā!

Klik – un pasaule atveras!