Iesaki rakstu:

Triumfs var bÅ«t ne tikai spÄ«doši pozitÄ«vi panākumi. Triumfs var bÅ«t arÄ« spÄ«doši negatÄ«vi panākumi. Latviešu inteliÄ£ence to ir vairākkārt krekstoši pierādÄ«jusi, spÄ«doši triumfÄ“jot tādā spÄ«doši negatÄ«vā jomā kā nacionālā nodevÄ«ba. Vispirms triumfs tika sasniegts, ar eksaltÄ“tu dvašu atsakoties no valsts suverenitātes un iestājoties eiropeiskajā „padomju savienÄ«bā”. Triumfs tika sasniegts, latus nomainot ar eiro. Triumfs tika sasniegts Latvijas zemes iztirgošanā ārzemniekiem. Tagad ir pienākusi kārta nacionālās nodevÄ«bas spÄ«došam triumfam attieksmÄ“ pret latviešu valodu.

Tātad pret to, ko latvieši un tās inteliÄ£ence visu laiku ir sludinājusi kā tautas vislielāko dārgumu, kuru neviens nevar atņemt tautai. Tagad izrādās, ka tautas vislielāko dārgumu atņemt nemaz nav vajadzÄ«gs. Tautas inteliÄ£ence pati atdos citiem tautas vislielāko dārgumu, nacionāli nodevÄ«gi izturoties pret latviešu valodu, kas pašlaik notiek „diskusijā” par valsts valodas prasmi augstskolu rektoriem.

Nacionāli visnodevÄ«gāk kā parasti rÄ«kojas valdošÄ kliÄ·e ar vienoto vienotÄ«bu priekšgalā. Nacionālajiem nodevÄ“jiem šadurskiem un citiem neko neizsaka tas, ka latviešu valoda ir latviešu nacionālās identitātes pamats. Tā ir svÄ“ta atziņa latviešu tautā. ŠÄ« svÄ“tā atziņa ir bijusi tautas spÄ“ka neizsÄ«kstošs avots visgrÅ«tākajos laikos, piedzÄ«vojot kolonizāciju, dzimtbÅ«šanu, inkorporāciju, okupāciju, Ä£eopolitisko okupāciju. Taču šadurski un citi latviešu pelÄ“kie un superpelÄ“kie „intelbeņķi” ir spÄ“jÄ«gi uzspļaut šai latviešu tautas svÄ“tajai atziņai.

Latviešu tauta no savas kultÅ«ras vÄ“rtÄ«bām latviešu valodu visvairāk sargā, cenšoties nepieļaut tās neatzÄ«šanu, necienÄ«šanu, apsmiešanu, nicināšanu, nezināšanu, dzÄ«vojot un strādājot Latvijā. Jau no „perestroikas” gadiem latviešu valodas jautājums ir bijis valsts politikas dienaskārtÄ«bas pirmajās pozÄ«cijās. Tika pieņemts Valodu likums, Valsts valodas likums, MK noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, sāka darboties Valsts valodas centrs. Savukārt zinātnieki par latviešu valodu kā nacionālās identitātes pamatu ir sarakstÄ«juši daudzus rakstus, kas apkopoti vairākās grāmatās. Latviešu valodas prasme ir galvenais kritÄ“rijs cittautiešu integrācijā LR nācijā.

Droši var teikt, ka pÄ“cpadomju gados ap latviešu valodu ir izveidojusies savdabÄ«ga subkultÅ«ra. Tajā ietilpst ne vien tik tikko minÄ“tie valstiskie un zinātniskie pasākumi. Dažādu pasākumu uzskaitÄ«jumu varÄ“tu turpināt. Bet tas nav vajadzÄ«gs. Šiem pasākumiem vairs nav nekādas vÄ“rtÄ«bas. Tos varam norakstÄ«t, iemest krāsnÄ«, iesviest atkritumu tvertnÄ“. Latviešu valoda pašlaik piedzÄ«vo nacionālo nodevÄ«bu. „VienotÄ«bas” rÅ«dÄ«tie nacionālie nodevÄ“ji ir nobrieduši nodot latviešu tautas vislielāko dārgumu – latviešu valodu, LR valsts valodu.

VisriebÄ«gākais ir tas, ka latviešu valodas nodevÄ«ba izvÄ“ršas izglÄ«tÄ«bas sfÄ“rā. Tātad izvÄ“ršas tajā sfÄ“rā, kurā ir jābÅ«t viskonsekventākajiem savās lingvistiskajās prasÄ«bās. IzglÄ«tÄ«bas iestāžu loma valodas attÄ«stÄ«bā nevienam nav Ä«paši jāpaskaidro. To katrs saprot.

Katrā ziņā jāsaprot ir vÄ“l viens moments. „Liberāli” izturoties pret rektoru valsts valodas prasmi, tiek neglābjami grauta latviešu valodas reputācija. Pat vÄ“l sliktāk. Faktiski tiek neglābjami grauta ne tikai latviešu valodas reputācija, bet latviešu tautas un latviešu valsts reputācija. Ä€rzemnieki nav muļķi. Viņi lieliski redz, kāda vÄ“rtÄ«ba patiesÄ«bā ir tautas valodai latviešu aprindās. Atļauja rektoriem Latvijā strādāt bez valsts valodas zināšanām visdziļākajā bÅ«tÄ«bā liecina par latviešu morālo nestabilitāti un nacionālo vÄ“rtÄ«bu nestabilitāti. Izrādās, latvieši tikai tÄ“lo savas valodas milzÄ«go mÄ«lestÄ«bu. Izrādās, latviešiem viņu valoda nemaz nav tik dārga manta. Latviešiem viņu valoda nav nacionālā patriotisma elements.

Noteikti kaut kas nav kārtÄ«bā ar ārzemniekiem, kuri bez latviešu valodas zināšanām Latvijā uzdrošinās sÄ“sties rektora krÄ“slā. Esmu stingri pārliecināts par viņu teicamo informÄ“tÄ«bu. Viņi teicami zina, ka nevienā citā valstÄ« tas nav iespÄ“jams. Rektoram ir jāzina valsts valoda. Par to nevar bÅ«t ne mazāko šaubu. Latvijā rektoram ir jāprot valsts valoda augstākā lÄ«meņa zemākajā pakāpÄ“ (C1): „persona spÄ“j brÄ«vi sarunāties, pietiekami izvÄ“rsti izteikt un pamatot savu viedokli par dažādām tÄ“mām, lasa un saprot dažāda satura un sarežģītÄ«bas tekstus, spÄ“j uzrakstÄ«t dažādus lietišÄ·os rakstus (piemÄ“ram, ieteikumus, raksturojumus, oficiālas vÄ“stules), kā arÄ« citus tekstus, bez grÅ«tÄ«bām uztver un saprot dabiskā un raitā tempā runātus atšÄ·irÄ«gas struktÅ«ras tekstus par dažādām tÄ“mām”.

Vienotās vienotÄ«bas nacionālajiem nodevÄ“jiem uzstājÄ«gi un kategoriski pievienojās viens „akadÄ“miskais intelbeņķis”. Portāls „Delfi” vÄ“stÄ«ja: „ Augstās latviešu valodas zināšanu prasÄ«bas Latvijas augstskolu akadÄ“miskajam personālam ir jāatceļ nekavÄ“joties, LNT raidÄ«jumā "900 sekundes" sacÄ«ja Latvijas Rektoru padomes Ä£enerālsekretārs Jānis Bernāts.”

Kā redzam, sākusies ir vÄ“traina sacensÄ«ba nacionālajā nodevÄ«bā. Kungs prasa atcelt prasÄ«bas latviešu valodā ne tikai rektoriem, bet visam akadÄ“miskajam personālam. Vienotās vienotÄ«bas ministrs Šadurskis cÄ«nās tikai par rektoru tiesÄ«bām nezināt latviešu valodu: „IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) nolÄ“mis tomÄ“r virzÄ«t Andersu Pālzovu atkārotai apstiprināšanai RÄ«gas ekonomikas augstskolas ("SSE Riga") rektora amatā, pirmdien vÄ“stÄ« LNT ziņu raidÄ«jums.

ŠÄds lÄ“mums pieņemts, nesagaidot no Pālzova apliecinājumu, ka viņa latviešu valodas prasmes atbilst augstajam standartam, ko paredz valdÄ«bas noteikumi.”

No nacionālo nodevÄ“ju goda, protams, negrib atpalikt LR parlaments: „Saeimas IzglÄ«tÄ«bas, kultÅ«ras un zinātnes komisija plāno varÄ“tu rosināt grozÄ«jumus Augstskolu likumā, lai risinātu situāciju saistÄ«bā ar ārvalstu akadÄ“miskā personāla piesaisti, sacÄ«ja komisijas vadÄ«tāja  Ilze Viņķele (V). PolitiÄ·e sacÄ«ja, ka Latvijā patlaban ir ļoti strikts (!?), sens (!?) un konservatÄ«vs (!?) regulÄ“jums attiecÄ«bā uz ārzemju akadÄ“miskā personāla piesaisti, uz ko esot vÄ“rsusi uzmanÄ«bu arÄ« Augstākās izglÄ«tÄ«bas padome (AIP) un Latvijas Rektoru padome. Tas ierobežo Latvijas augstskolu iespÄ“ju paaugstināt kvalitāti (!?), lai nopietni cÄ«nÄ«tos par pakalpojumu eksportu (!?), kas ir nepieciešams, strauji samazinoties vietÄ“jo studentu skaitam.”

Viņķeles kundze, saprotams, bez šausmÄ«gām dumjÄ«bām neko nespÄ“j pateikt. Nacionālā nodevÄ«ba iet roku rokā ar prāta impotenci.

VÄ“sture atkārtojas, - latviešiem nekad nav bijis nacionālo nodevÄ“ju deficÄ«ta. LÅ«k, vÄ“l viens piemÄ“rs: „Partija "Latvijas attÄ«stÄ«bai” vÄ“rsusies pie premjera Māra Kučinska (ZZS) un izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V), aicinot veikt grozÄ«jumus Ministru kabineta noteikumos, portālu "Delfi" informÄ“ja partija.[..] „KonkrÄ“tā norma rada nopietnus riskus Latvijas augstākās izglÄ«tÄ«bas kvalitātei un konkurÄ“tspÄ“jai starptautiskā mÄ“rogā," skaidro partijas "Latvijas attÄ«stÄ«bai" vadÄ«tājs Juris PÅ«ce. "MÄ“s aicinām premjeru un izglÄ«tÄ«bas ministru nekavÄ“joties veikt atbilstošos grozÄ«jumus MK noteikumos, lai Latvijas augstskolas varÄ“tu piesaistÄ«t augsta lÄ«meņa speciālistus, tādÄ“jādi ceļot gan iestāžu izglÄ«tÄ«bas kvalitāti, gan to starptautisko konkurÄ“tspÄ“ju.""

No vienas puses nacionālo nodevÄ“ju aktivizÄ“šanās ir apsveicama. Tuvojās vÄ“lÄ“šanas. „Diskusija” par rektoru latviešu valodas zināšanām elektorātam skaļi atgādina, par kuriem tautas kalpiem atkal nāksies patriotiski balsot. „Diskusija” latviešiem palÄ«dz orientÄ“ties savas inteliÄ£ences vÄ“rtÄ«gākajā slānÄ«.