Iesaki rakstu:

Tas, ka Latvija joprojām ir viena no nabadzÄ«gākajām ES valstÄ«m, nav nekāds jaunums. To raksturo dažādi rādÄ«tāji. Viens no retāk lietotajiem ir uzkrājumu lÄ«menis. AtšÄ·irÄ«bā no makroekonomiskajiem izaugsmes rādÄ«tājiem, tas vairāk atspoguļo sociālo situāciju valstÄ« - to, ko Ä«stenÄ«bā sauc par valsts attÄ«stÄ«bu.

Varam ilustrācijās pārliecināties, ka mÅ«su Ä£imenes šajā ziņā joprojām nav atkopušÄs no 2008.-2009. gadu finanšu krÄ«zes, jo pirmskrÄ«zes uzkrājumu lÄ«menis tā arÄ« vÄ“l nav sasniegts. Daži to pamanÄ«jušies vÄ“rtÄ“t kā "veiksmes stāstu". Bet, tas uz viņu goda prāta. Citi gan teiktu, ka tas dēļ augstā patÄ“riņa lÄ«meņa un tas ir tieši tas, kas šobrÄ«d virza ekonomiku. ArÄ« taisnÄ«ba.

Taču - vai varam padomāt, kas notiks, kad sāksies jauna krÄ«ze, un tāda gan jau noteikti bÅ«s. Darbavietu skaits strauji samazināsies, bezdarba lÄ«menis pieaugs, Ä£imeņu ienākumi saruks, bet uzkrājumu taču nav - dzÄ«vojam uz "krÄ«ta", rožainām nākotnes cerÄ«bām. Daudziem parādÄ«jušÄs jaunas saistÄ«bas pret bankām - re, kā tās pelna.

Tātad jauns emigrācijas vilnis? Diez vai, bagātās valstis stingri ierobežojušas imigrāciju. Atliek bankroti - gan uzņēmumiem, gan fiziskām personām. Tātad arÄ« bankām.

Ir tikai viens variants, kā kaut nedaudz pasargāties - uzkrājumi jāveido valstij. Citiem vārdiem, valsts budžetam pašreizÄ“jās samÄ“rā labvÄ“lÄ«gās ekonomiskās konjunktÅ«ras situācijā jābÅ«t uzkrājošam - ar pārpalikumu, lai nebaltās dienās bÅ«tu, no kā dzÄ«vot.

IzdzÄ«vot varÄ“tu, protams, atkal aizņemoties, kā tas jau bija iepriekšÄ“jā finanšu krÄ«zÄ“. Bet, kāds bÅ«s valsts ārÄ“jais parāds? PÄ“rn tas pat bija pieaudzis lÄ«dz 40.1%, salÄ«dzinājumā ar 36.5% 2015. gadā.

Šie ir eksistenciālie jautājumi, par kuriem vÄ“rts padomāt nodokļu un citu reformu gaitā. Taču pagaidām neizskatās, ka tā notiktu.

Pārpublicēts no Facebook