Iesaki rakstu:

Bezkompromisa tiesiskums laikam saprot tikai vārdu “bezkompromisa”. Nekāda kompromisa, lai sasniegtu sev vÄ“lamo. Kur tiesiskums – tas jau nav svarÄ«gi.

PÄ“rnā gada vasaras sākumā J. Bordāns nāca klajā ar paziņojumu, ka Tieslietu ministrijā (TM) notiks reformas.[1] Iesākumā bija pagrÅ«ti saprast, par kādām reformām tiek runāts, jo nereti redzamās reformas parasti ir aizsegs citām. TomÄ“r, paejot kādam laikam, viss ir kļuvis daudz redzamāks. ReizÄ“m ir vÄ“rts paskatÄ«ties uz notikumiem hronoloÄ£iskā kārtÄ«bā:

1. Kopš 2020. gada 27. decembra ir brÄ«va Patentu valdes direktora amata vieta.

2. 2021. gada 20. septembris – pÄ“dÄ“jā darba diena TM valsts sekretāra vietniecei tiesÄ«bu politikas jautājumos Lailai Medinai.

3. 2021. gada 15. oktobris – pÄ“dÄ“jā darba diena IeslodzÄ«juma vietu pārvaldes priekšniecei Ilonai Spurei.

4. 2021. gada 30. decembris – pÄ“dÄ“jā darba diena TM valsts sekretāram Raivim Kronbergam. 

Laikam tā ir bijusi tikai sakritÄ«ba, ka ilgstoši tika turÄ“ta vakanta Patentu valdes direktora vieta, kura visžēlÄ«gi tika atvÄ“lÄ“ta R. Kronbergam[2]. TomÄ“r ne viss notiek, kā ieplānots, - tā laimÄ«gu apstākļu sakritÄ«bu dēļ R. Kronbergs ieguva amatu atbilstoši savām spÄ“jām.[3]

PiekritÄ«siet, ļoti maz ticams, ka par sakritÄ«bu jāuzskata arÄ« L. Medinas amata atstāšana. Reti kurš nezina, ka tieši L. Medina un R. Kronbergs bija tie, kuri spÄ“ja noturÄ“t Tieslietu ministriju attiecÄ«gā lÄ«menÄ« un viņiem nereti bija atšÄ·irÄ«gi viedokļi ar J. Bordānu.

ArÄ« I. Spures vÄ“lme doties prom no amata sākotnÄ“ji izklausās nevainÄ«gi, ja nepaskatās kopsakarÄ«bā ar to, ka tieši šiem cilvÄ“kiem it kā ir bijuši citādāki viedokļi saistÄ«bā ar Liepājas cietuma bÅ«vniecÄ«bu.

J. Bordāna nepatika pret Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāju A. Strupišu plašÄkai sabiedrÄ«bai jau sen kā nav nekāds dižais noslÄ“pums. Tās patiesais iemesls visticamāk tā arÄ« paliks starp abiem kungiem, bet kaut kā šÄ·iet, ka A. Strupišs nav vÄ“lÄ“jies iet J. Bordāna pavadā.

Nereti gadās, ka starp cilvÄ“kiem ir kāda nesaderÄ«ba, bet, ja tāda ir ar visiem apkārtÄ“jiem, tad tas jau ir interesanti. Nevar nepieminÄ“t J. Bordāna konfliktu ar iepriekšÄ“jo Ä£enerālprokuroru Ä’. Kalnmeieru. Jau tad kuluāros runāja par J. Bordāna vÄ“lmi mainÄ«t prokuratÅ«ras neatkarÄ«bu. Kādu laiku šis jautājums bija pieklusis, bet, kā tiek runāts – pašlaik jau ir atkal  aktualizÄ“jies.

Bez personāliju izmaiņām un jau pieminÄ“to prokuratÅ«ras neatkarÄ«bas jautājuma J. Bordāns ir pievÄ“rsies arÄ« atsevišÄ·iem normatÄ«vā regulÄ“juma jautājumiem.

Jau 2020. gada sākumā tika aktualizÄ“ts jautājums par viltus ziņu izplatÄ«šanu, precÄ«zāk, panikas un trauksmes radÄ«šanu sabiedrÄ«bā (Saeimas deputātu izstrādāts likumprojekts Nr.572/Lp13), kas Juridiskajā komisijā netika tālāk virzÄ«ts.[4] 

VÄ“lāk diskusijas par viltus ziņu izplatÄ«šanas sodÄ«šanu tika aktualizÄ“tas periodiski gan dažādās Saeimas komisijās, gan IeM, gan TM. Bet kopumā tiesÄ«bu eksperti un juristi konsekventi ir pauduši viedokli, ka esošais KL 231.pants “Huligānisms” ir pietiekams, lai šÄdu viltus ziņu un dezinformācijas izplatÄ«tājus sauktu pie kriminālatbildÄ«bas. To apliecina esošÄ prakse.

2021. gada 9. novembrÄ« tiek publiskots, ka NoziedzÄ«bas novÄ“ršanas padomes augstāko amatpersonu apspriedes forumā tiks diskutÄ“ts par viltus ziņu apkarošanu.[5] J. Bordāna ideja  – viltus ziņu izplatÄ«šanu tiek piedāvāts noteikt ārpus huligānisma tvÄ“ruma un atbildÄ«bu noteikt, ja ir bÅ«tisks kaitÄ“jums.

No vienas puses, ja neiedziļinās, varÄ“tu paust sajÅ«smu par centieniem, bet tika noklusÄ“ta, visticamākais, svarÄ«gākā lieta – veicot šÄdu pagriezienu, visi lÄ«dzšinÄ“jie procesi bÅ«tu izbeidzami. To jau nu vajadzÄ“tu saprast jebkuram.

SavdabÄ«ga izpratne par tiesiskumu, radot normas, kuras atbrÄ«vos daudzus no atbildÄ«bas. VarbÅ«t kādus konkrÄ“tus.  ArÄ« sekas – bÅ«tisks kaitÄ“jums - daudzos gadÄ«jumos bÅ«s apšaubāmas. Bezmaz vai rodas sajÅ«ta, ka J. Bordāna un viņa padomnieku mÄ“rÄ·is ir it kā pacelt karogu par to, ka atbildÄ«ba viltus ziņu izplatÄ«tājiem bÅ«s bargāka, bet, paskatot, ko sevÄ« ietver jÄ“dziens “bÅ«tisks kaitÄ“jums”, kas minÄ“ts likuma “Par Krimināllikuma spÄ“kā stāšanās un piemÄ“rošanas kārtÄ«bu”  23.pantā[6], vairāk rodas pārliecÄ«ba, ka procesa virzÄ«tājiem bÅ«s lielas iespÄ“jas pieņemt lÄ“mumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo nav konstatÄ“jamas attiecÄ«gās sekas.

Nereti rodas jautājums – kā pārÄ“jie politiskie spÄ“ki pieļauj atsevišÄ·u darboņu darbošanos, kura nereti pārkāpj nekaunÄ«bas robežas?

Atbilde man radās šodien, braucot ar 7. tramvaju un izdzirdot vienu no pieturas nosaukumiem – “Centrāltirgus”.  Par ko varÄ“tu bÅ«t tirgus? Paskatām visus jau vakantos amatus vai tos, kuri drÄ«zumā kļūs vakanti, un atbildes varÄ“tu kļūt skaidras.

---

[1] https://juristavards.lv/doc/278952-ogad-sagaidamas-reformas-ari-tieslietu-ministrija/

[2] https://jauns.lv/raksts/zinas/476447-nomainis-tieslietu-ministrijas-valsts-sekretaru

[3] https://www.zm.gov.lv/presei/zemkopibas-ministrijas-valsts-sekretara-amata-valdiba-apstiprina-raivi?id=12716

[4] https://www.tvnet.lv/7133835/tm-kriminallikuma-nevajag-jaunu-pantu-par-viltus-zinu-izplatisanu

[5] https://lvportals.lv/dienaskartiba/335640-noziedzibas-noversanas-padomes-augstako-amatpersonu-foruma-diskutes-par-sabiedribas-iesaisti-korupcijas-apkarosana-2021

[6] https://likumi.lv/ta/id/50539-par-kriminallikuma-speka-stasanas-un-piemerosanas-