Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Katram ir tiesÄ«bas uz savu pārliecÄ«bu. MÄ“s varam nerespektÄ“t kāda cilvÄ“ka uzskatus, bet mÄ“s respektÄ“jam cilvÄ“ka tiesÄ«bas uz savu viedokli. Protams, ja tas (viedoklis, uzskati) nav klajā  pretrunā ar morāles normām un nav perverss. Nu nevar prasÄ«t, lai mÄ“s respektÄ“tu, piemÄ“ram, pedofila tiesÄ«bas uz savu viedokli konkrÄ“tās novirzes jomā!

Lai gan dzÄ«votspÄ“jÄ«gas un ilgtspÄ“jÄ«gas sabiedrÄ«bas balstu, proti – tradicionālo vÄ“rtÄ«bu demontāžas laikmetā melns tiek krāsots par baltu, bet balts – par melnu, kopumā sabiedrÄ«ba vÄ“l – lai gan mazliet jau izplÅ«duši – atšÄ·ir labu no ļauna, pareizu no nepareiza.

Katram ir tiesÄ«bas uz saviem uzskatiem. Mainoties laikiem, var gadÄ«ties uzskatu un pārliecÄ«bas dēļ ciest. Kā savulaik A.Rubikam, piemÄ“ram. Kā pārliecināts komunists, viņš, mainoties varai, tika ieslodzÄ«jumā. Visu cieņu, AlfrÄ“d! Es neteikšu, vai man patÄ«k vai nepatÄ«k komunisti un viņu ideoloÄ£ija, bet man patÄ«k, ka cilvÄ“ki paliek pie saviem uzskatiem arÄ« tad, kad tas kaut ko maksā.

Pretstatā ir vesela bijušo komunistu varza, kuri steidzÄ«gi apmeta kažokus uz otru pusi un kļuva par dedzÄ«gākiem katoļiem par pašu Romas pāvestu. Kad es redzu šos glumekļus valsts svÄ“tkos sēžam Aglonas bazilikas pirmajās rindās, kļūst nelabi. Cenšos neskatÄ«ties...

ArÄ« pret tiem, kuri vakcinÄ“jas pārliecÄ«bas pÄ“c, man nekas nav. Es viņus nenosodu, un man nav iemesla viņus necienÄ«t. Vienkārši – nesaprotu.

Nu, lÅ«k, bet tagad ir uzradusies jauna glumu zušu vai hameleonu plejāde. Tie ir cilvÄ“ki, kuri principā ir pret vakcināciju, bet padevušies vakcinatoru spiedienam un nu tÄ“lo varoņus. Man faktiski nav nekas pret cilvÄ“kiem, kuri ir padevušies. Nu, varbÅ«t es ar viņiem neietu izlÅ«kos... Bet es neesmu gājis nevienu ceļa gabalu viņu kurpÄ“s. Katram ir sava situācija, apstākļi. Un katram ir savs ticÄ«bas un drosmes mÄ“rs. Es nevienu nenosodu. Bet!

Saskaros ar to, ka cilvÄ“ki, sevišÄ·i – ticÄ«gie, sāk uzdot savu mazdÅ«šÄ«bu par drosmi, bet gļēvumu – par varonÄ«bu! Kad sarunās esmu paudis savu izbrÄ«nu par cilvÄ“ka pÄ“kšÅ†o uzskatu maiņu, vairākkārt ir nācies dzirdÄ“t: “Es nebaidos no potes! Dievs mani sargā! Antivakseri patiesÄ«bā ir bailÄ«gi – viņi baidās no potes! Bet bailes, kā zināms, nav no Dieva.”

To dzirdot, man paliek šÄ·Ä“rmi. Tā vietā, lai atzÄ«tu, ka cilvÄ“ks vienkārši ir bijis “piespiests pie sienas”, ka nav bijis gatavs atteikties no kādas sociālās palÄ«dzÄ«bas vai zaudÄ“t ierasto komforta lÄ«meni, viņš tÄ“lo varoni, melodams sev, citiem un apvainodams godÄ«gus, stiprus un drosmÄ«gus cilvÄ“kus, un inkriminÄ“dams viņiem mazdÅ«šÄ«bu un bailÄ«gumu! Gļēvuļi kļūst par varoņiem, bet varoņi – par gļēvuļiem!

Tātad daudzie skolotāji, ierÄ“dņi un dažādu profesiju pārstāvji, kuri nelocÄ«jās un 15.novembrÄ« palika bez darba, to izdarÄ«juši savas mazdÅ«šÄ«bas dēļ, bailÄ“s no potes?! Antiņ, pÅ«t stabulÄ«ti, prātiņ, nāc mājās...

Un tagad es pateikšu to, kas daudziem nepatiks. MÄ“s visi unisonā lamājam LV varturus par viņu korumpÄ“tÄ«bu, t.i. - par pÄ“rkamÄ«bu. PatiesÄ«bā liela Latvijas iedzÄ«votāju daļa ir tieši tikpat pÄ“rkama. Tikai summas mazākas. Bet bÅ«tÄ«ba – tā pati...

MÅ«su vidÅ« ir pārāk daudz hameleonu. Un tomÄ“r – nÄ“.  Kā zināms, hameleons maskÄ“šanās nolÅ«kā spÄ“j mainÄ«t krāsu. Tas viņam palÄ«dz izdzÄ«vot. Un tomÄ“r viņš, arÄ« mainÄ«dams krāsu, paliek par hameleonu.

Vai cilvÄ“ks, mainÄ«dams savus principiālos uzskatus vai ticÄ«bu izdevÄ«guma dēļ, paliek par cilvÄ“ku – šaubos. DrÄ«zāk viņš kļūst par bezprincipiālu bezmugurkaulnieku – glumu čūsku, kurai par izdzÄ«vošanas instinktu nekā augstāka nav...

Ja cilvÄ“ki zaudÄ“ savu stāju pat vieglu draudu ietekmÄ“, bez Ä«pašÄm briesmām savai dzÄ«vÄ«bai, kā gan viņi uzvedÄ«sies reālu briesmu gadÄ«jumā?!

Man šÄ·iet, ka es zinu. Daļa no viņiem “stučīs”, daļa uzvilks okupantu formu un piedalÄ«sies soda ekspedÄ«cijās. Tas viss jau ir bijis. Un jau ir. Un bÅ«s atkal. Kā teikts - “Nav nekā jauna zem saules, kas nebÅ«tu jau bijis..”

Cik garlaicīgi. Un cik skumji...

Bet!!! Tie esam mÄ“s – cilvÄ“ki, kuri spÄ“j rakstÄ«t vÄ“sturi. Ja cilvÄ“ki atmodÄ«sies, ja kļūs godÄ«gi un drosmÄ«gi, tad nekādi elles spÄ“ki nespÄ“s viņus uzvarÄ“t. Bet – esmu pārliecināts – jāsāk ar mazumiņu, un tas ir – SAUKT LIETAS TO ĪSTAJOS VÄ€RDOS! ArÄ« tad, ja tas mums neglaimo. Un daudzi paši brÄ«nÄ«sies, kā atkal nokļuvuši cÄ«nÄ«tāju un varoņu rindās. AtzÄ«sti patiesÄ«bu, un tā darÄ«s tevi brÄ«vu!

Novērtē šo rakstu:

0
0