Iesaki rakstu:

Referenduma rezultāti ir katastrofāli. Ceturtā daļa Latvijas balsstiesÄ«go iedzÄ«votāju faktiski ir nelojāli Latvijai, LatgalÄ“ - vairākums. VÄ“l jau ir pārsimts tÅ«kstošu tādu nepilsoņu, par kuru lojalitāti valsts pamatvÄ“rtÄ«bām nav mazāko šaubu. IespaidÄ«gs un draudÄ«gs skaitlis. Ar to nevar lepoties.

Latviju ir pametuši tikai nedaudz mazāk cilvÄ“ku, kā tika pazaudÄ“ts kara laikā. Latvijas lauki ir tukši, izmiruši, daļēji nodzÄ“rušies un nolaisti. Vieni no lielākajiem Latvijas zemes Ä«pašniekiem faktiski ir ārzemnieki. Ar Latvijas nozÄ«mÄ«gākajiem uzņēmumiem ir tas pats. Latvijā izglÄ«tÄ«ba ir nekonkurÄ“tspÄ“jÄ«ga pasaules kontekstā. Latvijā medicÄ«nas sistÄ“ma ir zem katras kritikas, neskatoties uz to, ka mums ir talantÄ«gi ārsti. PilsÄ“tās māju fasādes ir nodrupušas un veikalu skatlogos pat centrā nereti redzam uzrakstus – second hand. CilvÄ“ku vairums dzÄ«vo nabadzÄ«bā, totālā nabadzÄ«bā. Apkaunojoši. Ar to nevar lepoties.

Tagad izskatās, ka kaut nabags, bet lepns. Tas nekur neder, un ar to neko dzīvē sasniegt nav iespējams.

Es redzu risinājumu.

Pirmkārt, tikai caur saliedÄ“tu sabiedrÄ«bu iespÄ“jama attÄ«stÄ«ba. Jā, kā jau minÄ“ju iepriekš, pamazām un sākot ar piedošanu. Piedošana nav vājuma, bet spÄ“ka pazÄ«me. ArÄ« JÄ“zus Kristus, Martins Luters Kings, Nelsons Mandela un viņiem lÄ«dzÄ«gie ārÄ“ji varbÅ«t bija vāji, bet savā pārliecÄ«bā stipri. Un izdarÄ«ja vairāk nekā tie, kuri tur naidu un aizvainojumu sevÄ«.

Otrkārt, lai cik nepatÄ«kami tas bÅ«tu, paņemt un izmainÄ«t izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu. Augstskolās ļaujot apgÅ«t studijas jebkurā valodā (bet ne kārtot eksāmenus), atmest teoriju iekalšanu un pildÄ«t muļķīgus testus, bet ļaut sākt domāt, analizÄ“t, likt pÄ“tÄ«t un lasÄ«t tik daudz, ka galva griežas. Skolās kā obligātu noteikt ne tikai latviešu valodas mācÄ«bu, bet arÄ« divas svešvalodas - krievu un angļu vai vācu, franču.

Treškārt, valstij nekavÄ“joties pieprasÄ«t kā prioritāti caur grandioziem nodokļu atvieglojumiem un pat zināmu protekciju noteikt ražošanas, augsto tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bu šeit, Latvijā. Tikai ar lielveikaliem un noliktavām valsti jaunā attÄ«stÄ«bas lÄ«menÄ« pacelt nav iespÄ“jams.

Ceturtkārt, veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“ma ir izšÄ·irÄ«gi svarÄ«ga. Es redzu, kā tai iegÅ«t naudu – uz uzblÄ«dušÄs ierÄ“dniecÄ«bas rÄ“Ä·ina.

Piektkārt, dārga justÄ«cija. Zinu, nepopulāri, bet lielas algas justÄ«cijā strādājošiem (ne man, jo pats spÄ“ju nopelnÄ«t) ir pamats drošÄ«bai un paredzamÄ«bai ikvienā augsti attÄ«stÄ«tā valstÄ«.

Sestkārt, izbeigt draugu bÅ«šanu kultÅ«ras jomā. BÅ«sim godÄ«gi, kultÅ«rai paredzÄ“tie lÄ«dzekļi lielākoties tiek izlietoti nevis talantÄ«gāko, bet savÄ“jo atbalstÄ«šanai.

Visbeidzot, jāmaina domāšana, kas varbÅ«t mums nākusi lÄ«dz ar mātes pienu - atteikties no lepnÄ«bas, skaudÄ«bas un nenovÄ«dÄ«bas, bet katram pašam izdarÄ«t savu lietu vislabāk. Un tā katru dienu.