Sudrabas Ä“rai beidzoties, uzpeld iecere par Valsts kontroles politizÄciju
PIETIEK · 18.12.2012. · Komentāri (18)MÄ“nesi pirms 17. janvÄrÄ« paredzÄ“tÄ Saeimas balsojuma par valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pÄ“cteÄa apstiprinÄšanu valsts kontroliera amatÄ valdÄ«bas koalÄ«cijÄ uzpeldÄ“jusi ideja par bÅ«tiskiem grozÄ«jumiem Valsts kontroles likumÄ, mainot tÄs padomes locekļu izvirzÄ«šanas un ievÄ“lÄ“šanas kÄrtÄ«bu, liecina Pietiek rÄ«cÄ«bÄ esošÄ informÄcija.
AizvadÄ«tajÄ pirmdienÄ koalÄ«cijas sadarbÄ«bas padomes sÄ“dÄ“ negaidÄ«ti prezentÄ“ta ideja par grozÄ«jumiem Valsts kontroles likumÄ, kuru centrÄlÄ ideja - arÄ« sešu iestÄdes padomes locekļu kandidatÅ«ras, par kuru apstiprinÄšanu jau tagad balso Saeima, amatiem izvirzÄ«tu deputÄti, nevis Valsts kontroles vadÄ«tÄjs kÄ lÄ«dz šim. Ideju koalÄ«cijÄ aizstÄvÄ“jusi premjera partija VienotÄ«ba, bet tÄ saskÄrusies ar koalÄ«cijas partneru piesardzÄ«bu un aizdomÄm par vÄ“lmi politizÄ“t Valsts kontroli. FormÄlais likuma grozÄ«jumu pamatojums - tie tuvinÄtu Valsts kontroli tam likuma burtam un garam, kÄ to iecerÄ“juši Satversmes tÄ“vi, jo esot neatbilstÄ«ba starp pašreizÄ“jo amatpersonu izvirzÄ«šanas un ievÄ“lÄ“šanas kÄrtÄ«bu un pamatlikumÄ noteikto. Publiskai apspriešanai šÄ« iecere lÄ«dz šim nav piedÄvÄta.
PÄ“c spÄ“kÄ esošÄs prakses kandidatÅ«ras valsts kontroliera amatam izvirza deputÄti, kas nozÄ«mÄ“, ka izvÄ“le ir politiska, bet attiecÄ«bÄ uz Valsts kontroles padomes locekļu kandidatÅ«rÄm ir cita izvirzÄ«šanas kÄrtÄ«ba – par viņiem Saeima balso pÄ“c valsts kontroliera ieteikuma. Ja tiktu grozÄ«ts Valsts kontroles likums, noliekot uz viena pakÄpiena gan valsts kontrolieri, gan padomes locekļus, uz pÄ“dÄ“jiem tiktu attiecinÄta tÄ pati izvirzÄ«šanas kÄrtÄ«ba kÄ uz lÄ«dzšinÄ“jo Valsts kontroles vadÄ«tÄju – viņu vÄrdus Saeimas PrezidijÄ iesniegtu deputÄti.
Ja var ticÄ“t formÄlajam iemeslam, piedÄvÄjums radies pÄrlasot Satversmi un secinot, ka esošÄ Valsts kontroles amatpersonu izvirzÄ«šanas un ievÄ“lÄ“šanas kÄrtÄ«ba neatbilst tam pamatlikuma burtam un garam, kÄ to bija iecerÄ“juši Satversmes tÄ“vi. Proti, Satversmes 88. pantÄ, kas runÄ par valsts kontrolieru iecelšanas kÄrtÄ«bu, lietota daudzskaitļa forma "valsts kontrolierus", kamÄ“r praksÄ“ šÄ« kÄrtÄ«ba tiek attiecinÄta tikai uz vienu valsts kontrolieri. TÄpat šÄdas izmaiņas vairÄk atbldÄ«šot SatversmÄ“ un Valsts kontroles likumÄ nostiprinÄtajai idejai par to kÄ koleÄ£iÄlu iestÄdi. Satversmes 87. pants un Valsts kontroles likuma 1. pants runÄ par neatkarÄ«gu koleÄ£iÄlu iestÄdi. Lai gan publiski iestÄdi pÄrstÄv valsts kontrolieris, praksÄ“ lÄ“mumi tiek pieņemti Valsts kontroles padomÄ“, kuras lÄ“mumus paraksta valsts kontrolieris.
Valsts kontroles padomÄ“ bez valsts kontroliera, kurš automÄtiski pÄ“c likuma ir arÄ« padomes priekšsÄ“dÄ“tÄjs, ir vÄ“l seši padomes locekļi. Gan valsts kontrolieri, gan Valsts kontroles padomes locekļus Saeima amatÄ apstiprina uz Äetriem gadiem. Katra no šÄ«m amatpersonÄm amatÄ var tikt apstiprinÄta uz atkÄrtotu Äetru gadu termiņu, bet Valsts kontroles likums liedz vienai un tai pašai personai ieņemt amatu vairÄk kÄ divus termiņus pÄ“c kÄrtas.
Pat, ja pÄ“kšÅ†i uzpeldÄ“jusÄ« ideja par grozÄ«jumiem Valsts kontroles likumÄ netiks nobremzÄ“ta, tÄ visticamÄk neietekmÄ“tu Sudrabas pÄ“cteÄa ievÄ“lÄ“šanu amatÄ, bet var bÅ«tiski ietekmÄ“t šÄ«s iestÄdes vadÄ«bu drÄ«zÄ nÄkotnÄ“. Jau maijÄ Saeimai bÅ«s amatos jÄapstiprina divi jauni Valsts kontroles padomes locekļi, jo otrais termiņš beigsies divÄm padomes loceklÄ“m – 2009. gada maijÄ apstiprinÄtajÄm Elitai KrÅ«miņai un Dacei Nullei. NÄkamÄs tuvÄkÄs otrÄ termiņa beigas ir Valsts kontroles padomes loceklei Ievai Braunfeldei – 2014. gada maijÄ, bet lÄ«dz 2015. gadam amatÄ ievÄ“lÄ“ti Aivars Ä’rglis, Lelde Dreimane un Marita SalgrÄve. TomÄ“r, ja grozÄ«jumi likumÄ tiktu veikti, var pacelties jautÄjums par visas Valsts kontroles padomes pÄrvÄ“lÄ“šanu saskaÅ†Ä ar jauno kÄrtÄ«bu vÄ“l pirms amata termiņu beigÄm.
Lai nepieļautu iestÄdes politizÄciju, Valsts kontroles likums liedz valsts kontroliera un padomes locekļu amatiem virzÄ«t personas, kuras pÄ“dÄ“jo trÄ«s gadu laikÄ ieņēmušas ministra amatu vai pÄ“dÄ“jo trÄ«s gadu laikÄ bijušas vÄ“lÄ“tos amatos partijÄs.