Iesaki rakstu:

„„Ä»oti labs operatÄ«vais darbinieks ar spÄ«došu nākotni” – tā viņu savulaik raksturoja. Bet ir pietiekami kritiska informācija, ka pārbaudÄ«jumu ar vilinājumiem viņš nav izturÄ“jis. Protams, katram cilvÄ“kam jābÅ«t otrai iespÄ“jai. Jurašs tagad jau ir liels politiÄ·is, vada Saeimas Juridisko komisiju, iespÄ“jams, ka sācis jaunu dzÄ«vi,” – tā šÄ gada janvārÄ« toreizÄ“jais Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs Māris Kučinskis intervijā Latvijas AvÄ«zei izteicās par bijušo Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku, tagadÄ“jo politiÄ·i Juri Jurašu.

IepriekšÄ“jās publikācijās Diena cita starpā sniedza detalizÄ“tu pārskatu par informāciju, kāda saistÄ«bā ar J. Juraša „vilinājumiem” fiksÄ“ta bijušÄ DrošÄ«bas policijas darbinieka Artura Šmauksteļa sagatavotajos ziņojumos, kas atrodami Saeimas deputāta Jāņa Ä€damsona tiesā izskatāmās „spiegošanas” krimināllietas materiālos. TomÄ“r tajos sniegtās ziņas un viedokļi lielākoties attiecināmi tikai uz pÄ“dÄ“jiem pāris gadiem, kamÄ“r Dienas apkopotā informācija no citiem avotiem rāda, ka „pārbaudÄ«jumu ar vilinājumiem” J. Jurašs nav izturÄ“jis jau ievÄ“rojami senāk, - pirmās „puves” pazÄ«mes datÄ“jamas jau ar studiju laikiem un darbu DrošÄ«bas policijā.

 

Plaša profila apgādnieks?

„Policijas akadÄ“mijā jauneklim bija hobijs spÄ“lÄ“t kārtis uz naudu kopā ar nākamajiem KNAB darbiniekiem Mārtiņu Lodi un Jāni Vilciņu, tikai Jurim patika krāpties, - tā teikt, šmaukt savÄ“jos. Savukārt vienā no vecākajiem kursiem puisi, braucot ar tÄ“va dāvināto sarkano Opel Kadett, pie stÅ«res dzÄ“rumā bija aizturÄ“jusi ceļu policija, un jautājums par tiesÄ«bu atgÅ«šanu tika sakārtots ar viena konjaka palÄ«dzÄ«bu, izmantojot kursa biedru, kas nācis pats no ceļu policijas,” Dienai stāsta kāds Latvijas Policijas akadÄ“mijas absolvents.

StāstÄ«tais, protams, vairs nav pārbaudāms, un, izsakoties Ä£enerālprokurora Jura Stukāna vārdiem, šÄ«s palaidnÄ«bas gan sastrādātas „maza zÄ“na” vecumā un par tām mÅ«su dienās nekāda atbildÄ«ba nebÅ«tu jāizjÅ«t. Taču arÄ« jau kopš J. Juraša darba gaitu sākuma DrošÄ«bas policijā informācija par tām nav viennozÄ«mÄ«gi pozitÄ«va. Pats tagadÄ“jais Valsts drošÄ«bas dienests jebkādu informāciju par J. Juraša darbu šajā valsts drošÄ«bas iestādÄ“ – tostarp arÄ« to, vai tiešÄm J. Ä€damsons bijis tas, kurš rekomendÄ“jis J. Jurašu darbam šajā valsts drošÄ«bas iestādÄ“, – sniegt atsakās, taču izteiksmÄ«gs ir šÄds fragments no A. Šmauksteļa failiem:

„2021. gada 23. marta vakarā (naktÄ«) bijušajam DrošÄ«bas policijas darbiniekam Arturam Šmaukstelim notika saruna ar bijušo DrošÄ«bas policijas darbinieku Andri Kalniņu, kurš pašlaik dzÄ«vo un strādā Lielbritānijā, kur viņam ir neliela bÅ«vniecÄ«bas kompānija Port Boys Factory. Saruna bija ļoti gara, un sarunas laikā A.Kalniņš minÄ“ja vairākus darba momentus no dienesta laikiem DrošÄ«bas policijā, kam var bÅ«t operatÄ«va nozÄ«me. (..)

A.Kalniņš minÄ“ja to, ka laikā, kad viņš strādāja DrošÄ«bas policijā, viņš, Juris Jurašs, Ruslans Å…ikiforovs un Eduards Paškevičs piestrādāja par apsargiem viesnÄ«cā Māra pie lidostas RÄ«ga, kurā nakšÅ†oja Aeroflot piloti. J. Jurašs, strādājot par apsargu viesnÄ«cā Māra, nodibināja kontaktus ar “visiem” RÄ«gas suteneriem un gandrÄ«z katru maiņu veda prostitÅ«tas Aeroflot pilotiem, par ko zināja ļoti daudzi, tajā skaitā lidostas RÄ«gas Valsts robežsardzes darbinieki. Papildus J. Jurašs veda alkoholiskus dzÄ“rienus Aeroflot pilotiem.”

A. Kalniņš, kurš pašlaik dzÄ«vo Liebritānijā, Portsmutā, uz Facebook nosÅ«tÄ«tajiem jautājumiem neatbildÄ“ja, taču citi avoti Dienai ir apliecinājuši, ka prakse uz lidostai tuvajām viesnÄ«cām pilotu vajadzÄ«bām piegādāt gan alkoholu un „meitenes”, gan arÄ« narkotikas ne tikai ir pastāvÄ“jusi iepriekš, bet pilnÄ«bā nav izzudusi arÄ« mÅ«su dienās.

Klasiska „optimizÄ“šana”

2004. gadā Juris Jurašs apprecas un kopā ar dzÄ«vesbiedri Allu Ä·eras pie Ä£imenes ligzdiņas iekārtošanas Dreiliņos. ŠÄ« ir pirmā reize, kad J. Jurašam jāiesaistās publiskā salÄ«dzinoši lielu apmÄ“ru darÄ«jumā, - un publisko reÄ£istru dati rada iespaidu, ka jaunās Ä£imenes rÄ«cÄ«ba atgādina tajā laikā ierastās „nodokļu optimizÄ“šanas” shÄ“mas nekustamo Ä«pašumu jomā.

Kā parāda Valsts vienotās datorizÄ“tās zemesgrāmatas oficiālā informācija, 0,1262 hektārus zemes Stopiņu novadā, Dreiliņos, BÄ“rziņu ielā J. Juraša dzÄ«vesbiedre Alla Juraša, kas tolaik tāpat darbojas KNAB, 2004. gada 1. un 3. novembrÄ« divos atsevišÄ·os darÄ«jumos no 1940. gadā dzimušÄs Zojas Pisarenko un 1949. gadā dzimušÄ Jurija Bežinova iegādājusies, kopā samaksājot 694 latus jeb nepilnus 1000 eiro – tātad mazāk nekā vienu eiro par kvadrātmetru apbÅ«ves zemes.

ŠÄda Ä«pašuma iegāde divās daļās ir tolaik bieži izmantota blÄ“dÄ«bas forma, iegādājoties Ä«pašumu par oficiāli uzrādÄ«tu niecÄ«gu cenu, reālajai esot daudzkārt lielākai, un apejot pašvaldÄ«bas pirmpirkuma tiesÄ«bas, ko tā varÄ“tu iedomāties izmantot. Jāpiebilst, ka A. Jurašas amatpersonas deklarācija rāda jau pavisam citas summas: kopā viņa 2004. gada laikā slÄ“gusi četrus lÄ«gumus par attiecÄ«gi 37 un 27 tÅ«kstošiem dolāru, kā arÄ« 42 100 un 54 730 eiro.

Tāpat A. Jurašas deklarācijā norādÄ«ta arÄ« „nekustamo Ä«pašumu atsavināšana” par 42 100 eiro un attiecÄ«gi divi viņas nekustamajiem Ä«pašumiem klāt nākuši zemesgabali Stopiņos, kuri abi norādÄ«ti jau kā kopÄ«pašums ar dzÄ«vesbiedru J. Jurašu. Uz viena no šiem zemesgabaliem, par kuru A. Juraša oficiāli samaksājusi 694 latus, tiek uzbÅ«vÄ“ta Jurašu pāra privātmāja (kura, Jurašiem 2020. gadā šÄ·iroties, paliek J. Juraša Ä«pašumā, tā pietiekami skaidri norādot uz patieso darÄ«jumu veicÄ“ju un finansÄ“tāju).

ArÄ« otrs zemesgabala iegādes darÄ«jums, kā rāda oficiālā zemesgrāmatu informācija, A. Jurašai izdodas tikpat fantastiski veiksmÄ«gs: blakusesošo 1290 kvadrātmetru zemesgabalu viņa iegādājas, kā oficiālo darÄ«juma kopsummu norādot 722 latus jeb nedaudz vairāk nekā 1000 eiro. Divarpus gadus vÄ“lāk Ä«pašumu A. Jurašai izdodas pārdot jau par oficiāli pilnÄ«gi citu cenu, lai gan tas paliek „Ä£imenes lokā”. Par 45 682 latiem – tātad par 63 reizes lielāku summu nekā oficiāli deklarÄ“tā iegādes cena – Ä«pašums 2007. gada 3. jÅ«nijā tiek pārdots Andai Jurašai-Geigei.

Jau daudz lielāks „vilinājums”

„TaisnÄ«bas cÄ«nÄ«tāja” Ä£imenes pietiekami skaidri nojaušamā blÄ“dÄ«ba ar oficiālo uzrādāmo nekustamo Ä«pašumu iegādes cenu mākslÄ«gu samazināšanu 2004. gadā Valsts ieņēmumu dienestu (VID) neieinteresÄ“, savukārt plašÄkai sabiedrÄ«bai J. Jurašs tolaik vÄ“l vispār nav zināms: Ä«stu vÄ“rÄ«bu viņš iegÅ«st jau ar krietni lielākā mÄ“roga „vilinājumu” nākšanu gaismā četrus gadus vÄ“lāk.

Latvijas TelevÄ«zijas raidÄ«jums Panorāma 2008. gada augusta sākumā pavÄ“sta - esot ļoti iespÄ“jams, ka vairāki KNAB darbinieki savās valsts amatpersonu deklarācijās neesot norādÄ«juši visus savus darÄ«jumus un konkrÄ“ti - iespaidÄ«gus aizņēmumus. Savukārt dažas dienas vÄ“lāk eļļu ugunij pielej iekšlietu ministrs Mareks Segliņš, pÄ“c tikšanās ar VID Ä£enerāldirektoru Dzintaru Jakānu paziņojot par „ļoti nopietnu informāciju par daudzu tÅ«kstošu un miljonu darÄ«jumiem”. Esot iespÄ“jams, ka atsevišÄ·i KNAB darbinieki veikuši daudzkārt lielākus darÄ«jumus, nekā to atļautu viņu ienākumi.

Jau dienu pÄ“c ministra un VID vadÄ«tāja tikšanās par spÄ«ti KNAB klusÄ“šanai atklātÄ«bā nonāk arÄ« aizdomas radÄ«jušÄ biroja darbinieka vārds: tas izrādās OperatÄ«vo izstrāžu nodaļas vadÄ«tājs J. Jurašs, kura darÄ«jumu iespÄ“jamu saistÄ«bu ar tā paša 2008. gada pavasarÄ« atklāto 6,5 miljonu latu legalizÄ“šanu un Valmierā reÄ£istrÄ“to SIA Vidzemes darÄ«jumu centrs izmeklÄ“jot VID.

Savukārt Diena publicÄ“ jau detalizÄ“tāku informāciju: „Runa varÄ“tu bÅ«t par KNAB darbinieka Jura Juraša nekustamo Ä«pašumu Valmieras rajona Burtnieku pagastā - Briedes krogs. Saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem šis Ä«pašums pieder J. Jurašam, taču pirms trim gadiem viņš to iznomājis firmai Burtnieku zirgaudzÄ“tava. ŠÄ« firma pieder viņa Ä£imenei, kā arÄ« citiem firmas darbiniekiem. J. Jurašs tā rÄ«kojies, jo pats nedrÄ«kst veikt saimnieciskas darbÄ«bas un galvenais Ä«pašuma apsaimniekotājs ir viņa tÄ“vs.”

Gan KNAB, bez mazākajām šaubām nostājoties sava darbinieka pusÄ“, gan pats J. Jurašs intensÄ«vi liedzas - nekādu pārkāpumu neesot, un vispār pat Ä«sti neesot skaidrs, par ko runa. Viņš tāpat kā citas KNAB amatpersonas (arÄ« viņa dzÄ«vesbiedre Alla Juraša) bieži sastopoties ar „aizturÄ“tām negodÄ«gām amatpersonām”, no kurām esot jÅ«tama „Ä«paši personÄ«ga attieksme”, taču cenšoties „strādāt godÄ«gi un principiāli” - un viņam, „protams, nav pieņemami, ka kāda no amatpersonām varÄ“tu, Ä«paši izmantojot savu dienesta stāvokli, panākt to, lai personas, kas attiecÄ«bā pret viņu veic izmeklÄ“šanu vai pārbaudi, iestādÄ“ tiktu šÄdi mÄ“Ä£inātas vajāt”.

Taču izrādās, ka Jurašu Ä£imenes darÄ«jumu partneris – Vidzemes darÄ«jumu centrs VID Finanšu policijas pārvaldes skatÄ«jumā ir Ä«sts naudas atmazgātāju perÄ“klis un ka fakti nedaudz atšÄ·iras iepriekšÄ“jiem skaļajiem KNAB apgalvojumiem: dienas gaismā tiek celti paši aizdevuma lÄ«gumi, kuros melns uz balta rakstÄ«ts, ka arÄ« Juris Jurašs ir solidāri aizņēmies iespaidÄ«gās summas no nedaudz šaubÄ«gās firmas.

Tas uz KNAB darbinieku - it Ä«paši atceroties iepriekšÄ“jo kaismÄ«go liegšanos - sāk mest pavisam nelabu Ä“nu, ko gaišÄku nebÅ«t nepadara paša J. Juraša nākamās dienas publiskās atklāsmes: viņš par lÄ«gumiem, kas slÄ“gti arÄ« viņa vārdā, vispār esot uzzinājis tikai iepriekšÄ“jā vakarā. „Es pats par šiem lÄ«gumiem uzzināju tikai vakar vakarā un esmu ļoti nepatÄ«kami pārsteigts un šokÄ“ts, ka tur minÄ“ts mans vārds un uzvārds,” par tÄ“va - plaši pazÄ«stama zirgkopja rÄ«cÄ«bu vismaz šÄ·ietami pārsteigto J. Jurašu citÄ“ Diena.

Pāris nedēļas vÄ“lāk izrādās, ka atbildÄ«gais un tik daudzas noziedzÄ«gas shÄ“mas atšÄ·etinājušais KNAB darbinieks pilnā nopietnÄ«bā apgalvo – viņš vispār pat neko nezinot par tāda Vidzemes darÄ«jumu centra darbÄ«bu: „Par „naudas atmazgāšanu” pat grÅ«ti ko teikt. Es patiešÄm nezinu, ar ko nodarbojas Vidzemes darÄ«jumu centrs, un mans tÄ“vs jo mazāk. Ko un kā mÄ“s bÅ«tu „atmazgājuši”, neviens man neko nav vaicājis - paskaidrojumus esmu sniedzis tikai savā darbavietā, kur man joprojām nav kauns skatÄ«ties kolÄ“Ä£iem acÄ«s, bet mana vārda netÄ«ra izvazāšana pa medijiem”.

Lielā dzīves skola

Taisnošanās ir, maigi izsakoties, nepārliecinoša, un tobrÄ«d ir acÄ«mredzams, ka kriminālprocess varÄ“tu beigties arÄ« ar apsÅ«dzÄ«bu. Taču tālākā notikumu gaita faktiski apliecina runas par politisku iejaukšanos, - kriminālprocess, kurā KNAB darbinieks uz brÄ«di tiešÄm ir pat aizdomās turamā statusā, paklusām tiek izbeigts, un Ä¢enerālprokuratÅ«ra kategoriski atsakās publiskot lÄ“mumu par kriminālprocesa izbeigšanu, liedzot medijiem un sabiedrÄ«bai pārliecināties par tā pamatotÄ«bu.

ArÄ« tagad, Dienai oficiāli pieprasot gan lÄ“mumu, gan pašus kriminālprocesa materiālus, OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas un citu nozaru specializÄ“tā prokuratÅ«ra nolemj publiskot tikai anonimizÄ“tu lÄ“mumu par kriminālprocesa izbeigšanu, savukārt kriminālprocesa materiāli paliek sabiedrÄ«bai nepieejami vÄ“l pašlaik, 13 gadus pÄ“c tā izbeigšanas.

Taču pietiekamu skaidrÄ«bu par to, kādā veidā J. Jurašam izdevies izvairÄ«ties no kriminālatbildÄ«bas, sniedz arÄ« anonimizÄ“tais lÄ“mums. Kā izrādās, OrganizÄ“tās noziedzÄ«bas un citu nozaru specializÄ“tās prokuratÅ«ras prokuroram Ä€rim Bočam jautājumus nav radÄ«jis ne tas, ka J. Juraša tÄ“vs nespÄ“j paskaidrot, kāpÄ“c Ä«sti viņam bijusi nepieciešama dÄ“la izsniegta universālā pilnvara, kas tad arÄ« izmantota aizdevuma lÄ«gumu noslÄ“gšanai, ne citi „sÄ«kumi”, - nemaz nerunājot par versijām, ka darÄ«šana ir ar ne pārāk smalku un pārdomātu ienākumu legalizÄ“šanas vai uzpirkšanas shÄ“mu, kuras vienā galā ir nezināmi „labvēļi”, bet otrā - ļoti konkrÄ“ti KNAB darbinieki.

Toties prokuroram, lemjot par kriminālprocesa tālāko gaitu, izšÄ·irÄ«gi bÅ«tisks ir šÄ·itis savu darbinieku enerÄ£iski aizstāvÄ“jušÄ KNAB atzinums par J. Jurašu, kurā jau atkal nekādi pārkāpumi nav konstatÄ“ti un skaidri norādÄ«ts – vainojams vispār esot nevis J. Jurašs, bet gan tikai un vienÄ«gi nepareizie lÄ«gumi, kas radot nepareizu priekšstatu par notikušo.

„IzvÄ“rtÄ“jot minÄ“tos lÄ«gumus pÄ“c bÅ«tÄ«bas, komisija konstatÄ“ja, ka tajos kļūdaini norādÄ«ts, ka J. Jurašs ir solidārs aizņēmÄ“js, jo no lÄ«gumu bÅ«tÄ«bas ir redzams, ka aizņēmumu ir ņēmusi juridiska persona, bet J. Jurašs minÄ“ts faktiski tikai kā Ä·Ä«las devÄ“js, un nav saņēmusi nekādus finanšu lÄ«dzekļus no aizdevÄ“ja. Å…emot vÄ“rā to, ka aizdevumu faktiski saņēmusi Burtnieku zirgaudzÄ“tava izmeklÄ“tāja tÄ“va Jāņa Juraša personā, secināts, ka J. Jurašs minÄ“tajos lÄ«gumos nav bijis solidārs aizņēmÄ“js, bet gan Ä·Ä«las devÄ“js,” teikts KNAB atzinumā.

Ar vārdu sakot, tas, ka divos lÄ«gumos skaidri norādÄ«ts - J. Jurašs ir solidārs aizņēmÄ“js -, vienkārši neesot ņemams vÄ“rā, paziņo KNAB. Lai cik absurdi tas arÄ« neizklausÄ«tos, ņemot vÄ“rā gan šo KNAB atzinumu par „neaizskaramo savÄ“jo”, gan J. Juraša tÄ“va un firmas darbinieku saskaņotās liecÄ«bas, prokurors Ä€. Bočs tad arÄ« pieņēmis lÄ“mumu - tajā, ka KNAB darbinieks reāli bijis aizņēmÄ“js no šaubÄ«ga uzņēmuma un pÄ“c tam šo faktu „nezināšanas” dēļ nav uzrādÄ«jis amatpersonas deklarācijā, nekāda nozieguma sastāva neesot.

Savukārt tas, ka divus gadus pÄ“c aprakstÄ«tajiem notikumiem izrādās - Vidzemes darÄ«jumu centrs jau drÄ«z pÄ“c Jurašu Ä£imenes biznesa kreditÄ“šanas faktiski pārstājis kreditÄ“t privātpersonas un 2010. gadu beidzis ar 3607 latu apgrozÄ«jumu, kas diezgan spilgti kontrastÄ“ ar Jurašu biznesam aizdotajiem simtiem tÅ«kstošu (kuri turklāt, kā izriet no uzņēmuma gada pārskatiem, nav bijuši paša uzņēmuma nauda, bet lielākoties ņemti kā aizdevums bankās) - vairs neuztrauc ne KNAB, ne prokuratÅ«ru. Tāpat kā tas, ka par Burtnieku zirgaudzÄ“tavas kontrolpaketes Ä«pašnieci Jāņa Juraša vietā kļūst Jura Juraša dzÄ«vesbiedre Alla Juraša, kuru oficiāli ar KNAB nekas vairs nesaista.

„ŠÄ« Jurim bija lielā dzÄ«ves skola, kas parādÄ«ja, ko šajā valstÄ« var atļauties uzņēmÄ«gs cilvÄ“ks ar labiem sakariem un aizmuguri tiesÄ«bsargāšanas iestādÄ“s. Å…emot vÄ“rā šos pirmos soļus, informācija par pusmiljona „honorāra” iegÅ«šanas apstākļiem PNB bankā padsmit gadus vÄ“lāk šÄ·iet gluži likumsakarÄ«ga,” – tā Dienai šo „pārbaudÄ«jumu ar vilinājumiem” un tā sekas komentÄ“ iepriekšÄ“jā publikācijā pieminÄ“tais Latvijas Policijas akadÄ“mijas absolvents, kurš uzmanÄ«gi sekojis „taisnÄ«bas cÄ«nÄ«tāja” gaitām.

Jautājumi, kas tika uzdoti J. Jurašam un uz kuriem viņš nevÄ“lÄ“jās atbildÄ“t:

1) Kā JÅ«s komentÄ“jat bijušÄ Saeimas Nacionālās drošÄ«bas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja Māra Kučinska Jums publiski adresÄ“to raksturojumu „„Ä»oti labs operatÄ«vais darbinieks ar spÄ«došu nākotni” – tā viņu savulaik raksturoja. Bet ir pietiekami kritiska informācija, ka pārbaudÄ«jumu ar vilinājumiem viņš nav izturÄ“jis”?

2) Vai JÅ«s jelkad esat aizturÄ“ts pie stÅ«res reibumā? Ja jā, kādas ir bijušas šÄ«s aizturÄ“šanas sekas?

3) Vai ir kāds pamats, kura dēļ JÅ«su bijušais DrošÄ«bas policijas kolÄ“Ä£is Andris Kalniņš bÅ«tu ieinteresÄ“ts JÅ«s apmelot vai nomelnot? Ja jā, kāds tieši?

4) Vai taisnÄ«ba, ka laikā, kad JÅ«s strādājāt DrošÄ«bas policijā, JÅ«s vienlaikus piestrādājāt par apsargu viesnÄ«cā Māra? Vai taisnÄ«ba, ka JÅ«s šajā laikā nodibinājāt kontaktus ar suteneriem, vedāt pilotiem prostitÅ«tas un alkoholiskos dzÄ“rienus?

5) Kāda bija JÅ«su loma, JÅ«su dzÄ«vesbiedrei Allai Jurašai 2004. gadā iegādājoties nekustamos Ä«pašumus Dreiliņos? Vai JÅ«s piedalÄ«jāties šajos darÄ«jumos, kas veikti, oficiāli uzrādot ārkārtÄ«gi zemas iegādes cenas? Ar ko skaidrojams tas, ka pÄ“c šÄ·iršanās Ä«pašums Dreiliņos palika JÅ«su Ä«pašumā?

6) Vai JÅ«s esat gatavs publiskot savas liecÄ«bas, ko esat sniedzis 2008. un 2009. gadā kriminālprocesa ietvaros saistÄ«bā ar JÅ«su iesaisti kredÄ«tu ņemšanā no SIA Vidzemes darÄ«jumu centrs?

7) Kā JÅ«s skaidrojat to, ka jau divus gadus pÄ“c JÅ«su Ä£imenes biznesa kreditÄ“šanas Vidzemes darÄ«jumu centrs faktiski vispār pārstāja kreditÄ“t privātpersonas?

8) Vai JÅ«s joprojām paliekat pie apgalvojuma, ka, neraugoties uz savu profesionālo darbÄ«bu, neko nezinājāt par šÄ« uzņēmuma iesaisti naudas atmazgāšanā?

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.