Iesaki rakstu:

PÄ“dÄ“jo 25 gadu Latvijas vÄ“sture pierāda likumsakarÄ«bu, kura diemžēl atklāj fundamentālu problÄ“mu Latvijas politikā un valsts pārvaldÄ“. Proti, politiskā elite un valsts pārvalde spÄ“j mobilizÄ“ties tikai tad, ja ir kāds ārÄ“js spiediens vai mÄ“rÄ·is, par kuru valdošÄ elite ir vienojusies un kuram ļaujas.

Pirmie šÄdi ārÄ“jie mÄ“rÄ·i bija iestāšanās ES un NATO, tad sekoja eiro ieviešana, pievienošanās OECD. Es pilnÄ«bā atbalstu šos patiešÄm Latvijai ļoti svarÄ«gos lÄ“mumus un sasniegumus. Man rÅ«p tas, ka Latvijas valdošÄ elite pati nespÄ“j vienoties un mobilizÄ“ties sasniedzamiem mÄ“rÄ·iem, bet dara to ārÄ“ju faktoru iespaidā. Tas, manuprāt, sakņojas fundamentālā valstspiederÄ«bas apziņas un pilsoniskas stājas trÅ«kumā. Ja ne visiem, tad daudziem no valdošÄs elites.

Nodokļu nemaksāšana jeb likuma valodā "izvairÄ«šanās no nodokļu samaksas" ir viena no lielākajām problÄ“mām Latvijā. Tā ir cÄ“lonis citām problÄ“mām!

IzvairÄ«šanās no nodokļu maksāšanas ir sistÄ“miska problÄ“ma, kas ir ignorÄ“ta gadiem. Proti, publiskas diskusijas un dažādu plānu Ä«stenošana, kam nav nekāda rezultāta. Simtiem miljonu, pat miljardi pazÅ«d "shÄ“mās" un "aizdomÄ«gos darÄ«jumos", bet parādi valsts budžetam, tas ir, parādi Latvijas sabiedrÄ«bai ir mÄ“rāmi miljardos.

Nodokļu parāds valsts budžetam ir bezpersonisks, no konkrÄ“ta cilvÄ“ka atsvešināts. Bet šie nodokļu parādi ir parādi visai sabiedrÄ«bai - par autoceļiem, par veselÄ«bas aprÅ«pi, par izglÄ«tÄ«bu, par sociālajiem pabalstiem un pensijām. Bet šie parādi tiek viegli norakstÄ«ti. Te vietā ir jautājums: vai tiešÄm Latvijai ir jālÅ«dz kāds ārÄ“js spÄ“ks, lai mobilizÄ“tu valdÄ«bu rezultatÄ«vai rÄ«cÄ«bai?

"Moneyval" plāns ir labs piemÄ“rs. Tas ir mobilizÄ“jis Saeimu un valdÄ«bu sakārtot vienu vai pat vairākas jomas. Tā Ä«stenošana Latvijai ir ļoti svarÄ«ga. PilnÄ«gi noteikti. Lai atjaunotu Latvijas valsts starptautisko reputāciju, nepazeminātos kredÄ«treitingi, kas ietekmÄ“ kreditÄ“šanu cilvÄ“kiem un uzņēmumiem Latvijā.

Tikpat svarÄ«gi ir tas, lai Latvijas amatpersonas, komunicÄ“jot ar Latvijas stratÄ“Ä£iskajiem partneriem un sadarbÄ«bas organizāciju atbildÄ«gajām amatpersonām, skaidri un saprotami prezentÄ“tu jau sasniegtos rezultātus un pašu "Moneyval" plānu izpildÄ«tu nevis formāli kā pienākumu, bet lai patiešÄm tas mazinātu Ä“nu ekonomiku un naudas atmazgāšanu, kas tieši skar Latvijas budžetu un visu sabiedrÄ«bu.

"Moneyval" plāna izpilde bÅ«tu jÄ“gpilna tikai tad, ja to lokalizÄ“tu, – lai plāns bÅ«tu vÄ“rsts uz naudas atmazgāšanas un Ä“nu ekonomikas izskaušanu Latvijas tautsaimniecÄ«bā. Lai uz to bÅ«tu vÄ“rsts valdÄ«bas un ierÄ“dniecÄ«bas fokuss, lai tas bÅ«tu mobilizÄ“ts tieši uz vietÄ“jo problÄ“mu risināšanu un attiecÄ«go iestāžu ierÄ“dņu kompetentas, profesionālas un atbildÄ«gas darbÄ«bas efektivitātes paaugstināšanu.

ŠÄ« plāna kontekstā uzskatu, ka valdÄ«bai, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), Valsts ieņēmumu dienestam un NoziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas novÄ“ršanas dienestam (KD) bÅ«tu jāsāk ar skaidru vienošanos par to, ka izvairÄ«šanās no nodokļu nomaksas bÅ«tÄ«bā ir daudz smagāks noziegums. Tās pamatā ir naudas atmazgāšana, izmantojot dažādas shÄ“mas tikai kā instrumentu.

"Moneyval" plāns ir labs tajā ziņā, ka tas noteic katrai valsts institÅ«cijai konkrÄ“tus darba uzdevumus un sasniedzamos rezultātus. ŠÄdam plānam noteikti vajadzÄ“tu bÅ«t arÄ« attiecÄ«bā uz rÄ«cÄ«bu, lai cÄ«nÄ«tos ar izvairÄ«šanos no nodokļu nomaksas. Taču tāda nav!

LÄ«dz ar to rodas jautājums – vai "Moneyval" plāns un atruna par "starptautisko reputāciju un saistÄ«bām" nav ļoti motivÄ“jošs fons, lai nerisinātu citus, daudz smagākus, jautājumus, tostarp saistÄ«bā ar izvairÄ«šanos no nodokļu nomaksas, t.i., naudas atmazgāšanas jautājumus? Vai, gluži pretÄ“ji, šis "Moneyval" plāns ir labs aizsegs, lai iegÅ«tu vai pārdalÄ«tu ietekmi un kontroli pār varas pozÄ«cijām, amatiem, to pienākumiem un resursiem?

Vietā ir jautājums: vai cilvÄ“ki, kuru rÄ«cÄ«bā nonāk atmazgāta nauda, tas ir, tie cilvÄ“ki, kuri nevis saņem, bet ir spiesti saņemt aplokšÅ†u algas, ir uzskatāmi par nozieguma lÄ«dzdalÄ«bniekiem, precÄ«zāk, noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“tājiem? Noteikti nÄ“. Viņi ir upuri. Upuri ne tikai cilvÄ“ku alkatÄ«bai, bet arÄ« valsts nespÄ“jai atklāti atzÄ«t problÄ“mu un rast risinājumu cīņai pret to.

Savukārt šie naudas atmazgātāji, kas izmanto dažādas nodokļu nemaksāšanas shÄ“mas kā rÄ«ku, šo pakalpojumu pasÅ«tÄ«tāji pÄ“c Krimināllikuma bÅ«tu jāklasificÄ“ pÄ“c daudz smagākiem pantiem. Tas bÅ«tu ļoti svarÄ«gs signāls, varbÅ«t pat pats efektÄ«vākais – gan Latvijas sabiedrÄ«bai, gan pasaulei, ka valdÄ«ba visaptveroši vÄ“ršas pret naudas atmazgāšanu.

Cīņa ar naudas atmazgāšanu nav un nevar bÅ«t vienas iestādes rokās. Tad tā ir maz efektÄ«va. Tieši sadarbÄ«ba starp iestādÄ“m ir atslÄ“ga cīņai ar naudas atmazgāšanu. Lai šÄda sadarbÄ«ba notiktu, ir nepieciešams politisks uzdevums. Vienkārši sakot, valdÄ«bas – premjera, finanšu ministra – skaidrs un nepārprotams norādÄ«jums atbilstošo iestāžu vadÄ«tājiem sadarboties cīņā ar šo ļaunumu.

Atkārtošu jau iepriekš teikto – izvairÄ«šanās no nodokļu maksāšanas, naudas atmazgāšana, kā rezultātā izveidojušies parādi valsts budžetam, ir parādi Latvijas iedzÄ«votājiem. NÄ“, tie nav tikai parādi valsts budžetam un Jaunzemei, Reiram vai Švecovai. Tie ir parādi Latvijas sabiedrÄ«bai, kas neļauj saņemt labas kvalitātes valsts un pašvaldÄ«bu pakalpojumus, tai skaitā publiskās infrastruktÅ«ras pakalpojumus.

Vai ir kāds labs instruments cīņai ar naudas atmazgāšanu un nodokļu nemaksāšanu? MinÄ“šu piemÄ“ru, kas, ļoti iespÄ“jams, daudziem politiÄ·iem ir lieliski zināms. ASV represÄ«vo iestāžu aktivitātes vÄ“rš ne tikai pret pašiem naudas atmazgātajiem un tiem, kas izvairās no nodokļu maksāšanas un Ä«steno dažādas shÄ“mas, bet arÄ« pret starpniekiem – starpniekinstitÅ«cijām, kas pirmkārt ir bankas. Tas ir, "nosedz visu darÄ«jumu Ä·Ä“di". Starp jebkuriem diviem darÄ«juma veicÄ“jiem vairumā gadÄ«jumu vienmÄ“r bÅ«s banka. ŠÄda pieeja darbojas.

Ja kādreiz bÅ«tu bijis politisks mÄ“rÄ·is uzdot attiecÄ«gām iestādÄ“m rÅ«pÄ“ties, lai bankas sekotu lÄ«dzi un novÄ“rstu darÄ«jumus, kas skar naudas atmazgāšanu, izmantojot nodokļu nemaksāšanas shÄ“mas, tad, visticamāk, nebÅ«tu ne "bÅ«vnieku lietas", ne "RÄ«gas satiksmes", ne aplokšÅ†u algu problÄ“mas. Latvijā kļūtu garlaicÄ«gi dzÄ«vot.

Ja kādreiz bÅ«tu bijis mÄ“rÄ·is, kam sekotu metodoloÄ£ija, instrukcijas un norādÄ«jumi pārbaudÄ«t fiktÄ«vus darÄ«jumus, tad, visticamāk, nebÅ«tu tiesvedÄ«bas procesu, kuri ilgst jau gadu desmitiem, un, var gadÄ«ties, tādi bÅ«s vÄ“l, ja valsts nemainÄ«s pieeju šai problÄ“mai.

Te vietā ir jautājums: bet ko tad citas atbildÄ«gās iestādes – KD, FKTK – darÄ«ja un dara? DarÄ«ja to, ko politiskie lÄ“mÄ“ji, tas ir, Saeima, Finanšu ministrija un galvenais, faktiskais šÄ«s iestādes politikas veidotājs – Latvijas Banka bija noteikuši. FKTK un KD tikpat kā nepievÄ“rsa uzmanÄ«bu naudas atmazgāšanai tepat Latvijas mÄ“rogā. Viņu rÅ«pes saistÄ«jās ar starptautiska mÄ“roga naudas atmazgāšanu un aizdomÄ«giem darÄ«jumiem.

Faktiski FKTK un KD darbojas kā ārvalstu valdÄ«bas filiāles. Es neapgalvoju, ka tas ir slikti. Es apgalvoju, ka slikti ir tas, ka Latvijas iepriekšÄ“jās valdÄ«bas un arÄ« pašreizÄ“jā nav devušas un pagaidām nedod skaidrus uzdevumus visām iestādÄ“m tikt galā ar naudas atmazgāšanu Latvijas mÄ“rogā.

Labi zinu, ka FKTK un KD nostāja pret iesaisti cīņā ar nodokļu nemaksāšanas shÄ“mām, tas ir, naudas atmazgāšanu lokālās ekonomikas lÄ«menÄ« vienmÄ“r ir bijusi tāda, ka "tas ir tikai un vienÄ«gi VID pienākums". Bet tā šo sÄ“rgu uzvarÄ“t nevar.

Es nepārmetu KD, FKTK vadÄ«bai (iepriekšÄ“jām un pašreizÄ“jām) iniciatÄ«vas un rÄ«cÄ«bas mazspÄ“ju cīņā ar naudas atmazgāšanu vietÄ“jā lÄ«menÄ«. Es uzskatu, ka iepriekšÄ“jās valdÄ«bas un Latvijas Banka (kurai bija milzu ietekme uz FKTK) ir ignorÄ“jušas šo problÄ“mu un nav devušas skaidras norādes FKTK un KD cīņai ar naudas atmazgāšanu vietÄ“jā lÄ«menÄ«.

Ir vÄ“l viena nianse. ŠÄda pieeja cīņai ar finanšu (un ne tikai) noziegumiem ir ļoti efektÄ«va, raugoties no valsts budžeta viedokļa, jo daļa pienākumu tiek uzlikta bankām. Protams, tas nozÄ«mÄ“ papildu pienākumus, papildu izmaksas. IespÄ“jams, dārgākus pakalpojums un naudas izdevumus. Bet ir viens "bet". To mÄ“s tāpat maksājam, jo starptautiskā nostādne ir tāda, ka bankām šÄdas sistÄ“mas tāpat ir jāievieš. Jautājums ir: uz ko tās ir vÄ“rstas un kādiem mÄ“rÄ·iem kalpo?

Tikai cīņa ar naudas atmazgāšanu vietÄ“jās tautsaimniecÄ«bas lÄ«menÄ«, galvenokārt pievÄ“ršoties nodokļu nemaksāšanas shÄ“mām, padarÄ«tu šo "Moneyval" plānu jÄ“gpilnu.

Beigās viena replika par skaidru naudu un tās darÄ«jumiem Latvijā. Skaidras naudas izmantošana nav ne noziegums, ne slikta prakse. ProblÄ“ma ir nevis skaidra nauda, bet skaidra nauda, kas nonākusi cilvÄ“ku rokās naudas atmazgāšanas rezultātā.

Ir labi zināms: efektÄ«va ir cīņa nevis ar gala lietotājiem, bet pasÅ«tÄ«tājiem, organizÄ“tājiem un starpniekiem. Tas ir, lielajām zivÄ«m. Starp citu, lielākā skaidras naudas darÄ«jumu veicÄ“ja, kas nodrošina skaidras naudas sÅ«tÄ«jumus, ir VAS "Latvijas Pasts".