Vai KrievijÄ kriminÄlmeklÄ“ta persona var mierÄ«gi dzÄ«vot un kÄrtot savas lietas LatvijÄ?
Pietiek lasÄ«tÄjs · 10.03.2018. · Komentāri (0)Vai var gadÄ«ties tÄ, ka KrievijÄ kriminÄlmeklÄ“ta persona var mierÄ«gi dzÄ«vot un kÄrtot savas lietas LatvijÄ, šeit pat saņemot uzturÄ“šanÄs atļauju, mÅ«su valsts drošÄ«bas dienestiem to nenojaušot vai kÄdu apsvÄ“rumu dēļ par to neliekoties ne zinis? Virkne faktu saistÄ«bÄ ar Krievijas pilsoni Aleksandru Tarasenko liek domÄt, ka tas ir reÄli iespÄ“jams.
KÄ redzams publicÄ“tajÄ dokumentÄ, kÄds Aleksandrs Tarasenko atrodas meklÄ“šanÄ Krievijas FederÄcijÄ. Interesanti, cik Aleksandru AleksandroviÄu Tarasenko dzimuši 1974.gada 14.septembrÄ« AmÅ«ras apgabala ciemÄ „Svobodnij-
KatrÄ gadÄ«jumÄ tieši šajÄ datumÄ dzimis Aleksandrs Tarasenko, kurš ir ieguvis Igaunijas personas apliecÄ«bu un, cik zinÄms, arÄ« Latvijas Republikas uzturÄ“šanÄs atļauju. TaÄu daudz interesantÄki ir citi ar Tarasenko saistÄ«ti fakti.
Cik zinÄms, medijos pieminÄ“tais igauņu izlÅ«ks Indreks Piders 2011. gadÄ bija vÄ“rsies pie VjaÄeslava Šestakova (pazÄ«stama ar iesauku “Sļiva”) pÄ“c palÄ«dzÄ«bas, lai pieprasÄ«tu no Aleksandra Tarasenko nozagtÄs naudas atgriešanu. JÅ«rmalÄ notika “tiesa”, kuru vadÄ«ja Šestakovs. Šestakovs nolÄ“ma, ka ir jÄatdod nauda Pidera klientam, bet lÄ«dz šim brÄ«dim tas nav izdarÄ«ts.
2011.gada 7.martÄ JÅ«rmalÄ, restorÄnÄ “JÅ«ra” notika tikšanÄs, kuru vadÄ«ja Šestakovs. Aleksandrs Tarasenko un Aleksejs Živins no vienas puses, Indreks Piders un Oļegs Smoļi no otras puses, un, domÄjams, kÄds ArtÅ«rs, kuram ir saistÄ«ba ar pretizlÅ«košanu LatvijÄ, kÄ arÄ« Vadims Voinovs. TikšanÄs laikÄ Šestakovs noklausÄ«jÄs Tarasenko un Pidera pušu ziņojumus un nolÄ“ma atdot naudu Oļegam Smoļi.
Tarasenko pozÄ«cija tika nodota Igaunijas drošÄ«bas policijai KaPo pÄ“c viņa paša iniciatÄ«vas. Papildus tam visi galvenie notikuma dalÄ«bnieki aktÄ«vi deva liecÄ«bas KaPo, tajÄ skaitÄ Smoļi, Piders, Tarasenko.
Igaunijai ir operatÄ«vÄs ziņas par Latvijas tiesÄ«bsargÄjošÄs sistÄ“mas ierÄ“dņiem, kas sadarbojas ar kriminÄlistiem. Un Ä«paši interesants moments ir uzturÄ“šanÄs atļaujas LatvijÄ izsniegšana Tarasenko, kurš atrodas meklÄ“šanÄ Krievijas FederÄcijÄ. IzskatÄs, ka tie paši ierÄ“dņi, kuri ielaiž LatvijÄ citus kriminÄlistus, ielaiduši šeit arÄ« Tarasenko.
TurklÄt ļoti interesants ir sekojošais jautÄjuma aspekts: Igaunijas KaPo veica aktÄ«vu darbÄ«bu Pleskavas apgabala reÄ£ionÄ, kur 50% iedzÄ«votÄjiem vienlaicÄ«gi ir gan Igaunijas, gan Krievijas pilsonÄ«ba. PÄ“c Estona Kohvera aresta “logs”uz Krievijas-Igaunijas robežas Pleskavas apkaimÄ“ aizvÄ“rÄs. Tagad tikai Latgale.
Par kÄdu Krievijas pilsoņu „biznesu” IgaunijÄ bija runa? VÄ“l nesen Igaunija aktÄ«vi pÄrdeva skaidro naudu (nekÄda regulÄ“juma attiecÄ«bÄ uz skaidru naudu IgaunijÄ pÄ“c bÅ«tÄ«bas nav vÄ“l šodien). “Finansisti”no Krievijas aktÄ«vi izmantoja šo situÄciju.
ShÄ“ma bija ļoti vienkÄrša: kompÄnija X no Krievijas, pieņemsim, no SanktpÄ“terburgas grib pÄrvÄ“rst skaidrÄ naudÄ 30 miljonus rubļu, nosacÄ«ti saņemot 1 miljonu dolÄru. Nauda tiek pÄrskaitÄ«ta Äaulas uzņēmumam KrievijÄ, kurš ar viltotu lÄ«gumu pÄrskaita naudu ofšora kompÄnijai ar kontu Igaunijas bankÄ.
PÄ“c tam kompÄnija ar kontu Igaunijas bankÄ pÄ“rk „Tavid” tipa kompÄnijÄ skaidru naudu un nodod šo naudu, lai dzÄ“stu saistÄ«bas pret maksÄtÄju (tÄ pati Krievijas Äaulas kompÄnija). Nauda tiek nodota grupai no Narvas, kura saucÄs “Transporta cehs” (jaunatnes teÄtra trupa no Narvas).
FiziskÄs personas oficiÄli deklarÄ“ skaidras naudas pÄrvešanu uz robežas Narva/Ivangoroda un IvangorodÄ nodod skaidro naudu pasÅ«tÄ«tÄjiem. Dažreiz mainÄ«jÄs naudas ceļu detaļas, bet patiesÄ«bÄ tas bija lÄ«dzÄ«gi.
Igaunija tajÄ laikÄ pievilinÄja sev dažÄda veida krÄpniekus. TajÄ skaitÄ to izmantoja Tarasenko un Aleksejam Živinam pietuvinÄtie grupÄ“jumi no milicijas un armijas loka.
LatvijÄ Å½ivina un Tarasenko kungi pozicionÄ“jÄs kÄ maksÄjumu sistÄ“mas „Blitz-money” pÄrstÄvji un Ä«pašnieki. PÄ“c bÅ«tÄ«bas viņu ideja balstÄ«jÄs uz to, ka viņi “izgudroja” tehnoloÄ£iju “EkoloÄ£iski tÄ«rÄ tehnoloÄ£ija kurinÄmÄ ieguvei no naftas”.
Ar šo licenci Igaunijas brÄ«numainÄs skaidras naudas iegÅ«šanas uzplaukuma laikos tad arÄ« tika izpumpÄ“ta nauda no Krievijas FederÄcijas. Citiem vÄrdiem, šiem kungiem nebija nekÄdas saistÄ«bas ar banku sistÄ“mu, bet viņi izmantoja svešu naudas plÅ«smu pÄrtveršanas metodes, kas balstÄ«jÄs uz atbalstu no Krievijas milicijas puses.
KÄ redzams, tagad Tarasenko kungs ir Ä“rti iekÄrtojies LatvijÄ. Vai tas notiek ar Latvijas dienestu atbalstu vai – tieši pretÄ“ji – to nolaidÄ«bas pÄ“c, pašlaik nav skaidri atbildams.